Medijs: Vairāki Krievijas karavīri pauduši neapmierinātību par apstākļiem Ukrainas austrumos

Divos videomateriālos kaujinieki no Krievijas kontrolētajiem Ukrainas austrumiem sūdzas par sliktiem apstākļiem un ilgu dienesta laiku frontē, kas noved pie noguruma.

"Mūsu personāls ir saskāries ar badu un aukstumu. Ievērojamu periodu mēs bijām bez jebkāda materiālā, medicīniskā vai pārtikas atbalsta," vienā no internetā publicētajiem video sacīja kaujinieki no Krievijas kontrolētā 113. pulka Doneckā. 

Kaujinieki piebilda: "Ņemot vērā mūsu nepārtraukto klātbūtni un to, ka starp mūsu personālu ir cilvēki ar hroniskām veselības problēmām, ar garīgām problēmām, rodas daudzi jautājumi, kurus augstākstāvošie štāba darbinieki ignorē."

Savukārt intervijā kāds krievu karavīrs, kurš cīnījās netālu no Kijivas, Harkivā, un tagad atrodas Ukrainas austrumos, sūdzējās par spēku izsīkumu, sakot, ka viņš pat sazinājies ar advokātu un sūdzējies, ka jau mēnešiem ilgi nav redzējis sievu.

"Es Ukrainā karoju kopš kara sākuma, jau vairāk nekā trīs mēnešus," laikrakstam "The Guardian" sacīja karavīrs Andrejs.

"Tas ir nogurdinoši, visa mana vienība vēlas atpūsties, bet mūsu vadība teica, ka šobrīd esam neaizvietojami," piebilda Andrejs.

Viņa piezīmes saskan ar ziņām par Krievijas grūtībām, kas saistītas ar izsmelto karaspēka daļu rotāciju. Iesaukšanas centieni esot apgrūtināti, jo Krievija nav atklāti pieteikusi karu Ukrainai. Kremlis turpina uzstāt, ka tā ir "īpaša militāra operācija".

"Krievijas bruņotie spēki ir labi piemēroti īsām, augstas intensitātes kaujām, ko nosaka intensīva artilērijas izmantošana," raksta Maikls Kofmans un Robs Lī jaunajā analīzē par Krievijas bruņotajām spējām.

"Turpretī tā ir slikti pielāgota ilgstošai okupācijai vai ilgstošam karam, kas prasītu lielu Krievijas sauszemes spēku daļu, un tieši šādā konfliktā Krievija ir nonākusi. Krievijas bruņotajiem spēkiem nav pieejami skaitļi, lai viegli pielāgotos vai mainītu spēkus, ja ievērojams kaujas spēku daudzums tiktu piesaistīts karam," viņi rakstīja.

"Trīs mēnešu kaujas jau tagad šķiet ilgākas nekā četri gadi, ko es pavadīju armijā miera laikā," sacīja Andrejs.

"Internetā jau sazinājos ar juristu, kurš man pastāstīja, ka saskaņā ar likumu ģenerālis var mūs turēt šeit, līdz beidzas mūsu līgums, tāpēc mēs neko daudz nevaram darīt," piebilda Andrejs.

Šīs profesionālās vienības, iespējams, ir vienas no tām, ar ko Krievijai ir paveicies vairāk, jo citi, kas ir savervēti no Krievijas kontrolētajām Doneckas un Luhanskas republikām, stāsta, ka ir tikuši iemesti kaujā bez pietiekamas apmācības.

Videoieraksti liecina, ka dažiem kaujiniekiem trūkst pamataprīkojuma, piemēram, aizsargvestes, un viņi ir bruņoti ar veciem ieročiem.

"Mūsu mobilizācija tika veikta nelikumīgi, bez medicīniskās atestācijas," sacīja cits karavīrs, kurš apgalvoja, ka dienē Doneckas 107. pulkā.

"Vairāk nekā 70% no šeit esošajiem karavīriem jau iepriekš tika atvaļināti, jo viņi fiziski nespēj karot. Vairāk nekā 90% nekad iepriekš nav karojuši un kalašņikovu redzēja pirmo reizi. Mēs tikām iemesti frontes līnijā," teica karavīrs.

Krievijas valsts televīzija ir apgalvojusi, ka šiem "karavīriem jābūt gataviem cīnīties par savu dzimteni", taču vietējie iedzīvotāji stāstījuši, ka ielas ir tukšas un karavīri slēpjas, lai izvairītos no dedzīgas rekrutēšanas kampaņas Krievijas kontrolētajās teritorijās Ukrainas austrumos.

Tikmēr Krievijas virsnieku upuru skaits pieaug. Valsts telekanāla "Rossija-1" reportieris paziņoja, ka ģenerālmajors Romāns Kutuzovs tika nogalināts, vadot kaujā spēkus no Krievijas kontrolētajiem austrumiem. Ja tas apstiprināsies, viņš būs vismaz ceturtais Krievijas ģenerālis, kas kopš februāra nogalināts kaujās, taču Ukraina apgalvo, ka to skaits ir lielāks.

Rietumvalstu amatpersonas ir norādījušas, ka arī Krievijas vidējā un zemākā ranga virsnieki ir cietuši smagus zaudējumus, "jo viņiem tiek uzlikta bezkompromisa atbildība par savu vienību darbību".

"Tāpat zemākajiem virsniekiem ir nācies vadīt zemākā līmeņa taktiskās darbības, jo armijā nav augsti apmācītu un pilnvarotu zemessargu, kas šo lomu pilda Rietumu spēkos," pagājušajā nedēļā apgalvoja britu izlūkdienesti.

Kopš kara sākuma Krievija algo kaujiniekus, lai pastiprinātu savus spēkus. Aprīlī kāda Eiropas amatpersona paziņoja, ka Krievija savā ofensīvā Donbasā ir iesaistījusi no 10 000 līdz 20 000 algotņu, tostarp Krievijā bāzētās militāro algotņu vienības "Vāgnera grupa" karavīrus.

Šīs vienības ir ziņojušas par lieliem upuriem.

Pagājušās nedēļas beigās tika ziņots, ka kaujās Ukrainas austrumos tika nogalināts Vladimirs Andanovs, "Vāgnera grupas" karavīrs, veterāns no Burjatijas. Viņa nāvi apstiprināja reģionālie plašsaziņas līdzekļi un Krievijas militārās organizācijas.

Viņš iepriekš bija karojis Sīrijā un Donbasā, kur viņu apsūdzēja par dalību ārpustiesas slepkavībās.

Pagājušajā mēnesī divi iespējamie vienības "Vāgnera grupa" kaujinieki no Baltkrievijas tika apsūdzēti civiliedzīvotāju slepkavībās netālu no Kijivas, kļūstot par pirmajiem starptautiskajiem algotņiem, kam Ukrainā izvirzītas apsūdzības kara noziegumos.