Jāņu vainagi un to pīšana ir viens no raksturīgākajiem un svarīgākajiem vasaras saulgriežu elementiem. Vainags simbolizē apli, kas pielīdzināms saulei un tās ritējuma ciklam, tādēļ vainagi tradicionāli jāpin gada garākajā dienā un īsākajā naktī. Par vainagu aktualitātēm, pīšanas prasmēm, Jāņu zālēm un citiem saulgriežu rotājumiem "Apollo.lv" pastāstīja Bulduru dārzkopības vidusskolas floristikas pasniedzēja Ineta Ozoliņa-Skrūzmane. 

Kādus augus labāk izvēlēties savam vainadziņam?

Ja vainadziņu pinam kā pīnīti, tad labāk ir izmantot smilgas vai gludas, lineāras lapas. Vainagu rotāšanai noder skalmes, īrisi, īrisu lapas un jebkuras citas graudzāles.

Līgo vainagos liekama tautā saucamā "Visa laba Jāņu zāle". "Ja balstāmies uz tautas tradīcijām, tad tie ir visi ierastākie, populārākie pļavas ziedi - margrietiņas, rudzupuķes, āboliņš," stāsta floriste.

Vainagu pīšanai paaudžu paaudzēs izmanto arī ozollapas, vībotnes, amoliņu, kalmes, baltās nātres, pīlādžu lapas, lavandas, vīgriezes, ugunspuķes, kliņģerītes un piparmētras.

Tāpat vainadziņā var iepīt arī madaras, nārbuli, kumelītes, pelašķi, jasmīnu un liepziedus. Ja gribas sapīt greznāku vainadziņu, var izmantot arī dārza puķes. Šobrīd zied peonijas, pumpuri, rozes, rasaskrēsliņi. Floriste izceļ arī patreiz ziedošās maijrozītes.

"Ļoti smaržīgas, krēma krāsā, smalkas un ar skaistiem pumpuriņiem. Ļoti raksturīgas latvju namamātēm, lauku saimniecēm," maijrozītes raksturo floriste.

Pēc Jāņiem vainadziņus var arī izžāvēt un glabāt līdz nākamajiem Jāņiem, lai tos varētu sadedzināt ugunskurā, simboliski atvadoties no piedzīvotām nelaimēm un neveiksmēm gada garumā. Vainagā ievītās Jāņu zāles izkaltētas var izmantot tējai, pirts slotiņām un zālīšu maisiņiem.

No kādiem augiem jāizvairās?

Nacionālā botāniskā dārza dendrofloras nodaļas vadošā dārzkopības speciāliste Aiva Bojāre pērn vēstīja, ka saulgriežu vainagos kategoriski nedrīkst pīt aizsargājamos augus, piemēram, savvaļas orhidejas - naktsvijoles, dzegužpuķes, dzegužkurpītes, Sibīrijas skalbes, jumstiņu gladiolas un citas pļavās sastopamās orhidejas.

Arī staipekņi ir populāra aizsargājamo augu suga. Iznīcinot šādu augu, tā atjaunošanās process var ieilgt vairākus desmitus gadu.

Vainagos nedrīkst pīt arī indīgos augus. Latvijā visindīgākais augs ir velnarutks, kas parasti aug mitrās pļavās, purvos, grāvjos un pie ūdenstilpnēm. Tā ziedi ir līdzīgi suņuburkšķim vai gārsai. Visindīgākā ir sakne, kas smaržo pēc pētersīļa.

Otrs indīgākais ir plankumainais suņstobrs. Īpaši indīga ir sula, ko izdala šis augs. Tā var radīt arī letālu iznākumu. Parasti pļavās vai tīrumos to nevar sastapt, bet tas var augt ceļmalās, uz dzelzceļa sliedēm un mežmalās.

Indīgs augs ir arī visiem zināmais latvānis. Sevišķi karstā laikā latvāņa sula var izraisīt īpaši smagus apdegumus, skaidroja eksperte.

Indīgas var būt arī gundegas. Tās mēdz pīt vainagos, bet tās ātri nozied. No gundegām nevar smagi saindēties, bet, ja āda ir jūtīga, tad var gūt vieglus apdegumus vai alerģisku reakciju.

Tāpat arī indīgi augi ir arī ozolītes, purva cūkausis, tīruma zilausis un tīruma nezāle.

