Pasaules Dabas Fonda (PDF) un "Kantar" veiktajā pētījumā secināts, ka 97% Latvijas iedzīvotāju uzturā lieto zivis un citus jūras produktus. Iegādājoties zivis, uzmanība galvenokārt tiek pievērsta cenai, atlaidēm un garšas īpašībām, nevis zivju populācijas stāvoklim un zvejas veida ietekmei uz vidi, "Apollo" informēja PDF komunikācijas vadītāja Daina Šteinberga.
"Īstenojot iniciatīvu "Lai jūra čum un mudž", mēs vēlamies, lai iedzīvotāji vairāk pievērstu uzmanību ne tikai cenai vai garšas īpašībām, bet arī zivju izcelsmei un nozvejas veida vides aizsardzības aspektiem.
Tomēr pētījumu dati liecina, ka izmaiņas sabiedrībā notiek ļoti lēnām. Tās iespaido arī dažādi finansiāli apsvērumi, kā arī priekšroka ikdienas ēdienkartē tiek dota vieglāk pieejamām un jau ierastām zivīm un jūras veltēm.
Kā zināms, zivju krājumi visā pasaulē tiek pārzvejoti un izsīkst, tāpēc, lai saglabātu iespēju arī nākamajām paaudzēm lietot uzturā zivis, ir jāievēro atbildīgs to patēriņš, " uzsver Elza Štrausa, PDF iniciatīvas "Lai jūra čum un mudž" vadītāja.
PDF kampaņas "Lai jūra čum un mudž" ietvaros 2022. gada maijā "Kantar" veiktais pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāju vidū zivis un jūras produkti kopumā ir izplatīts pārtikas produkts. Līdzīgs pētījums tika veikts 2019.gadā.
Abos pētījumos, zivju un jūras velšu iegādes galvenie izvēles kritēriji Latvijā ir garšas īpašības, cena, kā arī dažādas atlaides. Kopš 2019.gada cenai un akcijām ietekme uz zivju un jūras velšu iegādes izvēles kritērijiem ir pieaugusi. Salīdzinoši mazāka uzmanība tiek pievērsta tādiem kritērijiem kā zivju legāla izcelsme, vai zveja tiek veikta atbildīgi (zivis nav no apdraudētas sugas), zivjaudzētavās zivis tiek audzētas, ievērojot vides prasības, to uzturvērtība, izcelsmes valsts un reģions.
Samērā maz uzmanības tiek pievērsts ekomarķējumiem un zivju sugai atbilstošam nozvejas veidam (tralis, tīkli, murdi u.c.).
Ekomarķējumu ASC, kas norāda, ka zivis tiek audzētas ar atbildību pret vidi, un MSC, kas norāda, ka zivis un citas jūras veltes tiek iegūtas ilgtspējīgā veidā, logotipu atpazīstamība Latvijas iedzīvotāju vidū kopš 2019.gada ir nedaudz pieaugusi, tomēr izpratne par to, ko nozīmē ASC un MSC logotipi, joprojām ir salīdzinoši zema.
Divām piektdaļām jeb 42% iedzīvotāju nav skaidrs, ko šie logo nozīmē un kāds ir to vēstījums.
Biežāk lietoto zivju sugas kopš 2019.gada nav būtiski mainījušās, nedaudz mazinājusies zivju sugu lietošanas dažādība. Ja 2019.gadā viens Latvijas iedzīvotājs pēdējo sešu mēnešu laikā bija lietojis 6 dažādas zivju sugas vai jūras veltes, tad 2022.gadā vidējais rādītājs ir 5 zivju sugas vai jūras veltes. Lasis ir biežāk lietotā zivju suga Latvijā pēdējo sešu mēnešu laikā (71%), tomēr laša patēriņā ir novērojams kritums salīdzinājumā ar 2019.gadu. Nākamās biežāk lietotās zivis ir siļķes jeb reņģes (47%) un brētliņas (45%), trešā daļa jeb 34% lieto arī makreli jeb skumbriju, bet 29% - foreli.
Pārtikā tiek lietoti dažādi zivju produktu veidi, un biežāk tās ir termiski apstrādātas zivis, piemēram, kūpinātas, kaltētas, sālītas, ceptas, marinētas, kuras mājās uzturā lieto 61% Latvijas iedzīvotāju. Svaigas vai atdzesētas jūras veltes uzturā lieto 53% Latvijas iedzīvotāju, bet zivju un jūras velšu pusfabrikātus - 50%, savukārt, saldētas zivis un jūras veltes lieto 45% iedzīvotāju.
Kā galvenie zivju produktu lietošanas ieguvumi tika minēti: Omega 3 taukskābes (22%), zivis satur organismam nepieciešamās uzturvielas (15%), kā arī tās tiek uzskatīts par veselīgu produktu (12%). Tāpat tiek uzskatīts, ka zivis satur vitamīnus (11%), ir garšīgs produkts (9%), satur fosforu (8%), palīdz veidot daudzveidīgāku, sabalansētu, bagātāku ēdienkarti (7%).
Iniciatīva "Lai jūra čum un mudž" turpināsies ceturto gadu, aktualizējot atbildīgu zivju produktu patēriņu un pievēršot uzmanību kritiski apdraudētajām zivju sugām, kā, piemēram, Baltijas jūras mencai un zutim. Iniciatīvas īstenošanas laikā uzsākta sadarbība ar restorāniem, kafejnīcām, tirdzniecības vietām, lai piedāvātu apmeklētājiem videi draudzīgi iegūtas zivis un jūras produktus, kā arī izveidots un aktualizēts Zivju gids, kas palīdz pircējiem orientēties pieejamo zivju klāstā. Kampaņas mājaslapā pavāri no restorāniem, kas pievienojušies iniciatīvai "Lai jūra čum un mudž", dalīsies ar viegli pagatavojamām zivju ēdienu receptēm, kuras ikviens var pagatavot arī mājās.
Šogad iniciatīvas ietvaros Gaujas Nacionālajā parkā plānots pārveidot Sveķupes caurteku, lai uzlabotu migrācijas iespējas vietējām saldūdens zivīm, tādejādi palīdzot atjaunot vietējo saldūdens zivju populāciju stāvokli šajā upē.
PDF 2019. gadā uzsāka iniciatīvu "Lai jūra čum un mudž", kuras mērķis ir veicināt izpratni par atbildīgu un ilgtspējīgu zivju un jūras velšu patēriņu. Iepriekšējos gados uzmanība tika pievērsta Baltijas mencai un zutim, kas ir iekļautas PDF Zivju gida sarkanajā sarakstā, kā arī iedzīvotāji tika aicināti mainīt zivju un jūras produktu patēriņa paradumus, rūpīgāk izvērtējot to iegūšanas reģionu un zvejas metodes.
Pasaules Dabas Fonds ir Latvijā reģistrēta sabiedriskā labuma organizācija, "World Wide Fund for Nature" (WWF) asociētais partneris, kas Latvijā darbojas kopš 1991. gada. Pasaules Dabas Fonda misija ir veidot nākotni, kurā cilvēki un daba dzīvo harmonijā. Organizācijas mērķis ir dabas aizsardzība, lai saglabātu ģenētisko, sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošinātu atjaunojamo dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu tagad un nākotnē, palīdzētu samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.
