FOTO ⟩ Meklējam grozus un asinām nažus! Latvijā sākusies sēņu sezona

Grupas "Sēņu medniekiem" dalībniece Velda dalījās ar savu pirmo atrasto baraviku 2. jūnija rītā. Sēne atrasta Jaunolaines pilsētvidē, dodoties ceļā uz darbu.

Foto: Veldas atrastā baravika

Savukārt grupā "Latvijas sēņotāji" atradumos dalījušies Marija un Vjačeslavs.

Marija atkāj, ka trīs bekas atradusi vienā no Ķengaraga mikrorajona pagalmiem. Sieviete arī pērn maijā bija atradusi pirmās sēnes, tādēļ uzskata, ka tas ir ikgadējs ciklisks periods ar īsu laika sprīdi. 

Savas pirmās bekas Marija jau likusi lietā - izvārījusi un sasaldējusi. "Gaidu jaunu sēņu ķērienu. Manuprāt, tas varētu būt pēc Līgo svētkiem," stāsta Marija.

Foto: Marijas atrastās bekas 

Turpretim Vjačeslavs sēnes atradis Ainažos. Atradumus jau paspējis sacept un notiesāt.

Atradēju publiskotās sēņu bildes grupās ir raisījušas plašas diskusijas. Vieni netic, ka sēnes var parādīties jau tik agri, bet citi priecājas par pirmajām sēnēm un pamato to ar rudenīgo laiku - siltums un mitrums.

Foto: Vjačeslava atrastās sēnes

"Šogad maijā laiks ir tāds kā dažkārt augusta beigās. Parasti uz Jāņiem pirmās beku mērces tiek gatavotas," grupā vēsta kāda iedzīvotāja.

Cita sēņotāja norāda, ka nav pirmais gads, kad kādā Latvijas nostūrī jau maijā manītas pirmās sēnes. "Reģionā, kur es dzīvoju, ir tikai rudens beigās," viņa raksta.

Kā sēņot droši?

Lai sēņošana būtu izdevusies un sagādātu prieku, nevis raizes, Latvijas Nacionālā Dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere dalījās ar vērtīgiem padomiem gan iesācējiem, gan pieredzējušiem, dodoties sēņot.

• Sēņošanas iesācējiem vajadzētu nesteigties, bet sagaidīt tiešām labu sēņu sezonas sākumu, lai sēnes nav ilgi jāmeklē.
• Izvēlēties mežu, kurš ir pietiekami populārs sēņotāju vidū. Tur, kur ir sēņotāji, ir arī sēnes.
• Lasīt tikai tās sēnes, kuras var droši atpazīt un vari būt patiesi pārliecināts par to. Lai labāk pārliecinātos, mikologe iesaka par sēni pajautāt kādam zinošākam vai pieredzējušam cilvēkam.
• Ļoti vērtīgi ir pieteikties arī kādā no "Facebook: grupām, piemēram,  "Sēņu medniekiem", "Latvijas sēņotāji" vai "Latvijas Mikologu biedrība un draugi", kur var precīzi uzzināt informāciju par atrasto sēni.
• Ja nepazīsti sēni - atstāj to mežā. Šis uzskatāms par galveno sēņotāju likumu gan iesācējiem, gan pieredzējušiem sēņu entuziastiem.

Ieteikumi, lai neapmaldītos mežā

Lai došanās mežā nebeigtos ar apmaldīšanos, pamatīgu izbīli vai pat veselības un dzīvības apdraudējumu, VUGD aicina iedzīvotājus ņemt vērā dažus vienkāršus ieteikumus.

