Nereti iedzīvotājiem Jāņi ir gaidītākais notikums un svētki vasarā. Jāņos cilvēki ne tikai ciemojas un apmeklē pasākumus, bet arī bauda gardu ēdienu. Galvenais iemesls tam - svētku galds tiek klāts bagātīgi. Tiek sarūpēti Jāņu sieri, pīrāgi, šašliks, dažādi salāti un alus. Lai svētkos varētu baudīt dažādas maltītes, bet nepārēsties, sarunā ar uztura speciālisti Viānu Kuļšu noskaidrojām to, kas jāņem vērā svētku laikā. 

Kāpēc cilvēki svētkos mēdz pārēsties?

Cilvēki visbiežāk pārēdas, jo svētku galds ir klāts daudz bagātīgāk kā ikdienas ēdienreižu galds.

Svētki ir par došanos ciemos, tieši tāpēc katra namamāte vēlas savus ciemiņus pārsteigt ar daudz un dažādiem ēdieniem.

Dodoties ciemos, visbiežāk mēs paši neko negatavojam un vēlamies nogaršot visu, ko namamāte ir pagatavojusi. Vēl cilvēki mēdz pārēsties, jo pie galda tiek pavadīts ilgāks laiks nekā ikdienā.

Tāpat cilvēki pieturas pie dažādiem uztura mītiem, ka, ejot ciemos, pirms tam nedrīkst ēst visu dienu. Ticēšana šādam apgalvojumam ir kļūda.

Kādi ir biežākie uzskati, ko cilvēki min pirms svētkiem?

Biežākais uzskats ir, ka pirms došanās ciemos visu dienu nevajag neko ēst. Vēl viens uzskats tiek minēts, ka jāēd ātri, lai vairāk varētu apēst. Pastāv arī uzskats, ka nevajag vispār lietot ūdeni, lai vairāk varētu apēst.

Salīdzinoši bieži arī cilvēki pieturas pie kādas diētas vai uztura ar samazinātu kaloriju daudzumu, lai svētkos varētu ēst daudz vairāk.

Ko darīt, ja gribas apēst un nogaršot visu, kas ir uz galda?

Pašā sākumā svarīgi ir rūpīgi apskatīt visu svētku galdu, izvērtēt, ko kārojas nogaršot visvairāk un ko varetu baudīt arī nedaudz vēlāk.

Viss nav jānogaršo pāris minūšu laikā. Sākumā apskati svētku galda cienastu un tikai tad ķeries klāt ēdiena baudīšanai.

Runājot par ēšanu, ēd lēni, nesasteigti, apzināti un izbaudi katru kumosu. Svarīgi ir ēdienu kārtīgi sakošļāt, nevis norīt gandrīz "dzīvu" ēdienu.

Kā arī atceries, ka svētki nav tikai par ēdiena baudīšanu, tas ir laiks kopā ar sev tuviem cilvēkiem.

Kādai jābūt pauzei starp maltītes uzņemšanu?

Grūti minēt konkrētu laika posmu starp maltītēm. Viss ir atkarīgs, kāds ēdiens tiek uzņemts. Ja klasiski tas ir šašliks, tad pauzei starp nākamo ēdienreizi jābūt minimums divas stundas, jo gaļa kuņģī pārstrādājas trīs līdz piecu stundu laikā.

Savukārt, ja tā ir vieglāk un ātrāk pārstrādajama pārtika, pauze starp maltītēm var būt arī mazāka.

Kā arī jāatceras, ka visi dzērieni, izņemot ūdeni, arī savā veidā ir pārtika, jo satur dažādas uzturvielas. Noteikti ideāli būtu starp maltītēm izkustēties, lai nav visu laiku sēdēšana pie galda. 

Cik lielas maltītes vēlams ieturēt?

Svētku maltītes lielumam nevajadzētu ļoti atšķirties no ikdienas maltītes porcijas lieluma, jo svētkos mums pēkšņi neuzrodas otrais vai trešais kuņģis.

Jāatceras, ka vēlamais porcijas lielums ir plaukstas lielumā. Svētkos ir svarīgi atcerēties par šķīvja principu.

Šķīvja lielāko daļu aizpilda dārzeņi, vienu ceturto daļu ogļhidrātu avoti (kartupeļi, rīsi, griķi, maize, kuskuss, grūbas, makaroni un citi) un vienu ceturto daļu olbaltumvielu avoti (gaļa, zivis, pākšaugi, piena produkti).

Svarīgs arī šķīvja izmērs. Noteikti neizvēlies lielāko šķīvi vai neēd no visa trauka. Arī uz galda pieejamās uzkodas, sākumā saliec uz sava šķīvja un tikai tad notiesā.

