Raidījums: Robežsardzes apkrāpšanā apsūdzēta uzņēmēja uzvar jaunā robežsardzes konkursā

Robežsargi ļāvuši uzņēmējai iegūt pasūtījumu, lai gan firmai nebija prasītās pieredzes un tā nevarēja startēt konkursā.

Dienesta vadība savās rindās nevienu atbildīgo nesaskata. Tur turpina strādāt arī tie darbinieki, ko prokuratūra apsūdz kukuļņemšanā.

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā jāizskata krimināllieta par kukuļošanu un krāpšanu vairākos robežsardzes drošības sistēmu konkursos pirms četriem gadiem. Bijušais par iepirkumiem atbildīgās Nodrošinājuma pārvaldes priekšnieks Valerijs Širokovs un viņa padotais Igors Žuravļovs apsūdzēti par to, ka vairākos konkursos nodrošināja iepriekš izvēlētu firmu uzvaras, par to saņemot kukuļus - no 2 līdz 6 procentiem no darījuma summas, vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Žuravļovs robežsardzē nostrādāja līdz 2019. gada jūnijam, bet Širokovs joprojām tur strādā, lai gan no dienesta atvaļināts. Starp apsūdzētajiem ir arī uzņēmēja Kristīne Galviņa.

Širokovam, Žuravļovam un Galviņai apsūdzības celtas arī par krāpšanu. Saprotot, ka vairāki pretendenti startē ar identiskām iekārtām, amatpersonas un uzņēmēji vienojušies, ka lētāko piedāvājumu atzīs par prasībām neatbilstošu. Dārgākais uzvarēja, un 100 tūkstošu starpību iesaistītie sadalīja.

Tagad lietas izskatīšana atlika uz rudeni, jo kāds no procesa dalībniekiem atkal saslimis. Prokuratūra lietu tiesai nodeva jau pagājušā gada pavasarī.

Ap to laiku Valsts robežsardze pirmo reizi izsludināja konkursu par ASV 2019. gadā uzdāvināto "BuckEye" 100 sensoru komplektu remontu. Prasības pretendentiem - vismaz viens līdzīgu iekārtu remonta līgums pēdējo trīs gadu laikā un īpaši apmācīti darbinieki. Uzvarēja firma "K&K Holding Inc.".

Tās īpašniece ir robežsardzes apkrāpšanā apsūdzētā Kristīne Galviņa.Firma dibināta 2019. gadā. 2020. gadā tā apgrozījusi 90 tūkstošus eiro. Vadības ziņojumā teikts, ka tās pamata nodarbošanās ir mēbeļu ražošana.

Pēc uzvaras iepirkumā firma nomainīja nosaukumu un trīs reizes arī adresi. Tagad tā saucas "RS Imperial" un reģistrēta neapdzīvotā privātmājā Medemciemā.

Robežsardzes līgums par sensoru remontu piesaistīja arī Valsts kontroles uzmanību, kas šogad vērtēja Austrumu robežas sakārtošanas darbus.

Izrādās, ka firma nemaz nevarēja konkursā piedalīties.

Valsts kontrole gada sākumā par konstatētajiem pārkāpumiem aicināja iekšlietu ministri Mariju Golubevu un robežsardzi izvērtēt iepirkumu komisijas amatpersonu atbildību. Auditoru ieskatā, komisijai bija jāpamana, ka pretendents neatbilst prasībām. To nebija grūti izdarīt, jo tas redzams publiskās datu bāzēs.

Ministre robežsardzes priekšniekam Guntim Pujātam uzdeva veikt dienesta izmeklēšanu. Pujāta pārbaudē robežsargu nolaidību nekonstatēja, jo viņa ierēdņiem datu bāzes neesot pieejamas. Par pretendenta blēdību ar neesošu pieredzi informēta policija. Taču līgums nav lauzts.

Iekšlietu ministrijā robežsardzes dienesta izmeklēšanas rezultāti izvērtēti un secinājumi atzīti par pareiziem. Neesot iespējams arī pierādīt, ka iepirkumu komisijas locekļi zināja, ka firmas īpašniece ir apsūdzēta robežsardzes apkrāpšanā un tāpēc viņas piedāvājums būtu jāpārbauda rūpīgāk.

Robežsardzes un ministrijas aizbildinājums, ka iepirkumu komisijai nevarēja konstatēt, ka firma 2019. gadā nemaz nestrādāja, jo tai nebija pieejas datu bāzēm, ir tikai atrunas.

Patiesībā Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā jebkurš var pārbaudīt, vai uzņēmums ir aktīvs. To var redzēt pēc nodokļu maksājumiem.

Administratīvā pārkāpuma lietu par Robežsardzes iepirkumu komisijas rīcību uzsācis izmeklēt Iepirkumu uzraudzības birojs. Ja birojs būs vienās domās ar Valsts kontroli, ka komisija rīkojusies nevērīgi, tad tās locekļiem draud naudas sodi.