Apkopojums ⟩ 100 dienas kopš Krievijas nežēlīgā iebrukuma Ukrainā

Krievijas diktators Vladimirs Putins naktī uz ceturtdienu, 24. februāri, ap plkst. 4.50 sāka karu pret Ukrainu, dēvējot to par "speciālo militāro operāciju". Putins ceturtdienas rītā televīzijas uzrunā mudināja Ukrainas karavīrus kaujas zonā Ukrainas austrumos nolikt ieročus un atgriezties savās mājās.

24. februāris

Karš sākās ar raķešu triecieniem visā Ukrainas teritorijā - galvaspilsētā Kijivā, vairākās pilsētās līdzās Donbasa frontes līnijai un jūru krastos.

Ziņas par eksplozijām pienāca arī no Harkivas, Mariupoles un Odesas.

Laikraksts "Ukrainska pravda" ziņo, ka tika apšaudīti militārie objekti visā Ukrainā. "Raķešu "Grad" triecieni notika gar visu robežu - no Luhanskas līdz Žitomirai," laikrakstam sacījis informēts avots.

Divas reizes Krievijas karaspēks centās iebrukt Ukrainas prezidenta kompleksā. Ukrainas militārpersonas paziņoja Zelenskim, ka Krievijas triecienvienības ar izpletņiem nolaidušās Kijivā, lai sagūstītu vai nogalinātu prezidentu un viņa ģimeni.

Ukraina izsludina karastāvokli un ierobežo skaidras naudas izņemšanu

Ceturtdien Ukrainas prezidents visā valstī izsludināja karastāvokli. Centrālās bankas vadītājs paziņoja, ka ierobežo skaidras naudas izņemšanu no kontiem - līdz 100 000 grivnām dienā (aptuveni 3000 eiro). 

No rīta pienāca ziņas par pirmajiem mirušajiem. Kopumā Ukrainas varasiestādes ceturtdien apstiprināja vairāk nekā 100 cilvēku nāvi Krievijas sāktajā karā.

Cilvēki Krievijas ielās protestēja pret karu. Dienā tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku. 

25. februārī Ukrainas prezidents parakstīja dekrētu par vispārēju mobilizāciju, lai Krievijas uzbrukuma apstākļos nodrošinātu valsts aizsardzību.

Cilvēki meklēja patvērumu Kijivas un Harkivas metro, kā arī bumbu patvertnēs. Viņi pavada nakti, ietinušies segās un siltās drēbēs, blakus tiem atrodas somas ar personīgajām mantām, kā arī mājdzīvnieki.

Čūsku salas varoņi

Kara pirmajā dienā Krievijas karaspēks sagrāba Ukrainai piederošo Čūsku salu, kas atrodas Melnajā jūrā pie Donavas deltas. Sociālajos tīklos izplatījās audioieraksts, kurā no Krievijas karakuģa izskan aicinājums Ukrainas garnizona karavīriem padoties, bet viņi atsakās to darīt, paziņojot: "Krievu kuģi, ej nah*j.".

Tūlīt pēc kaujas Ukraina paziņoja, ka visi ukraiņu karavīri salā krituši, savukārt Krievija pavēstīja, ka saņēmusi 82 gūstekņus.

26. februārī Ukrainas Robežsardzes dienests paziņoja, ka salas aizstāvji varētu būt dzīvi, un uz Čūsku salu devās civilais glābšanas kuģis "Sapfir", bet to sagrāba agresori. 28. februārī Ukrainas Jūras spēku pavēlniecība рavēstīja, ka ukraiņu jūras kājnieki un robežsargi no Čūsku salas ir dzīvi un atrodas Krievijas gūstā.

24. martā Ukraina apmainīja 11 Krievijas jūrniekus, kurus ukraiņi izglāba no Odesas piekrastē grimstoša kuģa, pret 19 Ukrainas jūrniekiem, tai skaitā jūrniekiem no glābšanas kuģa, kas kara pirmajās dienās devās uz Ukrainai piederošo Čūsku salu.

