Elektrošoks un maiss galvā. Ukraiņu "pāraudzināšana" Mariupoles filtrācijas nometnēs

28 gadus vecais Andrijs strādāja mārketinga nozarē. Mēģinot pamest Mariupoli, viņš bija no telefona izdzēsis visu, ko okupantu karavīri varētu izmantot pret viņu, piemēram, īsziņas, kurās tika apspriests Krievijas iebrukums Ukrainā, kā arī fotogrāfijas, kurās redzama izpostītā pilsēta. 

Tomēr Mariupolē pēc Krievijas karaspēka ienākšanas tika atslēgts internets, tāpēc Andrijam neizdevās izdzēst ierakstus sociālajos tīklos. Krievu karavīri pieslēdza Andrija mobilo telefonu datoram un mēģināja atjaunot dažus failus.

Kara pirmajās dienās viņš bija dalījies ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska runām un ziņām pret Krievijas noziedzīgo režīmu.

"Ar mani ir cauri," nodomāja Andrijs. Maija pirmajās dienās vīrietis vēlējās pamest ciematu austrumos no Krievijas karaspēka okupētās Mariupoles un iestājās rindā tā dēvētajā filtrācijā, kur rūpīgi pārbauda civiliedzīvotājus. Viens no Krievijas karavīriem, ieraudzījis Andrija bārdu, nosprieda, ka vīrietis ir no "Azov" cīnītāju pulka. 

"Vai jūs ar savu brigādi nogalināt mūsu puišus?" Andrijam jautāja okupanti.

Vīrietis sacīja, ka nekad nav dienējis armijā un pēc absolvēšanas uzreiz sācis strādāt. Taču krieviem bija vienalga un viņi turpināja izjautāt Andriju par viņa politiskajiem uzskatiem. Vīrietis piesardzīgi norādīja, ka Zelenskis ir "normāls prezidents, kas īpaši neatšķiras no iepriekšējiem valsts vadītājiem" un viņš "īpaši neinteresējas par politiku". Krievijas karavīrs norādīja: "Tev vienkārši jāsaka, ka politika neinteresē."

Okupanti paturēja Andrija telefonu un lika viņam gaidīt ārā. Tikmēr viņš satika savu vecmāmiņu, mammu un tanti. Viņām jau bija izsniegts dokuments, kas ļāva doties prom. Pēc dažām minūtēm vīrietim bija jādodas uz telti, kur Krievijas drošības dienesta darbinieki veica papildu pārbaudes.

Aiz galda sēdēja pieci virsnieki, trim no tiem galvā bija balaklavas. Viņi parādīja Andrijam video, ar kuru viņš bija dalījies sociālajā tīklā "Instagram". Tajā bija fragments no Zelenska 1. marta runas, pie kuras Andrijs rakstīja: "Prezidents, ar kuru mēs varam lepoties. Brauciet mājās ar savu karakuģi."

"Jūs mums teicāt, ka politikā esat neitrāls, bet jūs atbalstāt nacistu valdību," teica viens no virsniekiem un iesita Andrijam pa rīkli. 

"Viņš sāka mani sist," atceras vīrietis. Telts malā atradās divi cilvēki, kuru rokas bija sasietas. Tomēr virsnieki tiem nepievērsa uzmanību un sāka Andriju sist vēl stiprāk. "Viņi sita visur." Pēc sitiena pa vēderu viņš juta, ka noģībs. Bet vīrietim izdevās apsēsties uz krēsla.

"Es domāju, kas būtu labāk - zaudēt samaņu un nokrist zemē vai turpināt paciest sāpes."

Vīrietis vismaz netika nošķirts no ģimenes. Ukrainas amatpersonas pieļauj, ka tūkstošiem cilvēku filtrācijas laikā tiek aizsūtīti uz aizturēšanas centriem un nometnēm, kas izveidotas Krievijas kontrolētajos rajonos. Gandrīz visos gadījumos radinieki nezina, kur un kādēļ cilvēki tiek turēti. 

"Es biju ļoti nikns par visu, bet tajā pašā laikā apzinos, ka viss varēja būt daudz sliktāk," sacīja Andrijs.

Teltī mēģināja iekļūt viņa māte, taču virsnieki viņu apturēja. "Viņa bija ļoti satraukta. Okupanti viņai teica, ka "sākusies mana pāraudzināšana un nevajadzētu uztraukties". Pratināšana turpinājās divarpus stundas, un Andriju piespieda uzņemt video, kurā jāsaka "Slava Krievijas armijai!" kā arī jāizsmej frāze "Slava Ukrainai!".

