Latvija pievienojas starptautiskajai apvienotajai grupai par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā

LETA
Latvija pievienojas starptautiskajai apvienotajai grupai par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Foto: TT NYHETSBYRÅN/Scanpix

Ģenerālprokurors Juris Stukāns Hāgā parakstījis vienošanos par Latvijas dalību apvienotajā izmeklēšanas grupā (AIG), kuras uzmanības centrā ir Krievijas pastrādātie noziegumi Ukrainā, informēja Latvijas prokuratūra.

Šonedēļ Hāgā notikušās Eiropas Savienības aģentūras "Eirojusts" koordinācijas sanāksmes laikā Stukāns kopā ar pārējām iesaistītajām pusēm parakstīja vienošanos par Latvijas dalību AIG par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un mieru, kas, iespējams, izdarīti Ukrainā. Kopā ar Latviju AIG pievienojās arī Igaunija un Slovākija.

AIG ar "Eirojusta" atbalstu tika izveidota 2022.gada 25.martā starp Lietuvu, Poliju un Ukrainu un aprīļa beigās tai pievienojās arī Starptautiskās krimināltiesas prokuratūra.

AIG galvenais mērķis ir veicināt un koordinēt izmeklēšanas un kriminālvajāšanas starp iesaistītajām valstīm un Starptautiskās krimināltiesas prokuratūru, kā arī atbalstīt pierādījumu vākšanu un nodrošināt ātru un drošu informācijas un pierādījumu apmaiņu.

Latvijas, Igaunijas un Slovākijas pievienošanās AIG skaidri apliecinājusi, ka tiks darīts viss, lai savāktu pierādījumus par iespējamiem starptautiskiem noziegumiem, kas pastrādāti Ukrainā, un sauktu vainīgos pie atbildības, norāda prokuratūrā.

Tas, ka AIG tika izveidota jau martā, liecinot par ātru reaģēšanu, lai nodrošinātu ciešu sadarbību, kas vērsta uz efektīvu un operatīvu informācijas un pierādījumu apmaiņu.

"Līdz ar Latvijas pievienošanos AIG mūsu valsts iegūtos pierādījumus varēs izmantot visas AIG vienošanās puses," uzsver Stukāns.

Lai arī Latvija AIG pievienojusies tikai tagad, kā norāda Stukāns, tas Latvijas likumsargiem nav traucējis starptautiski sadarboties, jo starptautiskās sadarbības un koordinācijas jautājumi tika risināti ar "Eirojusta" iesaisti.

Jau ziņots, ka Valsts drošības dienests 15.martā sācis kriminālprocesu par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā. Kriminālprocess sākts pēc trīs Krimināllikuma normām. Kriminālprocesu uzrauga prokuratūra.

Kriminālprocesā tiek vākti pierādījumi par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp, civiliedzīvotāju slepkavībām, iznīcināšanu, spīdzināšanu un citiem nodarījumiem, kā arī noziegumiem pret mieru, proti, agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā un agresīva kara vešanu, kā arī kara noziegumiem, piemēram, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu un citiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.

Kriminālprocesā liecību sniegšanai pieteikušies vairāki desmiti Latvijā nonākušo kara bēgļu.

24.februāra agrā rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu sākt iebrukumu Ukrainā.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu