"Virsnieki man meloja tieši sejā." Mammas cīņa pret dēlu iesaistīšanu Putina karā

Sievietes dēli tika izvietoti apgabalā, kas atrodas Ukrainas robežas tuvumā. 24. februārī - dienā, kad Vladimirs Putins deva pavēli Krievijas karaspēkam sākt iebrukumu Ukrainā, Marina (vārds mainīts) zaudēja kontaktu ar dēliem.

"Laiks apstājās. Es nespēju ēst. Es nevarēju gulēt," atceras karavīru māte. "Es sarakstījos ar citu iesaukto dēlu mātēm no tās pašas vienības. Izrādījās, ka daudzas ir zaudējušas kontaktu ar saviem bērniem."

Tikmēr Kremlis solīja, ka uz Ukrainu netiks sūtīti obligātā dienesta karavīri.

"Iekāpu mašīnā un sāku [dēlus] meklēt. Telefonsarunā viens no komandieriem uzstāja, ka viņi atrodas militārajās mācībās uz lauka. Es atbildēju: "Esmu apbraukājusi visus tuvumā esošos laukus, kur agrāk notikušas mācības. Viņu tur nav. Lūdzu, nemelojiet man." Viņš nolika klausuli."

"Vienu reizi, izmisuma dzīta, mēģināju iebraukt Ukrainā. Protams, mani nelaida pāri [robežai]. Visur bija kontrolpunkti," stāsta mamma.

"Tad sāka vest cietušos. Man piezvanīja kāds, kurš teica, ka ir mirušie un ievainotie. Es steidzos uz militāro slimnīcu."

Marinas dēlu tur nebija, taču viņa bija šokēta par redzētajiem skatiem.

"Militārajā slimnīcā nepietika ne medikamentu, ne pārsēju. Vietējie iedzīvotāji visu atveda. Karavīri bija nosaluši un izsalkuši. Vietējie ar lielu sirsnību uz slimnīcu nesa pārtiku un dzērienus."

Vēlāk kāds no Marinas dēlu militārās vienības atzina, ka viņi patiešām atrodas Ukrainā.

"Man pavēstīja šausminošās ziņas: "Jūsu bērni ir parakstījuši līgumus, lai kļūtu par profesionāliem karavīriem. Viņi piedalās speciālajā militārajā operācijā (Ukrainā). Viņi atgriezīsies kā varoņi."

"Par ko, pie velna, jūs runājat? Viņi neplānoja parakstīt līgumu," Marina atbildēja. "Viņi armijā atrodas trīs mēnešus. Tikai vienu reizi turējuši rokās ieroci. Poligona šautuvē bijuši tikai vienu reizi. Lielāko laika daļu viņi tīrīja sniegu."

"Es rakstīju ģenerālprokuratūrai ar lūgumu veikt izmeklēšanu. Es viņiem teicu, ka mani dēli noteikti neparakstītu militārus līgumus. Es biju pārliecināta. Arī citas mātes [to] rakstīja. Viņas pazīst savus bērnus."

Krievija paļaujas uz obligāto karadienestu, lai palielinātu karavīru skaitu bruņotajos spēkos. Militārais dienests ilgst 12 mēnešus un, ar dažiem izņēmumiem, ir obligāts 18 līdz 27 gadus veciem vīriešiem.

5.martā Putins paziņoja, ka "(Ukrainas) operācijā piedalās tikai profesionāli karavīri, virsnieki un karavīri, ar kuriem ir noslēgts līgums. Nav neviena iesauktā, un mēs to neplānojam darīt, mēs viņus neizmantosim".

Četras dienas vēlāk Krievijas Aizsardzības ministrija pirmo reizi atzina, ka iesauktie tomēr atrodas to militārpersonu vidū, kas iebrūk Ukrainas teritorijā. Ministrija apgalvoja, ka "gandrīz visi šādi karavīri tagad ir atgriezušies atpakaļ Krievijā".

Kremļa pārstāvis sacīja, ka prezidents ir devis rīkojumu militārajai prokuratūrai, lai tā izmeklētu, kādā veidā iesauktie nonākuši Ukrainā.

Marinas oficiālā sūdzība tika izskatīta. Krievijas varas iestādes apstiprināja, ka viņas dēli nav parakstījuši militāros līgumus. Jaunie vīrieši tika atvesti atpakaļ uz Krieviju.

"Viņi ļāva man atbraukt un aizvest uz vienu dienu savu jaunāko dēlu mājās," stāsta Marina. "Kamēr braucu viņam pakaļ, piezvanīju un jautāju, vai vajag kaut ko atvest. "Mammu, man neko nevajag," viņš atbildēja, "tikai tevi"."

"Viņš izskatījās briesmīgi. Puiši, kas atgriezās no turienes, bija tik tievi, netīri un noguruši. Viņu drēbes bija saplēstas. Dēls man teica: "Būs labāk, ja tu nezināsi, kas tur notika." Man bija svarīgi tikai tas, ka viņš ir atgriezies dzīvs.

Marina par notikušo ir dusmīga.

"Viņi man meloja tieši sejā," dusmojas sieviete. "Vispirms viņi teica, ka mani dēli neatrodas Ukrainā. Pēc tam meloja, ka viņi ir parakstījuši militāros līgumus. Virsnieki meloja, seržanti meloja. Vēlāk kāds pateica, ka viņi nedrīkst man stāstīt patiesību. Neticami. Viņi varēja pārkāpt likumu un sūtīt manus dēlus (uz Ukrainu), taču viņi nedrīkstēja pateikt mātei, kur atrodas viņas bērni."

"Gribētu ticēt, ka mūsu prezidents, armijas virspavēlnieks, vienkārši nav informēts par armijā esošo nekārtību un haosu. Es gribu viņam pateikt, ka ne viss šeit ir tā, kā saka televīzijā."

Marina ir atvieglota, ka viņas dēli atrodas drošībā, taču tagad viņa domā par citām ģimenēm.

"Tik daudzi dēli nav atgriezušies un nekad neatgriezīsies. Tik daudzas mātes joprojām meklē savus bērnus. Tas ir briesmīgi. Mēs it kā esam sasnieguši cilvēces attīstības virsotni. Kādēļ mēs nevarējām vienoties? Kāpēc mums jācīnās un jānogalina?"

"Mani bērni pēc atgriešanās kļuva par citiem cilvēkiem. To var redzēt, ieskatoties viņu acīs. Viņi ir citādāki. Viņi ir vīlušies. Es vēlos, lai viņi atkal tic gaišai nākotnei, mieram un mīlestībai. Viņi ir pārstājuši ticēt."

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!