Krievija piedāvā iespaidīgas atlaides un kļūst par Ķīnas lielāko naftas piegādātāju

Ilustratīvs attēls.

FOTO: tcly/Shutterstock

Laikā, kad Rietumvalstis noteikušas sankcijas Krievijas noziedzīgajam režīmam, valsts kļuvusi par Ķīnas lielāko naftas piegādātāju, piedāvājot 30% lielas atlaides, vēsta laikraksts "The Guardian".

Krievija piegādā naftu Ķīnai ar lielām atlaidēm un palielinājusi importu par 55%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Krievija aizstājusi galveno naftas piegādātājvalsti Saūda Arābiju.

Krievijas naftas imports, ieskaitot piegādes, kas sūknētas caur Austrumu Sibīrijas un Klusā okeāna cauruļvadu, un jūras sūtījumus, sasniedza gandrīz 8,42 miljonus tonnu, vēsta Ķīnas muitas administrācija.

Piegādes ir līdzvērtīgas gandrīz diviem miljoniem barelu dienā, par ceturtdaļu palielinot piegādes aprīlī. Ķīna ir pasaulē lielākā jēlnaftas importētāja.

Ķīnas uzņēmumi, tostarp valsts naftas pārstrādes gigants "Sinopec" un valsts pārvaldītais "Zhenhua Oil", ir palielinājuši Krievijas naftas iegādes apjomus, jo Krievija piešķīrusi līdz pat 30% lielas atlaides.

No naftas importa Kremlis maijā nopelnīja aptuveni 20 miljardus ASV dolāru.

Pagājušajā nedēļā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sacīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka Pekina atbalstīs Maskavas "suverenitāti un drošību". Vienlaikus Pekina tiek apsūdzēta par diplomātiskā aizsega nodrošināšanu Maskavai, nosodot rietumvalstu noteiktās sankcijas un bruņojuma piegādes Kijivai.

Ķīnas valsts mediji šomēnes ziņoja, ka Pekina ir gatava pastiprināt stratēģisko koordināciju starp abām valstīm.

"Apollo.lv" jau ziņoja, ka jūnija sākumā samitā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par sesto sankciju paketi, kas paredzēs aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa, taču neiekļāva šajā aizliegumā naftas importu pa cauruļvadiem, ņemot vērā Ungārijas iebildumus. Sankcijas netiek vērstas arī pret gāzi.

Krievijas gāzes aizliegums patlaban paliek kā sankciju rezerves variants, ja šīs valsts agresija pieņemsies spēkā, šādi jaunākās Eiropas Savienības atbalstītās sankcijas pret Krieviju vērtēja Eiropas politikas pētījumu institūta pētnieks Aldis Austers.

Austers atzīmēja, ka Krievijas naftas importa daļējs aizliegums ir būtisks solis sankciju jomā, par ko liecināja smagās dalībvalstu sarunas teju mēneša garumā. Atsevišķām bloka dalībvalstīm tas ir salīdzinoši grūti panesams solis, jo īpaši tām, kuras nevar saņemt naftu pa jūtas ceļiem.

"No Eiropas tirgus līdz gada beigām plānots izskaust 90% naftas, kas nāk no Krievijas. Tas ir naftas daudzums, ko dalībvalstis saņem no Krievijas pa jūras ceļiem.

Sankcijām netiek pakļauta nafta, kas tiek saņemta no cauruļvada "Družba". Valstis, kas saņem naftu šādā veidā, ir Čehija, Slovākija, Austrija un Ungārija," skaidroja pētnieks.

Runājot par iespējām pakļaut sankcijām Krievijas gāzi, Austers sacīja, ka šajā jautājumā viņš nav optimistisks, ņemot vērā, cik grūtas bija dalībvalstu sarunas par Krievijas naftas embargo. Atsevišķas valstis, tostarp arī Vācija, ir paziņojušas, ka nepieļaus nekādas sankcijas gāzes jomā. Atsevišķu analītiķu vērtējumā Vācija salīdzinoši labi varētu pārdzīvot arī gāzes embargo, tomēr politiski valsts valdība nav gatava ieviest šādu aizliegumu, baidoties par iespējamām sekām uz rūpniecību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

"Ja nākamā gada sākumā situācija turpinās eskalēties, dalībvalstis varētu runāt par atlikušo 10% Krievijas naftas importa embargo. Gāzes embargo kādu laiku vēl nebūs bloka valstu dienas kārtībā," sacīja Austers.

Jautāts, kāpēc sarunas par sesto sankciju paketi bija tik smagas, pētnieks norādīja, ka, pirmkārt, tie ir arī ekonomiski faktori, kas saistīti ar valstu vēlmi izvairīties no smagiem satricinājumiem tautsaimniecībās.

Tāpat ir arī politiskie faktori, piemēram, Ungārijas attiecības ar Eiropas Komisiju un citām dalībvalstīm, Ungārijas valdības antidemokrātiskās rīcības dēļ. Ungārijas attiecības ar Ukrainu arī nav bijušas veiksmīgas. Ungārijas iedzīvotāju vidū ir mazākas simpātijas pret Ukrainu, atšķirībā no Baltijas valstīm un Polijas.

Runājot par to, kas vēl paliek ES arsenālā, lai vērstos pret Krieviju, Austers atzīmēja, ka pastāv iespēja pakļaut sankcijām Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākos ģimenes locekļus, no kuriem daļa joprojām nav pakļauta sankcijām. Tāpat uz jautājuma zīmes paliek gāzes embargo, tomēr ir jānotiek kaut kam šokējošam, lai ES dalībvalstis vienotos par Krievijas gāzes embargo.

"Jāsaprot arī stratēģiskā puse. Ja ES izmantos visas iespējamās sankcijas uzreiz, tās uzreiz zaudē atturošo efektu. Tāpēc sankcijas tiek īstenotas pakāpeniski, lai mēģinātu agresoru atturēt un atstāt kaut ko nozīmīgu rezervē, piemēram, gāzi," sacīja pētnieks.

Redaktors iesaka