piegādājot kartupeļus, kviešus, miežus, kukurūzu, rapša sēklas un citas izejvielas.
Ukraina ir arī lielākais saulespuķu eļļas ražotājs pasaulē, kas kopā ar Krieviju nodrošināja ap 80% no pasaules kopējiem saulespuķu eļļas apjomiem. Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā saulespuķu eļļas cena pasaules tirgos ir strauji pieaugusi un šī iemesla dēļ cenas arī citām augu eļļām ir augušas divas līdz trīs reizes, kas, neapšaubāmi, ietekmē arī gala produkta cenu," vēsta "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša.
Šī iemesla dēļ cenas ir augušas arī tādām izejvielām kā kartupeļi un garšvielas. Mikša uzsver, ka produkta cenu veido ne tikai izejvielas, bet arī iepakojums, darbaspēka izmaksas, energoresursi, kā arī transporta un loģistikas pakalpojumi, no kuriem pilnīgi visiem izmaksas ir strauji augušas, tādējādi ietekmējot produkta cenu.
Foto: "Ādažu Čipsu" ražotne
Uzņēmuma pārstāve skaidro: "Cenu veikala plauktā vienmēr nosaka tirgotājs. Cenas plauktā var un gandrīz vienmēr atšķiras starp dažādiem tirgotājiem, piemēram, nelieliem piemājas veikaliņiem un mazumtirdzniecības ķēdēm. Tāpat arī atšķiras tirgotāju uzcenojums produktiem."
Pārstāve piebilst, ka Ādažu čipsus par ražotāja cenu vienmēr var iegadāties "Orkla Latvija" mājaslapā.
Jūnijā tiks sasniegts jauns patēriņa cenu kāpuma rekords, prognozē Finanšu ministrija
Visticamāk, ka jau jūnijā būs jauns patēriņa cenu kāpuma rekords, jo inflācijas maksimālais punkts vēl nav sasniegts, pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Maijā patēriņa cenu indekss palielinājās par 4% salīdzinājumā ar aprīli, kas ir ļoti augsta inflācija viena mēneša ietvaros. Ar dažiem izņēmumiem cenu kāpums bija fiksēts visiem preču un pakalpojumu veidiem.
Lielākais devums mēneša inflācijā bija pārtikas, mājokļa un degvielas cenu pieaugumam. Gada izteiksmē cenu pieaugums bija vēl izteiktāks, palielinoties par 16,9%, kas ir straujākais cenu kāpums kopš 2008. gada vidus.
Šā gada maijā Latvijā bija fiksēta trešā augstākā inflācija eirozonā. Augstāks patēriņa cenu pieaugums bija vien Lietuvā un Igaunijā, kur cenas palielinājās attiecīgi par 18,9% un 20% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju.
FM atzīmē, ka inflācijas jautājums ir aktuāls ne tikai Baltijas valstīs vai Eiropā kopumā, bet visā pasaulē. Šā gada maijā vidējā gada inflācija eirozonā veidoja 8,1%, kas ir augstākais cenu kāpums kopš eirozonas nodibināšanas jeb no 1999. gada.
FM secina, ka patēriņa cenu kāpums ir visaptverošs un fiksēts visos pasaules reģionos. Cenu atšķirības valstu griezumā nosaka atšķirīgs mājsaimniecību patēriņa grozs, importa struktūra, valdības un centrālās bankas īstenotā politika.
Straujajam patēriņa cenu kāpumam ir vairāki iemesli, bet galvenokārt tie ir saistīti ar ārējiem faktoriem.
Pirmkārt, straujo cenu kāpumu nosaka energoresursu (gāzes un naftas) augošais pieprasījums un piegāžu traucējumi, kas aizsākās pērnā gada rudenī.
Otrkārt, straujo inflāciju ietekmē pārtikas cenu kāpums, kam ir globāls raksturs. Pārtikas cenu pieaugums vērojams kopš 2021. gada sākuma, ko ietekmē pēcpandēmijas periodā augošais pieprasījums, atsevišķu lauksaimniecības kultūru sliktā raža, mēslojuma sadārdzinājums augsto energoresursu cenu dēļ, kā arī loģistikas traucējumi.