Ja ļoti gribas to kūciņu, kas ir uz svētku galda, tad apēd vienu, nevis trīs kūciņas gabalus. Arī svētkos ir svarīgi kustēties.

Ko jūs ieteiktu tiem cilvēkiem, kas speciāli pirms svētkiem neēd brokastis un pusdienas, lai vakarā kārtīgi paēstu?

Šis ir viens no lielākajiem mītiem vai lielāka kļūda. Ja mēs pirms dodamies pie svētku galda izlaižam maltītes, organisms būs novests līdz bada sajūtai.

Un, nonākot pie svētku galda, jūs nevis baudīsiet ēdienu, bet gan "aprīsiet dzīvu". Arī uzņemtais ēdiena daudzums būs neadekvāts un organismam būs ļoti grūti pārstrādāt uzņemto ēdienu.

Ja vēlas pieturēties pie šāda principa, tad es ieteiktu nevis neēst brokastis un pusdienas, bet gan ieturēt mazākas brokastis un pusdienas.

Mūsu organisms ir ļoti gudrs, ja mēs to dzenam stresā neēdot, tad nākamreiz, kad mēs ēdīsim, organisms vēlēsies uzkrāt uzņemto ēdienu.

Mums ir jāatceras, ka viens uzņemtais ēdiens nav tikai ēdiens. Tās ir barības vielas, lai darbotos un funkcionētu mūsu organisms.

Ko darīt, ja ir novērota pārēšanās?

Bagātīgi klātie svētku galdi sev līdzi nes arī nevēlamas sekas - pārēšanos, kas rodas no pārmērīgas ēdiena uzņemšanas salīdzinoši īsā laika periodā.

Pārēšanās sajūtu vismaz reizi dzīvē ir izjutuši daudzi - spiedoša sajūta vēderā, uzpūties vēders, slikta dūša, dedzināšana, smaguma sajūta, arī nelabums un pat aizcietējumi - tas viss liecina par pārēšanos.

Pārēšanos veicina liela ēdiena daudzuma uzņemšana salīdzinoši īsā laika posmā, kā arī nepietiekama pārtikas sakošļāšana ēšanas laikā.

Šāda sajūta ne vien rada diskomfortu, bet būtiskāk - tā ir kaitīga cilvēka veselībai. 

Pārēdoties tiek pastiprināti noslogota visa gremošanas sistēma, un pārēšanās ilgtermiņā var radīt nopietnus orgānu funkciju traucējumus.

Svarīgi atcerēties par ūdens uzņemšanu. Noteikti jāuzņem pietiekams šķidruma daudzums. Arī zāļu tējas, piemēram, piparmētru tēja vai fenheļa tēja mazinās vēdera uzpūšanos, un kumelīšu tēja palīdzēs organismam, pārstrādājot uzņemot ēdienu.

Kad esi pārēdies, noteikti atceries par kustībām. Pašsajūtas atjaunošanai pietiks ar neilgu, apmēram 30 minūšu garu pastaigu.

Nākamajā dienā pēc pārēšanās būtu vēlama vieglāk sagremojama pārtika un nedaudz atslodzes, lai organisms spētu atgūties un atpūsties.

Ja šie ieteikumi vairs jau neder, tad nepieciešams izmantot medikamentus. Atceries zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai.

Kādu veselīgu mielastu Jāņu galdam ieteiktu jūs, lai nebūtu sirdsapziņas pārmetumu par pārēšanos?

Viss ir labs, kas uzņemts ar mēru. Es saku, ka mērenība ir atbilde. Jāņu svētku galds noteikti nav iedomājams bez laba Jāņu siera.

Noteikti jāatceras par dārzeņiem, kurus var iekļaut dažādos svaigajos salātos. Es noteikti ieteiktu salātus ar dažādiem dārzeņiem, sieru, piemēram, fetas sieru un mērcītei iesaku izmantot labu olīveļļu, balzamiko un zaļumus.

Vai ir nozīme, cik lielos traukos ēdiens tiek pasniegts?

Psiholoģiski noteikti jā, jo jāatceras, ka cilvēks ēdienu izbauda ar acīm, smaržu un garšu. Vēlams būtu vidēja izmēra šķīvis un porcija aptuveni plaukstas lieluma izmērā.

Kāda nozīme svētkos ir kustībai un, cik ilgi būtu vēlams kustēties starp ēdienreizēm?

Es domāju, ka ļoti liela nozīme. Svētkos nevajadzētu visu laiku sēdēt pie galda. Izkustēties ir ļoti svarīgi. Mērenas kustības palīdzēs pārstrādāt uzņemto pārtiku un uzlabos organisma pašsajūtu.

Kā iepriekš jau minēju, vismaz 30 minūšu mērenas kustības. Tā var būt pastaiga, dejas vai kāda kopīga visu viesu spēle.