Okupanti atklāj uguni uz civiliedzīvotājiem

"Šodien krievu armijas spēki nogalināja manu māti - cilvēku, kuru es mīlēju vairāk par savu dzīvību..." tā savu skaudro stāstu vietnē "Instagram" iesāk ukraiņu dziedātāja Karolīna. Viņa sociālajos tīklos dalās pieredzē un rāda, kas šobrīd notiek Ukrainā. Pirmajā kara dienā starp 137 kritušajiem bijusi arī viņas mamma un krievu kareivis, kas abas sievietes centies aizstāvēt.

Karolīna raksta: "No rīta viņi [Krievijas militāristi] sāka apšaudi mūsu ciematā, uzspridzināja militāro bāzi, triecienvilnis bija tik spēcīgs, ka māja drebēja un pazuda elektrība."

Karolīna ar mammu aizbraukušas uz pilsētu, lai izņemtu skaidru naudu un nopirktu pārtiku. "Atgriežoties mājās, pie Harkivas robežas krievu tanki aizšķērsoja ceļu un sāka šaut pa mūsu mašīnu, iegriezāmies strupceļā un izlēcām no auto, mums pretī izlēca divi puiši, krievu karavīri, pavisam jauni - apmēram 18 līdz 20 gadi, knapi varēja noturēt ieročus.

Mēs pasēdējām 15 minūtes, tad viņi sāka šaut uz mums. Mana māte tika ievainota rokā. Klausījos, kā viņa sāpēs kliedz..."

Tajā pašā brīdī viens no krievu kareivjiem nostājies Karolīnai priekšā un vairākkārt saucis, lai viņa biedri nešaujot. "Viņš kliedza uz krievu karavīriem, ka nevajag šaut, - sākās smaga apšaude. Man virsū uzkrita beigts karavīrs. Arī otru nošāva...

Bet mamma klusē... Pieceļos un saprotu, ka viņa ir mirusi... Viņai trāpīja galvā. Es paliku viena pati."

Okupanti ieņem Čornobiļas atomelektrostaciju

Čornobiļas atomelektrostacija (AES) bija viens no pirmajiem objektiem, ko Putina noziedzīgā režīma militārpersonas ieņēma Ukrainā. Okupantu spēki Čornobiļas AES ieņēma 24. februārī, bet pameta to 31. martā.

Krievijas karaspēks izdemolēja un izlaupīja gandrīz visas biroja telpas.

"Iebrucēji nozaga ne tikai valsts uzņēmuma īpašumu, bet arī darbinieku personīgās mantas viņu darba vietās.

Čornobiļā tika izlaupīta un sagrauta moderna analītiskā laboratorija sešu miljonu eiro vērtībā, kā arī iznīcināts gadu desmitus veidots arhīvs," paziņoja Ukrainas Slēgtās zonas lietu pārvalde.

"Tas bija unikāls komplekss ar spēcīgām analītiskām iespējām un spēja sniegt pakalpojumus jebkurā radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas posmā, kā arī tehnoloģiju izpētes un izstrādes posmos," norādīts pārvaldes paziņojumā.

Ukrainas vadība apsūdzējusi Krieviju par 170 Čornobiļas AES darbinieku nolaupīšanu un piespiedu aizvešanu uz Krieviju.

Starp ložu svilpieniem un sprādzieniem bumbu patvertnēs dzimst bērni

"Apollo" galvenā redaktore Kristīne Kravale kara pirmajās dienās sazinājās ar Viktoriju, kas slēpās mājas pagrabā Kahovkā. Tas bija stāsts par jaundzimušajiem bumbu patvertnēs, pārtikas trūkumu un Krievijas dezinformāciju.

Bumbu patvertnēs dzimst bērni. Dzīvokļus un veikalus izlaupa krievu kareivji, kuriem beidzies ēdiens. Zināms par krievu iebrucēju nogalinātiem 198 civilistiem, tostarp trīs bērniem. Tikmēr Kahovkā, pilsētā Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabalā, bunkurā savas daudzstāvu mājas pagrabā atrodas Viktorija. Viņa necer izkļūt no valsts, jo civiliedzīvotāji tiek apšaudīti.

Atskanot BM-21 Grad šāviņiem, Viktorija un vēl pieci pieaugušie, kas atrodas viņas dzīvoklī, dodas uz neapkurināto pagrabu, kas kalpo kā patvērums.

