FOTO ⟩ Trīs mēneši bez algas, pārtikas un zālēm. Dzīve okupētajā Hersonas apgabalā

"Krievijas militāristi un viņu ieceltā vadība uzvedas kā pirāti," situāciju Hersonā raksturo pilsētas iedzīvotājs un bijušais Ukrainas policijas darbinieks Jevgeņijs.

"Viņi aplaupa, izvaro, nogalina, spīdzina un tur cietumos. Viņu uzdevums ir ierobežotā laikā nozagt pēc iespējas vairāk.

Nav svarīgi, ko zagt, galvenais ir pats laupījums. Un vēl - saņemt cilvēkus gūstā."

Ievieš rubļus un plāno atvērt Krievijas banku

Hersonas apgabalā no 23. maija ieviesta divvalūtu zona, kur vienlaicīgi apritē būs rublis un grivna, paziņojis okupantu militāri civilās administrācijas vadītājs Volodimirs Saldo.

Hersonā plānots atvērt arī kādas Krievijas bankas filiāli un cenu zīmes veikalos ieviest gan rubļos, gan grivnās.

"Tā arī nesaprotu, kuru tieši banku. It kā "Sberbank"," saka 56 gadus vecā grāmatvede Vera.

""Sberbank" Hersonā? Es neticu tādai iespējai. Krimā astoņu aneksijas gadu laikā nav parādījušās ne "Sberbank", ne "Alfabank", ne "VTB". Iespējams, viņi mūs tomēr neuzskata par Krieviju. Vai arī viņiem sankciju dēļ vairs nav, ko zaudēt, tādēļ viņi nolēma atvērt filiāles okupētajās teritorijās?" stāsta taksists no Sevastopoles.

Hersonā ir pieaudzis valūtas maiņu punktu skaits, kur grivnas maina pret rubļiem ar kursu 1:2. Pirms kara par 1000 rubļiem varēja iegādāties 370 grivnas.

"Tāpat par rubļiem neko nevar nopirkt. Pat mūsu tirgotāji dodas pēc precēm uz Krimu un pārdod tās šeit no automašīnu bagāžniekiem, samaksu pieņem tikai grivnās. Preces tiek pārdotas par cenu, par kādu tās nopērk Krimā. Viens pret vienu. Tikai tur maksāja rubļos, bet te pārdod grivnās," norāda Hersonas apgabala iedzīvotāja Oksana.

Hersonas apgabala padomes deputāts Serhijs Hlaņs apgalvo, ka Geņičeskas okupācijas varas iestādes liek uzņēmējiem izlikt cenu zīmes divās valūtās, kā arī piespiež iegūt tā saukto "atļauju", lai strādātu.

"Tas ir - lai turpinātu strādāt, jums vienkārši jāiemaksā skaidra nauda grivnās. Piemēram, Kahovkas rajonā okupanti ziņo par aptuveni 2000 šādām "atļaujām". Agrāk tur strādāja 20 tūkstoši uzņēmumu," stāsta Hļans.

"Šodien visu nopirku par grivnām un maksāju ar karti, kur tas bija iespējams," stāsta 39 gadus vecā Hersonas iedzīvotāja Kristīna. "Ja nebūtu problēmu ar sakariem, tad daudzos veikalos norēķinātos ar karti, pat tajos, kuri ved preces no Krimas. Nekur nebija cenu zīmju rubļos. Rubļa kurss arī norādīts zem reālā.

Man šķiet, ka tas tiek darīts, lai ne tikai aplaupītu iedzīvotājus ar augstām cenām, bet arī konvertēšanas laikā būtu zaudējumi. Kopumā tiek darīts viss, lai iedzīvotāji kļūtu nabadzīgāki."

Neskatoties uz to, valdību atbalstošos Krievijas medijos aktīvi tika apspriests, ka katram iedzīvotājam okupētajās Ukrainas teritorijās varētu piešķirt 10 tūkstošus rubļu. Hersonas un tās apgabala iedzīvotāji lielākoties noliedz šādu naudas sadali. Tas pat netika apspriests. Bet Geņičeskas apgabala iedzīvotāji tiešām saņēma naudu no okupantiem.

"Mums trīs mēnešus jau nav maksātas algas. Pirmajā kara dienā aizbēga ciema padomes priekšsēdētājs, kuram pirmajam ir jāparaksta finanšu dokumenti.

Tagad mēs nezinām, kur viņš atrodas, neviens nevar parakstīt algas papīrus. Tāpēc visi valsts darbinieki nesaņem naudu. Ciematā palika tikai pensionāri un bērni, visi pārējie mēģināja aizbraukt.

Mēs divu mēnešu laikā apēdām visas pārtikas rezerves. Man ir nopietna slimība, regulāri jālieto zāles. Uzņēmēji sāka vest pārtiku un zāles no Krimas, taču nav, par ko to nopirkt.

Maija sākumā krievi katram iedeva 10 tūkstošus rubļu. Es tos paņēmu, nevaru izturēt badu un ciešanas zāļu trūkuma dēļ. Pie mums par rubļiem neko nevar nopirkt, tāpēc es palūdzu draugiem, lai viņi Krimā nopērk zāles," stāsta Geņičeskas iedzīvotāja Gaļina. Sieviete dzīvo uz robežas ar Krimu.

Pāreja uz Krievijas telefona kodu

Hersonas un Zaporižjas apgabalos maija beigās notiek pāreja uz Krievijas telefona kodu +7, apstiprināja Krimas vadītāja padomnieks Oļegs Krjučkovs. Zaporižjas reģionā saņemtas SIM kartes ar Krievijas numuriem, norāda Zaporižjas apgabala prokrieviskā vadība. Neatkarīgā Krievijas ziņu aģentūra "Interfax" vēsta, ka kartes tiek pārdotas bez identifikācijas zīmēm - nav zināms, kurš operators nodrošinās sakaru pakalpojumus.

