Neskatoties uz ārvalstu investoru un vairāku nevalstisko organizāciju brīdinājumiem, ka iecere atcelt biodegvielas piejaukumu ir sabiedrības mānīšana pirms vēlēšanām un var nedot cerēto cenas samazinājumu, valdība ir apņēmības pilna šādu lēmumu tomēr pieņemt.
Koalīcijas politiķi pirmdien pēc tikšanās atkārtoti norādīja, ka ir vienojušies atbalstīt šo Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu.
Otrdien, 14.jūnijā, valdības sēdē paredzēts skatīt koalīcijā atbalstīto EM piedāvājumu, kas ļautu uzņēmējiem izvēlēties, vai degvielai pievienot vai nepievienot biodegvielas piemaisījumu, pēc koalīcijas sanāksmes pavēstīja "Konservatīvo" līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Kā ziņots, valdības koalīcija jau maijā konceptuāli vienojās par risinājumu, kas atļautu tirgotājiem pārdot degvielu bez biopiedevas. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) norādīja, ka šāda iespēja tirgotājiem būs paredzēta noteiktā termiņā - no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām. Indriksone apgalvoja, ka tas varētu samazināt degvielas cenu par 12 līdz 14 centiem litrā.
Savukārt Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji aģentūrai LETA atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu visticamāk nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.
Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere norādīja, ka degvielas tirgotājiem šī politiskā vienošanās bija negaidīta un asociācija atturas no komentāriem.
