"Pieci eiro?" Iedzīvotāji pārsteigti par Ādažu čipsu cenām. Uzņēmums skaidro, kāpēc tā

Aizvadītajā gadā Latvijā strauji pieauga energoresursu cenas, ko ietekmēja dažādi faktori, taču šogad būtiski pieaugušas pārtikas un degvielas cenas. Dažādu nozaru pārstāvji ir vēstījuši, ka cenu pieaugums varētu būt vēl straujāks un tas būtiski varētu ietekmēt ikviena iedzīvotāja ikdienu.

Maijā vēstījām, ka siera un sviesta cena gada laikā pieaugusi par aptuveni 40%, tādēļ eksperti uzsver, ka arī nākamajos mēnešos turpināsies pārtikas cenu straujais pieaugums.

Lai arī iedzīvotāji jau novēro pārtikas preču sadārdzinājumu, pēdējo nedēļu laikā īpaši daudz diskutē par to, kāpēc viena Ādažu čipsu paka maksā tik dārgi. 

okayyyyy pic.twitter.com/Fttyi1s3Ru

— fuyax (@sierieksti) June 3, 2022

Esmu šokā! 5eiro????? Par 3 kartupeļiem? Negribat, lūdzu, paksaidrot? @RimiLatvija @Adazu_cipsi pic.twitter.com/iqTInhppd1

— Jānis Lūsēns (@JanisLusens) June 13, 2022

Uzņēmums "Orkla Latvija" skaidro, ka izaicinājumu pilnajā laikā, ko ietekmējusi ģeopolitiskā situācija, pārtikas nozare visā pasaulē saskaras ar izaicinājumiem.

"Karš Ukrainā atstāj negatīvu ietekmi arī uz pārtikas nozares izejvielu pieejamību un to cenām, jo Ukraina ir viena no nozīmīgākajām vairāku pārtikas produktu izejvielu ražotājām pasaulē,

piegādājot kartupeļus, kviešus, miežus, kukurūzu, rapša sēklas un citas izejvielas.

Ukraina ir arī lielākais saulespuķu eļļas ražotājs pasaulē, kas kopā ar Krieviju nodrošināja ap 80% no pasaules kopējiem saulespuķu eļļas apjomiem. Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā saulespuķu eļļas cena pasaules tirgos ir strauji pieaugusi un šī iemesla dēļ cenas arī citām augu eļļām ir augušas divas līdz trīs reizes, kas, neapšaubāmi, ietekmē arī gala produkta cenu," vēsta "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Šī iemesla dēļ cenas ir augušas arī tādām izejvielām kā kartupeļi un garšvielas. Mikša uzsver, ka produkta cenu veido ne tikai izejvielas, bet arī iepakojums, darbaspēka izmaksas, energoresursi, kā arī transporta un loģistikas pakalpojumi, no kuriem pilnīgi visiem izmaksas ir strauji augušas, tādējādi ietekmējot produkta cenu.

Foto: "Ādažu Čipsu" ražotne

Uzņēmuma pārstāve skaidro: "Cenu veikala plauktā vienmēr nosaka tirgotājs. Cenas plauktā var un gandrīz vienmēr atšķiras starp dažādiem tirgotājiem, piemēram, nelieliem piemājas veikaliņiem un mazumtirdzniecības ķēdēm. Tāpat arī atšķiras tirgotāju uzcenojums produktiem."

Pārstāve piebilst, ka Ādažu čipsus par ražotāja cenu vienmēr var iegadāties "Orkla Latvija" mājaslapā.

Jūnijā tiks sasniegts jauns patēriņa cenu kāpuma rekords, prognozē Finanšu ministrija

Visticamāk, ka jau jūnijā būs jauns patēriņa cenu kāpuma rekords, jo inflācijas maksimālais punkts vēl nav sasniegts, pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Maijā patēriņa cenu indekss palielinājās par 4% salīdzinājumā ar aprīli, kas ir ļoti augsta inflācija viena mēneša ietvaros. Ar dažiem izņēmumiem cenu kāpums bija fiksēts visiem preču un pakalpojumu veidiem.

Lielākais devums mēneša inflācijā bija pārtikas, mājokļa un degvielas cenu pieaugumam. Gada izteiksmē cenu pieaugums bija vēl izteiktāks, palielinoties par 16,9%, kas ir straujākais cenu kāpums kopš 2008. gada vidus.

Šā gada maijā Latvijā bija fiksēta trešā augstākā inflācija eirozonā. Augstāks patēriņa cenu pieaugums bija vien Lietuvā un Igaunijā, kur cenas palielinājās attiecīgi par 18,9% un 20% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju.

FM atzīmē, ka inflācijas jautājums ir aktuāls ne tikai Baltijas valstīs vai Eiropā kopumā, bet visā pasaulē. Šā gada maijā vidējā gada inflācija eirozonā veidoja 8,1%, kas ir augstākais cenu kāpums kopš eirozonas nodibināšanas jeb no 1999. gada.