48 gadus vecajam rūpnīcas strādniekam Maksimam okupanti lika izģērbties kailam un pārbaudīja katru apģērba vīli. Okupanti arī viņam jautāja par piederību "Azov" pulkam, vai vīrietis atbalsta nacisma ideoloģiju un kādēļ vēlas pamest Mariupoli. Viņš to noliedza un atbildēja, ka "patiesībā jūs esat tie, kas atrodas uz Ukrainas zemes". 

Tajā brīdī krievu virsnieks iesita Maksimam ar pistoli pa krūtīm. Viņš nokrita zemē. "Es atspiedu galvu pret zemi un turēju ribas. Nevarēju piecelties, bija ļoti sāpīgi elpot," atceras vīrietis.

Maksims tika nogādāts "būrī", kā pats to raksturo. Tajā tika turēti cilvēki. Viņš pamanīja, ka vīrietim, kas izskatījās pēc svarcēlāja, bija tetovējums ar grieķu dievu Poseidonu, kurš tur rokās trijzari. "Karavīri nodomāja, ka tas ir Ukrainas ģerbonis. Vīrietis viņiem paskaidroja, bet viņi to nesaprata," stāsta Maksims.

Aizturētajiem cilvēkiem netika dots ne ūdens, ne ēdiens. Viņiem bija jānokārto dabiskās vajadzības visu acu priekšā. Maksims bija pārguris un mēģināja pagulēt uz zemes, taču tajā brīdī kāds virsnieks viņam iespēra pa muguru un lika celties kājās.

"Cilvēkus veda uz nopratināšanu, un pēc tam varēja redzēt, ka viņi ir piekauti." Maksims bija aculiecinieks tam, kā aptuveni 40 gadus veca sieviete zemē mocījās sāpēs pēc tam, kad viņai iesita pa vēderu. Kādam citam vīrietim asiņoja lūpa un uz kakla bija sarkani nospiedumi. Maksims uzskata, ka aptuveni 50 gadus vecais vīrietis žņaugts. "Būrī" cilvēki klusēja, jo baidījās, ka drošībnieki varētu būt pārģērbušies par civiliedzīvotājiem.

Pēc aptuveni piecām stundām Maksimu palaida brīvībā un ļāva pamest Mariupoli. Pēc dažām dienām viņš nokļuva Ukrainas kontrolētā teritorijā un devās uz slimnīcu ārstēt ilgstošās sāpes krūtīs. Viņam bija lauztas četras ribas.

Tāpat kā Andrijam, arī Dmitro telefons tika konfiscēts kontrolpunktā, jo vīrietis marta beigās centās pamest Mariupoli. 34 gadus vecais vēstures skolotājs draugam adresētā ziņā bija izmantojis vārdus "Krievija un fašisti". Krievijas karavīri sāka sist un spārdīt Dmitro par to, ka viņš bija rakstījis šos vārdus.

Pēdējā jautājumā okupanti vaicāja, vai "Andrijs ir sapratis savas kļūdas". "Protams, es atbildēju, ka jā," norāda Andrijs. Kad viņu atbrīvoja, virsnieki ieveda vēl vienu vīrieti, kurš bija dienējis Ukrainas armijā un kam bija vairāki tetovējumi.

"Viņi nekavējoties nogrūda viņu zemē un sāka sist. Viņi pat nerunāja ar šo vīrieti," atceras Andrijs.

Dmitro norāda, ka kopā ar vēl četriem cilvēkiem tika nogādāts policijas iecirknī Nikoļskas ciematā, kas arī bijis filtrācijas punkts. 

"Augstākā ranga virsnieks četras reizes iesita man pa seju. Izskatījās, ka tā ir daļa no procedūras," atceras vīrietis.

Pratinātāji apgalvoja, ka skolotāji, kā viņš, izplata "ukraiņu propagandu". Viņi arī vaicāja, ko Dmitro domā par "2014. gada notikumiem", kad Krievija okupēja Krimu. Viņš atbildēja, ka konflikts plašāk zināms kā Krievijas-Ukrainas karš. 

"Viņi atbildēja, ka Krievija nav iesaistīta, un jautāja, vai es piekrītu, ka tas patiesībā bija Ukrainas pilsoņu karš." 

Virsnieki vēlreiz pārbaudīja viņa telefonu un atrada fotoattēlu ar grāmatu, kuras nosaukumā bija burts H. "Mēs tevi pieķērām!" sacīja okupanti. Krievijas prezidents Vladimirs Putins apgalvo, ka karš Ukrainā ir mēģinājums "denacificēt" valsti, un virsnieki uzskatīja, ka Dmitro lasa grāmatas par Hitleru.

Nākamajā rītā Dmitro kopā ar divām sievietēm tika pārvests uz cietumu Starobeševē, separātistu kontrolētā ciemā Doneckā. Kamerā, kurā atradās četras gultas, bija saspiesti 24 cilvēki.