• Pirms došanās uz mežu informējiet savus piederīgos par to, kurā vietā plānojat sēņot vai ogot, kā arī laiku, kad plānojat atgriezties.
• Ģērbjoties domājiet ne tikai par to, kā pasargāt sevi no ērcēm, bet arī par to, lai glābējiem jūs būtu pēc iespējas vieglāk ieraudzīt, tāpēc apģērbam un galvassegai izvēlieties spilgtas un košas krāsas.
• Ja iespējams, neejiet mežā viens.
• Parūpējieties, lai jums līdzi būtu personu apliecinošs dokuments vai vismaz lapiņa ar uzrakstītu vārdu, dzīvesvietas adresi un kāda piederīgā telefona numuru.
• Pirms došanās mežā pilnībā uzlādējiet sava mobilā tālruņa bateriju.
• Neaizmirstiet par savu veselību! Ņemiet līdzi pirmās palīdzības piederumus, tie neaizņem daudz vietas, bet būs noderīgi, ja kas atgadīsies. Gadījumā, ja ik dienas jālieto kāds medikaments, pārliecinieties, ka tas ir paņemts līdzi.
• Paņemiet līdzi ūdens pudeli un šokolādi, apmaldīšanās gadījumā tā palīdzēs atgūt nepieciešamo enerģiju.
• Paņemiet līdzi kabatas lukturīti, tumsā tas ne tikai pašam palīdzēs nekrist panikā, bet arī glābējiem vieglāk būs jūs atrast. Tāpat noderēs arī svilpīte, kuru var viegli uzkarināt kaklā un nepieciešamības gadījumā ar to signalizēt par savu atrašanās vietu.
• Ja mākat rīkoties ar kompasu, neatstājiet to mājās.
• Ierodoties mežā, palūkojieties visapkārt. Dzelzceļš, ceļi, zīmīgi koki vai dabas objekti var būt labi orientieri apmaldīšanās gadījumā. Turklāt sēņojot vai ogojot skatieties ne tikai uz sēnēm un ogām, bet ik pa laikam palūkojieties apkārt un iegaumējiet lietas, kas apmaldīšanās gadījumā palīdzēs glābējiem saprast, kā jūs pa mežu esat pārvietojies un kur atrodaties.
• Orientēties jums un glābējiem palīdzēs meža kvartālu numuri, kas izvietoti uz kvartālu plāksnītēm stigu krustpunktos.
• Centieties sekot līdzi laikam, lai neatgadās tā, ka mežā paliekat līdz tumsai, kad atrast izeju no sveša meža praktiski nebūs iespējams.
• Ja saprotat, ka esat apmaldījies, nekrītiet panikā. Panika kļūs par ļaunāko ienaidnieku, jo stresa situācijā nespēsiet objektīvi novērtēt radušos situāciju. Apsēdieties, atpūtieties, centieties noorientēties apvidū un tikai tad sāciet atpakaļceļu. Haotiski nestaigājiet pa mežu, meklējot atpakaļceļu, tā varat netīši ieiet mežā vēl dziļāk.
• Centieties saklausīt, vai tuvumā neatrodas šoseja, liels ceļš vai dzīvojamā māja. Ja maldoties pamanāt kādas mājas, nekautrējieties pajautāt pareizo virzienu.
• Ja jums gadās apmaldīties purvā, rūpīgi pārbaudiet ik vietu, kur plānojat spert soli. Vislabāk to darīt ar garāku koku. Ja tomēr iekrītat purvā vai akacī, tikai mierīgas un apdomātas darbības palīdzēs  izglābties. Strauji un haotiski vicinot kājas un rokas, jūs tikai vēl dziļāk iestigsiet purvā. Tā vietā mēģiniet atrast jebko, aiz kā varat pieturēties vai aizķerties un lēnām izvilkt sevi ārā.

Ja saprotat, ka pašu spēkiem nespēsiet izkļūt no meža, zvaniet glābējiem pa tālruni 112 un nosauciet tiem pēc iespējas konkrētākus orientierus – kurā vietā iegājāt mežā, cik ilgi esat uzturējies mežā, kādus dabas vai cilvēka veidotus objektus esat šķērsojis vai tiem pagājis garām. Atcerieties, ka jebkurš sīkums var palīdzēt glābējiem jūs atrast!

Ikvienam sēņotājam var noderēt digitāla Latvijas mežu karte, lai saprastu, kurp doties. Lietderīgi ir izmantot globālo pozicionēšanas sistēmu (GPS), atzīmēt orientierus digitālajā kartē (ir arī tādas, kas lietojamas bezsaistes režīmā), un drošības nolūkos līdzi var paņemt ārējo akumulatoru telefona uzlādēšanai nepieciešamības gadījumā.