FM secina, ka patēriņa cenu kāpums ir visaptverošs un fiksēts visos pasaules reģionos. Cenu atšķirības valstu griezumā nosaka atšķirīgs mājsaimniecību patēriņa grozs, importa struktūra, valdības un centrālās bankas īstenotā politika.

Straujajam patēriņa cenu kāpumam ir vairāki iemesli, bet galvenokārt tie ir saistīti ar ārējiem faktoriem.

Pirmkārt, straujo cenu kāpumu nosaka energoresursu (gāzes un naftas) augošais pieprasījums un piegāžu traucējumi, kas aizsākās pērnā gada rudenī.

Otrkārt, straujo inflāciju ietekmē pārtikas cenu kāpums, kam ir globāls raksturs. Pārtikas cenu pieaugums vērojams kopš 2021. gada sākuma, ko ietekmē pēcpandēmijas periodā augošais pieprasījums, atsevišķu lauksaimniecības kultūru sliktā raža, mēslojuma sadārdzinājums augsto energoresursu cenu dēļ, kā arī loģistikas traucējumi.

Treškārt, kā norāda FM pārstāvji, Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprināja iepriekš minēto divu faktoru negatīvo ietekmi un palielināja spriedzi gan energoresursu, gan pārtikas tirgos.

Attiecībā uz energoresursu cenām FM atzīmē, ka Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dalībvalstu lēmums palielināt naftas piegādi no savām stratēģiskajām naftas rezervēm, kā arī OPEC+ šā gada jūnijā pieņemtais lēmums palielināt naftas ieguvi nav pietiekošs, lai būtiski mazinātu naftas un līdz ar to arī degvielas cenas.

Arī attiecībā uz pārtikas cenām situācija saglabājas sarežģīta. Krievija un Ukraina nodrošina ap 25% no pasaules kviešu eksporta.

Papildus tam Ukraina ieņem vienu no vadošajām vietām pasaulē saulespuķu, kukurūzas un rapša eksportā. Pārtikas eksports no Ukrainas ir apgrūtināts karadarbības dēļ.

Savukārt Krievija aizliedza līdz vasaras beigām eksportēt graudaugus un cukuru. Pārtikas eksporta ierobežojumus ieviesa arī Indija, Turcija, Irāna, Alžīrija, Indonēzija un virkne citu valstu.

Karš Ukrainā un pārtikas eksporta aizliegumi noteikti negatīvi atspoguļosies pārtikas cenu kāpumā visā pasaulē, norāda FM pārstāvji.

Eiropas Savienība (ES) ir augsti pašnodrošināta ar pārtiku, kopumā saražojot daudz vairāk nekā iekšējam patēriņam ir nepieciešams, tomēr dārgāki energoresursi un minerālmēsli, kā arī pārtikas deficīts citos pasaules reģionos cels pārtikas cenas arī ES kopumā.

Šā gada maijā lielāko devumu patēriņa cenu pieaugumā noteica pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums par 18,2% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo mēnesi, tādējādi izskaidrojot 4,7 procentpunktus no fiksētās inflācijas.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu īpatsvars mājsaimniecības patēriņa grozā veido lielāko sastāvdaļu - vidēji 25,6%. Tieši tāpēc pārtikai ir būtiska ietekme uz vidējo inflāciju. FM pārstāvji uzsver, ka katrai mājsaimniecībai ir sava inflācija un savs patēriņa grozs, ko lielā mērā ietekmē ienākumu līmenis.

Mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem pārtikas īpatsvars kopējā patēriņa grozā ir būtiski lielāks par vidējo un sasniedz 31,5%, tādējādi cilvēki ar zemu ienākumu līmeni vairāk izjūt cenu kāpumu.

Būtisks devums patēriņa cenu kāpumā šā gada maijā bija arī ar mājokli saistīto pakalpojumu sadārdzinājumam par 34,4%, ko visvairāk ietekmēja gāzes, siltumenerģijas, elektroenerģijas, cietā kurināmā, atkritumu savākšanas pakalpojumu cenu kāpums.

Iepriekšējā mēnesī cenu kāpums šajā pakalpojumu grupā bija uz pusi mazāks jeb 16,2%.

FM pārstāvji skaidro, ka straujais cenu kāpums ir saistīts ar to, ka maijā beidzās valsts atbalsts elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas cenu kāpuma kompensācijai.

Lai arī maijā centralizētā apkure jau bija atslēgta un iedzīvotāji nemaksāja par apkuri, patēriņa cenu indeksa aprēķināšanā siltumenerģijas tarifs tika uzskaitīts, tādējādi šā gada maijā siltumenerģija bija par 47,8% dārgāka nekā pērn.