"Hidroelektrostacija ir ieņemta, pašlaik tās dēļ notiek sīvas cīņas. Ļoti daudzi cilvēki atrodas savu pussagruvušo namu pagrabos. Daudzviet nav gaismas, nav ūdens, sāk izsīkt pārtikas krājumi. Cilvēkus nelaiž ārā no pilsētas, krievu militāristi apšauda. Nogalina bērnus,"

vēsta Viktorijas paziņas no Nova Kahovkas.

Viktorija stāsta, ka bunkurā parasti sapulcējas ap 30 cilvēku, tostarp bērni. "Pagaidām vēl neesam stipri apšaudīti... Bet 15 kilometru attālumā deg mežs."

"Ēdiena mums īsti vairs nav. Zāles, kas ir aptiekā, tās arī bija. Maizi izcept nav no kā - nav vairs ne rauga, ne miltu. Veikalos preces ir praktiski izpirktas.

Piegādes nenotiek. Viss, kas bija, viss - gan dārgais, gan lētais -, ir izpirkts. Iepirkām dažādu sauso pārtiku, cik nu bija iespējams.

Viktorija un viņas tuvinieki necer izkļūt no Kahovkas un nokļūt drošākā vietā: "Varbūt tiem cilvēkiem, kuri ir tuvāk robežai un sāka par to domāt uzreiz, ir izdevies šķērsot valsts robežu.

Mēs neceram izkļūt no valsts. Ja automašīna tiek apturēta, cilvēki tiek apšaudīti. Pat no krievu karaspēka tankiem tiek šauts. Civiliedzīvotājus nogalina."

Viktorija pauž neizpratni par dzirdēto: "Krievija domā, ka ukraiņi paši sev uzbrukuši. Nezinu, no kurienes šī informācija - mēs mierīgi dzīvojām, bet pirms trīs dienām mēs pamodāmies no sprādzieniem kaut kur tālumā. Sākumā nesapratām - kas, ko, kāpēc, bet ir skaidrs, ka tas ir karš par teritoriju."

Vairākas pasaules valstis kara pirmajā dienā nosaka sankcijas Krievijai

ASV, Kanāda, Lielbritānija un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ceturtdien paziņojušas par jaunām sankcijām pret Krieviju.

"Šis ES sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētikas un transporta sektorus, dubultā lietojuma preces, kā arī eksporta kontroli un eksporta finansēšanu, vīzu politiku, papildu fizisko personu iekļaušanu "melnajā sarakstā" un jaunus iekļaušanas kritērijus," teikts samita gala dokumentā.

ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka, reaģējot uz Krievijas sākto karu pret Ukrainu, pret Maskavu tiks vērstas bargas sankcijas, kam cita starpā tiks pakļautas četras lielākās Krievijas bankas.

Tika ierobežota arī Krievijas piekļuve modernajām tehnoloģijām.

"Tas liks Krievijas ekonomikai maksāt augstu cenu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā," uzsvēra Baidens.

Kanāda piemērojusi sankcijas 58 Krievijas juridiskām un fiziskām personām, ceturtdien paziņojis Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.

Sankcijas vērstas pret Krievijas eliti, algotņu grupu "Vagner" un Krievijas bankām, paziņoja Trudo.

Mariupoles bombardēšana

9. martā Krievijas aviācija veica uzlidojumu Mariupolē, iznīcinot dzemdību namu. Dažas dienas vēlāk mira grūtniece un viņas nedzimušais bērns.

Video un fotogrāfijās, ko žurnālisti uzņēma 9. martā pēc uzbrukuma slimnīcai, sieviete bija redzama glāstām savu asiņaino vēderu brīdī, kad glābēji viņu nesa cauri gruvešiem aplenktajā Mariupoles pilsētā. Viņas bālā seja atspoguļoja šoku par tikko notikušo.

Sieviete tika steidzami nogādāta citā slimnīcā, tuvāk frontes līnijai, kur ārsti centās glābt gan grūtnieces, gan mazuļa dzīvību.

Saprotot, ka bērniņš miris, sieviete kliegusi: "Nogaliniet mani tagad!"