Četras dienas vēlāk tika veikta vēl viena detalizēta nopratināšana, līdz Dmitro tika atbrīvots un sasniedza Ukrainas kontrolēto teritoriju. Taču viņš nezina, kas notika ar pārējiem cilvēkiem no cietuma.

Kāda 60 gadus veca sieviete savā "Facebook" profilā bija ievietojusi fotogrāfiju ar Ukrainas karogu un ziņu "Ukraina pāri visam!". Kad to pamanīja Krievijas karavīrs, viņš pret Viktoriju pavērsa ieroci un draudēja:

"Es tevi ieslodzīšu pagrabā, līdz tu sapūsi." Pēc tam viņš sievietei iespēra.

"Ko es biju nodarījusi? Kādas tiesības viņam bija tā rīkoties?" sašutumā vaicā Viktorija.

Ukrainas ģenerālprokuratūras Kara departamenta vadītājs Jurijs Belousovs norāda, ka saņemti ziņojumi par spīdzināšanu un pat slepkavībām filtrācijas laikā. "Šķiet, ka tas ir Krievijas plāns un sistēma, kas izstrādāta un diezgan labi izplānota jau laikus. Tas noteikti nav tikai viens gadījums, ko īstenojis vietējais militārists," norāda Belousovs.

Viņš atzina, ka ir grūti pārbaudīt šos gadījumus vai aplēst vardarbības apmērus. Ukrainas varas iestādes nevar veikt izmeklēšanu okupētajās teritorijās, un lielākā daļa upuru joprojām nevēlas dalīties ar piedzīvoto, jo bažījas, ka pastāv draudi viņu radiniekiem Mariupolē, ja tiks atklātas identitātes. 

Vadims savulaik strādāja valsts uzņēmumā Mariupolē, taču martā tika spīdzināts. Karavīri bija izvaicājuši Vadima sievu, jo pamanīja, ka viņa atzīmējusi ar "patīk" Ukrainas armijas lapu sociālajā tīklā "Facebook", kā arī veikusi ziedojumu. 43 gadus vecais vīrietis mēģināja aizstāvēt sievu, bet tika piekauts.

Uzzinot, kur Vadims strādā, okupanti aizveda vīrieti uz citu ēku, iztaujāja un sāka sist.

"Viņi izmantoja elektrību. Es gandrīz nomiru. Nokritu un sāku smakt, jo zobu plomba bija izkritusi no zoba. Es vēmu un noģību.

"Viņi bija nikni. Kad atguvu samaņu, viņi lika visu sakopt un turpināja izmantot elektrošoku," stāsta vīrietis.

Spīdzināšana beidzās tad, kad iejaucās krievu virsnieki. Vadimu vēlreiz nopratināja un atbrīvoja. Izejot no ēkas, Vadims redzēja, kā no ēkas tiek izvesta jauna sieviete - tiesas sekretāre. 

"Viņai galvā bija uzlikts plastmasas maiss. Rokas bija sasietas. Viņas māte bija nometusies uz ceļiem un lūdzās, lai meitu neaizved prom," atceras Vadims.

Vīrieti atbrīvoja ar nosacījumu, ka viņu vedīs uz Krieviju. Aptuveni 1,2 miljoni cilvēku no Ukrainas tika nosūtīti uz Krieviju pret viņu gribu. Starp tiem ir tūkstošiem Mariupoles iedzīvotāju, norāda Ukrainas amatpersonas. Krievija noliedz, ka veic masu deportācijas, sakot, ka palīdz tiem cilvēkiem, kas vēlas doties prom. Ukraina šo apgalvojumu noraida.

Daļai izsūtīto ir izdevies aizbēgt no Krievijas un pat atgriezties Ukrainā. Vadims ar draugu palīdzību ir pārvācies uz citu Eiropas valsti, taču drošības apsvērumu dēļ neatklāj, kuru.

Vīrietis ir daļēji zaudējis redzi, ārsti norāda, ka tās ir galvas traumas sekas, ko Vadims ieguva, kad okupanti viņu sita. "Šobrīd jūtos labāk, bet rehabilitācija prasīs ilgu laiku." Filtrācijas nometnes Vadims raksturo kā teroru:

"Viņi izšķir ģimenes. Cilvēki pazūd."

Andrijs ar ģimeni šobrīd atrodas Vācijā. Viņš uzskata, ka okupanti izmantoja filtrācijas nometnes, lai "parādītu savu absolūto spēku un varu". Karavīri esot rīkojušies tā, it kā "tā būtu bijusi izklaide, kaut kas sava ego apmierināšanai".

Andrijs nevar izskaidrot okupantu rīcību: "Es pat mēģinu kaut kā attaisnot šo procesu. Mēģinu sevi pārliecināt, ka tajā ir kaut kāda loģika. Bet tur nav nekādas loģikas."

Daži vārdi ir mainīti, lai aizsargātu cilvēku identitāti.