Latvijas Dabas fonda ieteikumi Jāņu zāļu vākšanā

  • Uzmanies no ērcēm! Lieto kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus, pat ja esi potējies pret ērču encefalītu. Esot dabā, ir svarīgi ik pa laikam un notraukt visus aizdomīgos kukaiņus no sevis, ja tos pamani.
  • Dodoties dabā, ieteicams ģērbt gaišu un slīdīga materiāla apģērbu.
  • Kājās labāk vilkt zābakus vai slēgtus pārgājiena apavus.
  • Cieni cita īpašumu! Jāatceras, ka bieži vien pļavas vai tīrumi, kur atrodamas jāņu zāles, var būt privātīpašums, tādēļ būtu korekti došanos pļavā saskaņot ar tās īpašnieku. Ja to nevar izdarīt, tad pļavā jāuzvedas pieklājīgi, neizmīdot un nepiemēslojot to.
  • Neplūc augus ar saknēm! Tos labāk griezt ar šķērēm vai nazi, lai neaizskartu saknes.
  • Pirms plūc augus pļavā, pārliecinies, vai tie nav aizsargājamie vai indīgie augi.
  • Labprāt pin ozolu lapu vainagus. Ozoliem nekaitē, ka nogriež dažus zarus. Tas jādara rūpīgi, izmantojos zāģīti.
  • Droši izmanto lupīnas un meijas. Šo augu vākšana nenodarīs kaitējumu pļavām un bioloģiskajai daudzveidībai.
  • Kad jāņuzāles ievāktas un vainags gatavs, noteikti nomazgā rokas. Daži augi, piemēram, kodīgā gundega, saulkrēsliņi un ozolītes, saskarsmē ar ādu var izraisīt alerģisku reakciju.

Saulgriežu vainagu aktualitātes šogad

Vainagu tendences šogad ir ļoti dažādas. "Šobrīd tā ir liela interpretācija - katrs gatavo to, kas ir sirdij tuvāks," stāsta floriste.

Jāpiemin, ka pēdējo gadu laikā vainagu pīšanu cenšas padarīt radošāku un daudzveidīgāku. Līdzās tradicionālajiem vainagiem, rodas dažādas alternatīvas formas, izpildījums, materiālu lietojums.

"Pēdējā laikā ļoti populāras ir kļavu lapu cepures, kas var būt kā dekoratīvs elements, bet arī pasargā no saules," vēsta floriste.

Kļavu lapu cepures ir domātas kā vīriešiem, tā arī sievietēm. Tā var būt gan platmales, gan hūtes formā. Formu var izveidot dažādu.

Runājot par šādu cepurīšu vīšanu, floriste stāsta: "Aktuāli šobrīd ir neizmantot tik daudz dažādus tehniskos materiālus, bet vairāk ekoloģiskos - izmantojam visus augus pilnībā, neko nemetot prom."

Cepurīte ir jāšuj ar pašu lapu kātiņiem, tos neatdalot. Netiek izmantoti nekādi tehniskie paņēmieni - stieples, adatas, diegi, aukliņas. Vīšanā pielieto tikai pašu augu.

"Patiesībā, no vienas puses, tā ir tāda bērnu spēle, no otras puses, ir diezgan precīzi jāzina - kā jāsāk, kā jāturpina, kurā brīdī ir cepurītei pagrieziens, kurā brīdī straujš leņķis jāveido.

Tas paņēmiens ir vēsturisks un ļoti dabai draudzīgs, bet nav nemaz tik vienkārši to tehniski izdarīt. Bet rezultāts ir ļoti skaists," skaidro floristikas eksperte.

Ozoliņa-Skrūzmane arī stāsta, ka viņas pieredzē ir bijuši pat cilvēki, kas prasījuši šīs kļavu lapu cepurītes kā mašīnas dekoru kāzu gadījumos: sievieti simbolizē vainadziņš, vīrieti - platmalīte.

Viņa arī norāda, ka ļoti daudzi prasa un vēlas iemācīties cepurīšu pīšanas paņēmienu.

Kā iemācīties pīt vainagu?

Floriste uzskata, ka aktuāla problēma ir tā, ka jaunieši nemāk pīt vai vīt vainagus, kaut arī tehnikas ir bezgala dažādas - no pavisam vienkāršām līdz sarežģītām.