Ķirurgs Timurs Marins konstatēja, ka sievietes iegurnis ir saspiests un gūžaskauls atdalījies. Mediķi veica ķeizargriezienu, taču bērns neuzrādīja "nekādas dzīvības pazīmes", sacīja ķirurgs. Pēc tam viņi koncentrējās uz mātes dzīvības glābšanu.

"Vairāk nekā 30 minūšu ilgā mātes reanimācija nedeva rezultātus," sacīja Marins. "Abi nomira."

16. martā okupanti uzmeta īpaši jaudīgu bumbu uz Mariupoles drāmas teātri, kurā bija patvērušies simtiem cilvēku. Aculiecinieki vēsta, ka dzīvību zaudējuši 300 cilvēki. Savukārt ziņu aģentūra "Associated Press" pieļauj, ka miruši vismaz 600 cilvēki. Atrastos līķus okupanti sagāzuši masu kapā.

Bučas slaktiņš

Krievijas karaspēks Bučā ienāca 2. martā un veica masu slepkavības. Pēc Ukrainas varasiestāžu ziņām, martā šeit ir nogalināti vismaz 280 cilvēki. Pati pilsēta ir gandrīz pilnībā iznīcināta.

2. aprīļa vakarā Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Anna Maljara paziņoja, ka viss Kijivas reģions ir atbrīvots no Krievijas iebrucējiem.

Pēc tam sāka parādīties informācija par iebrucēju zvērībām. Krievi slepkavo, izvaro un spīdzina cilvēkus. Dmitrijs Komarovs rādīja šausmīgus kadrus no Bučas. Šokējošajās fotogrāfijās, kas vēlāk parādījās internetā, var redzēt, ka iebrucēju noslepkavotie cilvēki pirms tam bija sasieti. Ukraiņi tika apglabāti masu kapos. Daži līķi palika uz ielas.

Pilsētas ielās visur guļ līķi, cilvēki nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis.

Daļa no viņiem nogalināti, kad mēģinājuši pāri Bučankas upei nokļūt Ukrainas spēku kontrolētajā teritorijā. Pilsētas ielās vēl redzamas automašīnas, kurās apšautas veselas ģimenes - bērni, sievietes, vīrieši, sirmgalvji, norāda pilsētas mērs.

Ukrainas spēki sašauj Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri "Moskva"

14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki ar divām pretkuģu raķetēm "Neptune" sašāva Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri "Moskva".

"Ir apstiprināts, ka raķešu kreiseris "Moskva" šodien devies tieši tur, uz kurieni to pasūtīja mūsu robežsargi Čūsku salā. Melnās jūras sardzē esošās raķetes "Neptune" nodarīja Krievijas kuģim ļoti nopietnus bojājumus. Slava Ukrainai!" paziņoja Odesas apgabala valsts administrācijas vadītājs Maksims Marčenko.

Krievijas Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka uz kreisera "Moskva" ir izcēlies ugunsgrēks, bet nepaziņoja tā cēloni.

Taču vēlāk Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka kreiseris "Moskva" pēc ugunsgrēka un munīcijas eksplozijas nogrimis Melnajā jūrā.

Tomēr sliktais laiks "netraucēja evakuēt kreisera ekipāžu uz Melnās jūras flotes kuģiem, kas atradās rajonā", apgalvoja ministrija. Kuģa "Moskva" komandā bija 510 cilvēki.

Trīs mēnešu ilga cīņa par Mariupoles metalurģisko rūpnīcu "Azovstaļ"

Mariupoles metalurģiskā rūpnīca "Azovstaļ" bija aplenkta kopš marta sākuma. Tas bija pēdējais punkts pilsētā, ko Krievijas militārpersonas nebija ieņēmušas, un tā tas bija līdz 16. maijam, kad Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs lika rūpnīcā izvietoto vienību komandieriem "glābt personāla dzīvības". Karavīri sāka nolikt ieročus un padoties.

Maskava norāda, ka Mariupoles aizstāvjus atbrīvos tikai tad, kad viņi būs notiesāti Krievijā.

