Valdmanis lielākos riskus saskata ļoti aukstos laika apstākļos: "Ja netiek iesūknēts pietiekams apjoms dabasgāzes tieši Inčukalna krātuvē, varētu izveidoties situācijas, ka dažas dienas vai nedēļas īslaicīgais pieprasījums varētu būt lielāks nekā reģiona infrastruktūras, tajā skaitā Inčukalna krātuves, spēja šo pieprasījumu apmierināt."
"Latvijas situācijā problēma ir tā, ka patērētāji gāzi priekš nākamās sezonas iepērk salīdzinoši lēni un patērētāji nedod uzdevumu gāzes tirgotājiem iesūknēt krātuvē priekš viņiem.
Šādu situāciju mēs varam vērot labu laiku, un šobrīd mēs, es gribētu teikt, esam pat nonākuši situācijā, ka daži patērētāji nesaņem piedāvājumus no tirgotājiem, jo nav gāzes, ko piegādāt," uzsver enerģijas tirgotāja "AJ Power" vadītājs Roberts Samtiņš.
Augstā gāzes cena krājumu veidošanu ziemai neveicina. Lielie patērētāji mēdz nogaidīt cerībā, ka gāze tomēr kļūs lētāka, kas, protams, var nenotikt. Savukārt tirgotāji, ja viņiem neviens gāzi nepasūta, nesteidzas uz savu galvu veidot krājumus, ko pēc tam neviens var nenopirkt.
"Svārstības ir ļoti lielas gāzes tirgū, un jebkuras ziņas cenas svārsta ļoti. Tagad pēc pēdējām ziņām par to, ka ir samazinātas "Nord Stream-1" piegādes, cenas Eiropā ir pieaugušas par 30% divu dienu laikā," atzīmē Samtiņš.
To, ka juridiskajām personām gan nevajadzētu gaidīt ar gāzes iegādi, atkārto arī EM. "Atslēgas jautājums, kas visu laiku jāuzsver, ka juridiskām personām ir brīdis, ir visa vasara, kad jāpērk gāze nākamajai sezonai. Nevajag gaidīt," mudina Šaicāns.
Valdība valstij piederošajam "Latvenergo" deva uzdevumu rezervēt gāzes piegādes no Klaipēdas gada nogalē. Par rezultātiem "Latvenergo" vēl nav gatavs klāstīt, bet ministrijā apgalvo, ka vismaz daļēji tas ir izdevies caur sadarbības partneriem.
"Daļa gāzes nāks ceturtajā ceturksnī arī no tām jaudām, kas ir rezervētas. Tieši varbūt "Latvenergo" vai Latvijas vārds tur neparādās, bet ir skaidrs, ka daļa no tās gāzes tāpat atnāks uz Inčukalnu kā "Latvenergo" gāze," stāsta EM valsts sekretāra vietnieks.