"Esmu konstatējusi, ka jaunieši, arī kas mācās pie mums dārzniekos, floristos, nekad nav pieneņu vainagus vijuši. Fakts ir tāds, ka vīšanas tehnikas šobrīd daudzi nezina, arī vēsturiskās," uzsver Ozoliņa-Skrūzmane.

FOTO: Aleksandrs Muiznieks/shutterstock.com

Lai iemācītos pīt, iesācējam vienkāršākā metode ir bizes pīšana.

"No salmiņiem vai graudzālītēm jāveido grīstīte, jāsadala trīs daļās un jāpin kā bize, pie katra locījuma vai grīstes pievienojot klāt kādu ziediņu. Var arī nelikt ziedus klāt, atstāt smilgas vai vienkārši gludu pīnīti," pīšanas tehniku skaidro eksperte.

Ieteikumi vainaga pīšanā

Kā būtiskāko faktoru floriste Ineta Ozoliņa-Skrūzmane uzsver laiku. Vainadziņa pīšanai un augu ievākšanai jābūt diezgan ātrai, jo ziedi vīst. Svarīgi to ir arī darīt vakarā, lai vainadziņš nenovīstu līdz Jāņu rītausmas sagaidīšanai.

"Tradicionāli tad, kad māja bija tīra, kad viss ir sakārtots - tad tikai iet pļavā ziedus meklēt, lai vakarā vainadziņš vēl nav savītis," iesaka eksperte.

Ne mazāk svarīga ir arī procesa izbaudīšana, kas ir būtiska saulgriežu svētku sastāvdaļa. Floriste to dēvē par meditāciju pie vainaga.

"Pļavā koncentrēties tikai tam, nevis reizē vēl ganīt bērnus vai skatīties telefonā. Citreiz ir tā - pa galvu, pa kaklu aizskrienam. Process ir jāizbauda, tam ir jāpatīk," uzskata Ozoliņa-Skrūzmane.

Eksperte arī norāda, ka līgotājiem jāapbruņojas ar prieku un pacietību, tad pīšanas process būs izdevies.

Ieteikumi, lai vainags izskatītos labi un nevīstu:

  • Rūpīgi sagatavot ziedus pirms vainaga pīšanas – atdalīt kātus no lapām.
  • Izvēlēties ziedus ar lokaniem un elastīgiem kātiem, piemēram, margrietiņas, rudzupuķes, āboliņus vai smilgas. Šo augu kātus var izmantot kā vainaga bāzi, kuru papildina ar ziediem.
  • Lai vainags būtu stingrs, tajā var iepīt mīkstu bērza vai cita koka zariņu.
  • Lai vainags nebūtu smags, pīšanas procesā garākos kātus atstāj ārpus vainaga un vēlāk tos nogriež.
  • Dodoties meklēt Jāņu zāles, līdzi ir jāpaņem šķēres. Labāk augus ir nogriezt, nevis noplūkt. Plūcot, var gadīties izraut augu ar visām saknēm.
  • Lai vainags ilgāk saglabātos svaigs, to ik pa laikam ir vērts iemērkt vēsā ūdenī.

Citi rotājumi svētkiem

Saulgriežos tradicionāli tiek rotātas mājas, pagalmi, durvis un arī mašīnas.

Namu un pagalmu rotāšanai parasti izmanto meijas, bet grīdas rotā ar Jāņu zālēm un kalmēm, lai no mājas izdzītu kukaiņus.

Ierasts rotājums pie mājas durvīm ir pīlādzis. Modernākiem variantiem var izmantot arī citas jāņuzāles, bet tomēr pīlādzim ir sava nozīme.

"Pīlādzītis - drošībai un aizsardzībai. Šobrīd, šajā sarežģītajā laikā, tas laikam būtu primārais," uzskata floriste.

Ozoliņa-Skrūzmane izceļ arī "divmāju kazbārdi", ko var izmantot rotājumos. Bieži tos liek kopā ar peonijām pušķos.

"Lieli, gari, vējā plīvojoši ziedkāti. Bāli dzeltenīgas ziedkopas," tā floriste raksturo "divmāju kazbārdi".

Īpaša nozīme ir arī ziedu un zāļu smaržai. Smaržas atsauc atmiņā bērnību un laimes mirkļus.​