"Visas lietas tiks izskatītas pēc tam, kad visi gūstā padevušies būs atbilstošā veidā notiesāti, būs pasludināts spriedums, tad varēs būt kaut kādi citi soļi. Līdz tam brīdim visas runas par apmaiņu ir priekšlaicīgas," Krievijas ārlietu ministra vietnieka Andreja Rudenko teikto žurnālistiem citē Krievijas ziņu aģentūras.

Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas pārstāvji reģistrējuši vairākus simtus Ukrainas karavīru, kas iznākuši no Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ".

Krievijas amatpersonas paziņojušas, ka iznākuši aptuveni 2000 karotāju. Ukrainas varasiestādes pagaidām nav izteikušās par "Azovstaļ" pametušo karavīru skaitu.

Ukrainas karavīri nogādāti Krievijas okupētajās teritorijās.

Otrā fāze Krievijas iebrukumam Ukrainā: okupanti sāk liela mēroga ofensīvu Donbasā

18. aprīlī Zelenskis paziņoja, ka Krievija sākusi liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos, cenšoties panākt pilnīgu kontroli pār Luhanskas un Doneckas apgabaliem.

"Tagad jau var konstatēt, ka Krievijas karaspēks ir sācis cīņu par Donbasu, kurai tas sen gatavojās. Ļoti ievērojama visas Krievijas armijas daļa tagad ir koncentrēta šim uzbrukumam. Lai cik daudz Krievijas karavīru tur sadzītu, mēs cīnīsimies. Mēs aizstāvēsimies. Mēs to darīsim katru dienu. Neko no ukrainiskā mēs neatdosim, bet svešu mums nevajag," uzsvēra Zelenskis videouzrunā savā "Telegram" kanālā.

Kauju intensitāte Donbasā šobrīd sasniegusi augstāko pakāpi līdzšinējā kara gaitā, maija beigās paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.

"Kaujas ir sasniegušas maksimālu intensitāti. Ienaidnieka spēki dodas triecienuzbrukumā mūsu karaspēka pozīcijām vienlaicīgi vairākos virzienos. Mums priekšā ir ārkārtīgi sarežģīts un ilgs kauju posms," 26. maijā sacīja amatpersona.

"Situācija saglabājas sarežģīta, un tajā ir tālākas pasliktināšanās zīmes. Mums ir jāsaprot, ka šis ir karš, un zaudējumi mūsu pusē diemžēl ir nenovēršami," viņa piebilda.

Krievija atvilkusi spēkus no Ukrainas ziemeļiem un centrālajiem rajoniem un sakoncentrējusi tos austrumos, kur tā cenšas iespiesties dziļāk Donbasā.

Krievijas spēki mēģina ielenkt vairākus svarīgus centrus, arī Severodonecku un Lisičansku, kas atrodas ceļā uz Doneckas apgabala pagaidu administratīvo centru Kramatorsku.

Līdz 3. jūnijam Krievijas karaspēks kontrolē lielu daļu Luhanskas apgabala Severodoneckas, tomēr ne visu pilsētu. "Kaujas turpinās. Vakar mūsu puiši veica pretuzbrukumus, atspiežot ienaidnieku vairākās ielās un saņemot gūstekņus," 2. jūnijā paziņoja Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

Eiropas Savienības līderi maija beigās vienojas aizliegt Krievijas naftas eksportu uz ES

ES dalībvalstu līderi pirmdienas, 30. maija, vakarā samitā Briselē vienojās aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa, informē Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

"Vienošanās aizliegt eksportēt Krievijas naftu uz ES. Tas tieši attiecas uz vairāk nekā divām trešdaļām importa no Krievijas, atņemot milzīgu finansējuma avotu tās kara mašīnai. Maksimāls spiediens uz Krieviju, lai panāktu kara izbeigšanu," mikroblogošanas vietnē "Twitter" ierakstījis Mišels.

Avoti diplomātiskajās aprindās ziņu aģentūrai DPA teica, ka līdz gada beigām paredzēts pakāpeniski pārtraukt naftas importu no Krievijas ar tankkuģiem pa jūru. Savukārt Vācija un Polija solījušas pakāpeniski atteikties no naftas importa pa cauruļvadiem.

"Tas līdz gada beigām faktiski pārtrauks apmēram 90% ES naftas importa no Krievijas," "Twitter" norādījusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.