"Putina "sejas glābšana" ir vājš diplomātisks mērķis." Makrons atkārtoti izpelnās kritiku

Piektdien runājot ar franču mediju pārstāvjiem, Makrons atkārtoti izteicis viedokli, ka Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam jādod iespēja iziet no kara, ko viņš uzsācis pret Ukrainu, kas, kā izteicies Elizejas pils saimnieks bijusi "vēsturiska un fundamentāla kļūda".

"Mēs nedrīkstam pazemot Krieviju, lai brīdī, kad karadarbība tiks apturēta, mēs varētu ar diplomātiskiem līdzekļiem izveidot izejas koridoru,"

izteicās Makrons, atkārtojot tos pašus argumentus, kurus viņš tika izklāstījis jau maija sākumā.

Taču Francijas prezidenta izteikumi izsaukuši jau tūlītēju kritiku no Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska puses.

Lai gan publiski Makrons paudis atbalstu Ukrainai un apstiprinājis ieroču piegādes ukraiņiem, viņš tajā pašā laikā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma daudzkārt zvanījis Putinam.

"Esmu pārliecināts, ka Francijas loma ir būt par starpnieku," Francijas reģionālajiem medijiem sniegtajā intervijā uzstāja prezidents.

Tikmēr Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba sestdien paziņojis, ka aicinājumi pasargāt Krieviju no pazemojuma var vienīgi pazemot pašu Franciju, kā arī jebkuru citu valsti, kas pievienosies šiem aicinājumiem.

Kuleba piebildis, ka Krievija ir "jānoliek pie vietas", lai tādējādi panāktu mieru un glābtu dzīvības.

Makrona izteikumi demonstrē atšķirības, kādas pastāv attieksmē pret Maskavas uzsākto agresīvo karu Francijā, no vienas puses, un Ukrainā, citās Austrumeiropas valstīs, ASV un Lielbritānijā, no otras puses.

Kijiva un tās tuvākie sabiedrotie cīņu pret krievu agresiju uzskata par vienīgo veidu, kā saglabāt Ukrainas valstiskumu un demokrātisko iekārtu, un ir pārliecināti ka vienīgā iespēja, kas to nodrošinās, ir Krievijas sakāve.

Krievu pastrādātie kara noziegumi liedz pieņemt jebkādus kompromisus, kuri varētu glābt Kremļa diktatora reputāciju.

Tikmēr daži franču, kā arī vācu politiķi būtu gatavi nopirkt no Maskavas šķietamu mieru apmaiņā pret jaunām Ukrainai atņemtām teritorijām, lai gan oficiālā Berlīne un Parīze publiski izteikt atbalstu šādiem priekšlikumiem vismaz pagaidām vēl kautrējas.

"Francijas prezidents joprojām meklē ceļus, kā glābt kara noziedznieku Putinu no pazemojuma," feisbukā izteicies Igaunijas parlamenta ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihelsons.

Viņš retoriski vaicājis, ko gan Makrons sacīs tiem tūkstošiem ukraiņu, kuru dzīves ir izpostījusi "ļaunuma impērija".

Makrona izteikumi izsaukuši neizpratni arī ASV un Lielbritānijā, kas nepārprotami paziņojušas, ka Krieviju nepieciešams novājināt tādā mērā, lai tā vairs nespētu atkal uzbrukt kaimiņvalstīm.

"Putins ielaidīsies sarunās vienīgi tad, kad viņa armija, pazemota vai nē, vairs nespēs maršēt uz priekšu. Makronam jāpievēršas šādu apstākļu radīšanai," svētdien izteicies bijušais ASV vēstnieks Krievijā Maikls Makfols.

Savukārt Londonas Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta vadītājs Džons Čipmens norādījis, ka Putina "sejas glābšana" ir vājš diplomātisks mērķis. "Putins pats var uzņemties personīgu atbildību par savu seju," tviterī raksta Čipmens, piebilstot, ka pazemojums būtu ļoti maigs sods par viņa pastrādātajiem kara noziegumiem.

Neskatoties uz to, Makrons joprojām vēlas saglabāt Francijas vēsturiski tuvās diplomātiskās attiecības ar Krieviju un atkārtoti brīdinājis par Ukrainas kara iespējamo izplešanos, ieraujot tajā arī Rietumus.

Bažījoties par dažu sabiedroto vēlmi sodīt Maskavu par tās agresiju, Elizejas pils saimnieks piesauc Versaļas līgumu, kas pēc Pirmā pasaules kara 1919. gadā tika uzspiests sakautajai Vācijai.

Daļa vēsturnieku uzskata, ka tieši pazemojošie Versaļas līguma nosacījumi vainojami nacistu nākšanā pie varas un Otrā pasaules kara izraisīšanā.

Pirmo reizi savus brīdinājumus par vēmi pazemot Krieviju Makrons izteica 9. maijā, uzstājoties Eiropas Parlamentā (EP).

"Rīt mums būs jāceļ miers, neaizmirsīsim to," žurnālistiem norādīja prezidents. "Mums tas būs jādara pie viena galda kopā ar Ukrainu un Krieviju." "Sarunu noteikumus (..) izvirzīs Ukraina un Krievija, taču tas netiks darīts (..) kādu izslēdzot vai pat pazemojot."

Tajā pašā laikā viņa kritiķi vēsturisko analoģiju cienītājam Elizejas pilī norāda, ka pašreizējie Parīzes manevri drīzāk atgādina Francijas premjerministra Eduāra Daladjē politiku, kas noveda pie bēdīgi slavenā 1938. gada Minhenes darījuma, kurš nepilnus divus gadus vēlāk miera vietā Francijai atnesa vispazemojošāko militāro sakāvi.

Tikmēr pieaug uz Makronu izdarītais spiediens, lai viņš beidzot izšķirtos par Ukrainas apmeklējumu.

Kamēr citi rietumvalstu līderi kopš 24. februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, ir apmeklējuši gan Kijevu, gan apdzīvotās vietas, kurās pēc iebrucēju padzīšanas atklājušies visšausmīgākie krievu pastrādātie kara noziegumi, Makrons kategoriski atteicies no šādas simboliskas vizītes, paziņojot, ka viņš Ukrainu apmeklēšot tikai tad, kad tas būs "noderīgi".