"Periodiski pazūd savienojums. Diezgan bieži nestrādā ne fiksētais, ne mobilais internets. Bet trakākais ir tas, ka brīžiem nevar pat piezvanīt.

Neredzēju, ka pārdotu SIM kartes. Bet, izvēloties mobilā tīkla operatoru savā telefonā, tur parādās daži jauni operatori. Tie ir norādīti ar cipariem. Nezinu, kas tie par operatoriem, es pie viņiem nekad nepieslēdzos," stāsta Hersonas iedzīvotāja Marina.

Daudzi Hersonas iedzīvotāji pieņem, ka tie ir sakaru pakalpojumu sniedzēji no Krimas. Arī tur visi telefona numuri sākas ar kodu +7, tikai Krievijas operatoriem tie parādās kā viesabonēšana. Kopš 2014. gada Krimas iedzīvotāji savus sakarus izmanto tikai pussalā, bet, braucot uz Krieviju, viņi parasti iegādājas vietējo SIM karti.

"Es dzirdēju, ka, pieslēdzoties Krievijas tīklam, okupanti varēs noklausīties visas mūsu sarunas. Krievijas tīkls ir aizdomīga skaitļu virkne bez operatora vārda.

Nezinu, vai tā ir patiesība, bet es priecājos, ka mūsu tīkls joprojām darbojas," stāsta hersonietis Jevgeņijs.

Krievi īslaicīgi okupētajās Ukrainas teritorijās patiešām cenšas savienot ukraiņus ar Krievijas interneta tīkliem, taču VPN jeb virtuālā privātā tīkla pakalpojumi ļauj apiet ierobežojumus un izvairīties no Krievijas kontroles, norāda Ukrainas Speciālo sakaru un informācijas aizsardzības dienests.

Dala Krievijas pases "pa labi un pa kreisi"

"Putins pievienoja Hersonas apgabalu to teritoriju sarakstam, kurās ir vienkāršota procedūra, lai iegūtu Krievijas pilsonību. Vienkārši sakot, okupanti plāno mūsu apgabalā izdalīt pases pa labi un pa kreisi. Kārtējais pierādījums, cik "lēta" šodien ir tā pase. Pietiek paskatīties uz tās reitingu pasaulē un valstu sarakstu, kurās ar to ir vienkāršota ieceļošana. Un salīdziniet to ar mūsu pasi.

Ir svarīgi saprast, ka Krievijas pilsonības iegūšana mūsdienās nozīmē pievienošanos starptautisko atstumto klubam," norāda Hersonas reģionālās padomes vadītāja vietnieks Jurijs Soboļevskis.

Amatpersona ir pārliecināta, ka Hersonas iedzīvotāji neuzķersies uz kārtējo okupantu lēto ēsmu, jo viņiem nav nekā, ko Hersonai piedāvāt. Viņi tikai terorizē un izlaupa. Viņu maksimums ir "pāris atjaunoti Ļeņina pieminekļi un pāris desmiti propagandas video".

Politiķis Serhijs Hļans norāda, ka pat tie daži cilvēki, kas vēlas iegūt Krievijas pasi, saskārušies ar grūtībām. Lai iegūtu Krievijas pilsonību, cilvēkiem jādodas uz Krimu un tur jānokārto viss.

"Paši okupanti saprot, ka nekādas pases nebūs, tāpēc arī izvirza tādus nosacījumus, ka pēc pases var braukt tikai kolaboranti."

"Tie plāni, kurus okupanti Hersonas apgabala teritorijā ir centušies īstenot jau kopš okupācijas pirmās dienas, ir izjukuši. Piemēram, sarīkot referendumu par "HTR" un proklamēt "Hersonas tautas republiku"," norāda Hļans.

"Hersonieši viņiem nedeva iespēju pat radīt ilūziju par referendumu.

Lai gan Hersonas apgabals ir okupēts gandrīz no pirmās kara dienas, viņiem ir gandrīz neiespējami nolīgt vietējos iedzīvotājus par kolaborantiem. Viņi sadarbojas ar kaut kādiem cilvēkiem no Krimas, ir reāls darbinieku trūkums.

Tie cilvēki, kuri piekrīt sadarboties ar okupantiem un sauc sevi par administrāciju vadītājiem, jūtas neērti un atrodas briesmās. Viņiem jāpārvietojas kopā ar bruņotām militārpersonām," skaidro politiķis.

"Viņi savās "administrācijās" nolīga tos, kam jau iepriekš bija problēmas ar likumu. Šiem cilvēkiem tāpat nav nekāda augsta morāle. Tāpēc viņi ir īstajā kompānijā," norāda hersoniete Kristīna.

Serhijs Hļans atklāj, ka okupanti atlikuši plānus pievienot Hersonas apgabalu Krievijai - tagad nolēmuši to darīt rudenī. Viņš ir pārliecināts, ka krievi rudenī šeit vairs nebūs un paši apzinās to. Viņu vienīgais mērķis ir iebiedēt, lai aplaupītu.

Hersonas un Nova Kahovkas mēri turpina strādāt attālinātā režīmā, bet pārējā vadība bija spiesta doties projām vai joprojām atrodas cietumos "Viņiem nav naudas, lai uzturētu okupētās teritorijas. Es dzirdēju, ka Kahovkā komunālo pakalpojumu uzņēmumiem piedāvā algu rubļos, taču tā ir daudz mazāka par algu, ko saņēma pirms kara. Viņiem nav veidu, kā pārvilināt hersoniešus pie sevis," stāsta Kristīna.