C, 11.08.2022.

Kariņš: Esmu pārliecināts, ka pedagogu atalgojuma modeļa reforma izdosies

LETA
Kariņš: Esmu pārliecināts, ka pedagogu atalgojuma modeļa reforma izdosies
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
TVNET studijā premjers Krišjānis Kariņš
TVNET studijā premjers Krišjānis Kariņš Foto: Jānis Škapars/TVNET

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir pārliecināts, ka pedagogu atalgojuma modeļa reforma izdosies, secināms no politiķa teiktā Latvijas Televīzijai.

Kariņš trešdienas rītā raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka saprot pedagogu satraukumu un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pieeju tagad, priekšvēlēšanu laikā, censties izspiest no politiķiem vēl kādus solījumus.

Vienlaikus valdības vadītājs sacīja, ka "mēs četrus gadus pēc kārtas esam esošajā sistēmā grūduši vairākus desmitus miljonu katru gadu, apmierinot prasību pedagogu algu pieaugumam". Taču rezultātā nav apmierināti ne pedagogi, ne pašvaldības, ne bērni vai viņu vecāki.

Pēc Kariņa paustā, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātais un valdības otrdien apstiprinātais modelis paredz, ka "mēs algu fondu iedodam pašvaldību rokās un pašvaldības tad var kārtot savu skolu tīklu". Paredzēts, ka pilnīgi visās pašvaldībās algas pedagogiem turpinās "iet uz augšu".

Pedagogu bažas politiķis salīdzināja ar sabiedrības pārdzīvojumiem pirms eiro ieviešanas Latvijā.

"Esmu pārliecināts, ka šī reforma īstenosies, pedagogi sāks saņem savas algas un tad redzēs, ka viss ir kārtībā. Es domāju, ka šobrīd ir vienkārši bailes no pārmaiņām," uzskata Kariņš, piebilstot, ka izmaiņas ir nepieciešamas, jo "mēs nevaram gadu no gada darīt to pašu un cerēt uz citu rezultātu".

Kā vēstīts, valdība otrdien pieņēma jauno pedagogu darba samaksas dotāciju aprēķinu un sadales modeli, kas sniegs papildu finansējumu pašvaldībām ar sakārtotu izglītības iestāžu tīklu novadā.

Jaunā "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" paredz no šī gada 1.septembra ieviest finansējuma sadales modeli "Skolēns pašvaldībā", kas nozīmēs lēmumu pieņemšanas decentralizāciju un mērķdotācijas aprēķina principa maiņu.

Jaunais modelis nosaka to, ka mērķdotācijas tiks aprēķinātas pašvaldībām, nevis katrai izglītības iestādei, kā tas ir bijis iepriekš. Sekojoši pašvaldībām tiks sniegta lielāka loma izglītības tīklu kārtošanā un pedagogu atalgojumu konkurētspējas nodrošināšanā. Papildus tiek noteikts, ka pašvaldībām vismaz 7% no piešķirtā finansējuma būs jānodrošina atbalsta personāla nodrošināšanai, bet ne vairāk kā 15% būs jāatvēl administrācijas darbiniekiem.

Lai motivētu pašvaldības sakārtot izglītības iestāžu tīklu novadā, visām pašvaldībām, kurās ir ticis sakārtots skolu tīkls, kvalitātes piemaksas tikts palielinātas līdz 2,5% no nākamā mācību gada. Savukārt ja skolēnu un skolotāju attiecības būs virs vidējā mērījuma valstī 2022.gadā, tiks nodrošināts 2% papildfinansējums.

Papildus jaunajā finansējuma modelī tiks palielināts valsts ģimnāziju finansējuma apjoms.

IZM skatījumā, izmaiņas nostiprinās trīs prasības pašvaldībām - pirmkārt, pienākumu un atbildību rūpēties par kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu katrā izglītības iestādē, otrkārt, pedagogu atlīdzības noteikšanā nodrošināt noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes piemērošanu un treškārt, nodrošināt iepriekšminēto finanšu atvēlēšanu atbalsta personām un administrācijas darba samaksai.

Prasība pedagogiem garantēt vismaz zemāko mēneša darba algas likmi ir noteikta kā obligāts nosacījums pašvaldībai mērķdotācijas sadalē izglītības iestādēm.

Kā pamatoja IZM, pašreizējā situācija vāji ietekmē skolu tīklu sakārtošanu un tam sekojošu nepietiekami aktīvu risinājumu meklēšanu skolotāju pilnu slodžu nodrošinājumā. Līdz ar to tiek secināts, ka esošā situācija neveicina būtiskas izmaiņas arī Latvijas skolotāju vidējā darba samaksā.

Kā viens no valsts budžeta mērķdotācijas sadales neefektivitātes cēloņiem tiek minēta pārliekā centralizācija jeb mērķdotācijas sadales lēmumu pieņemšana ministrijas līmenī, kad ministrija veic mērķdotācijas aprēķinu katrai izglītības iestādei. Spēkā esošais regulējums neparedz izglītības iestāžu dibinātāju lielāku pilnvarojumu jeb pietiekami elastīgu rīcību ar tiem piešķirto mērķdotācijas apmēru. Tādēļ esot nepieciešams ieviest jauno modeli "Skolēns pašvaldībā".

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu