Cilvēku zobi un milzīga marmora galva. Grieķijā kuģa vrakā atrod noslēpumainus dārgumus
Foto: Dr. M.F. Khan/"Twitter"
Apollo.lv
Cilvēku zobi un milzīga marmora galva. Grieķijā kuģa vrakā atrod noslēpumainus dārgumus
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments

Arheologi Grieķijas salas Antikiteras piekrastē ir atklājuši milzīgu marmora galvu, cilvēku zobus un citus artefaktus no tā paša 2000 gadus vecā kuģa vraka, kurā pirms vairāk nekā gadsimta tika atrasts noslēpumainais Antikiteras mehānisms - vecākais zināmais analogais dators un Saules sistēmas modelis, liecina jaunākā informācija no pētnieku komandas, ziņo medijs "Vice".

Antikiteras mehānisms ir pārsteidzis gan pētniekus, gan sabiedrību, kopš 1901. gadā ūdenslīdēji to pirmo reizi izcēla no nogrimuša romiešu kravas kuģa atliekām Grieķijas salas Antikiteras piekrastē.

Artefakts ir Saules sistēmas modelis, kas darbojās kā sarežģīts kalendārs, paredzot astronomiskos notikumus, piemēram, aptumsumus, kā arī kultūras notikumus, piemēram, olimpiāžu ciklus.

Antikiteras mehānisms.
Antikiteras mehānisms. Foto: AFP/Scanpix

Pētniekiem gadu desmitu laikā ir izdevies salikt kopā daudzas mehānisma iekšējās detaļas, taču tikai 2012. gadā ūdenslīdēji atgriezās jūras dzelmē, lai meklētu papildu pavedienus.

Misiju ar nosaukumu "Atgriešanās Antikiterā" vada Grieķijas Zemūdens senlietu forums, un tās laikā nogrimušajā vrakā jau ir atrasti bronzas artefakti, cilvēku mirstīgās atliekas un citi vilinoši priekšmeti.

Svētdien, 19. jūnijā, komanda paziņoja par sākotnējiem atklājumiem, kas gūti jaunākajā izpētē, kas ilga no 23. maija līdz 15. jūnijam.

Tika atklāta pilnīgi jauna vraka sekcija. "2022. gada lauka izpētē tika veikta atsevišķu apjomīgu dabisko laukakmeņu pārvietošana, kas pētāmā notikuma laikā daļēji bija noseguši kuģa vraka zonu, katrs sverot līdz 8,5 tonnām. To izņemšana ļāva piekļūt iepriekš neizpētītai kuģa vraka daļai," teikts bloga ierakstā.

"Katra atraduma precīza atrašanās vieta un arheoloģiskais konteksts tika precīzi dokumentēts izrakumu laikā, lai rekonstruētu vraka izvietojumu un kuģa nogrimšanas apstākļus pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras," piebilda komanda.

Iespējams, visspilgtākais atrastais artefakts ir marmora galva, kas ir lielāka par dabisko izmēru un, domājams, atveido grieķu mitoloģisko varoni Hēraklu. Iespējams, tā pieder bezgalvainai statujai, kuru 1900. gadā nirēji izcēla no ūdens.

"Tas ir ļoti iespaidīgs marmora gabals," vēsta viens no pētījuma autoriem, arheologs Lorencs Baumers, aprakstot raksturīgās iezīmes, kas piemīt vienam no grieķu un romiešu mitoloģijas varoņiem. "Tam ir liela bārda, ļoti īpaši sejas vaibsti un īsi mati. Nav šaubu, ka tas ir Hērakls."

Ekspedīcijas pārstāvji uzsvēra arī divu vraka atliekās atrasto cilvēku zobu vērtību. Pētnieki plāno turpināt darbu, lai iegūtu informāciju par šo zobu izcelsmi.

"Vraks atrodas tik dziļi, ka zemūdens līdēji tur var atrasties tikai 30 minūtes," sacīja arheologs. "Bet tagad mums ir priekšstats par to, kas slēpās zem šī vraka. Katrs atradums palīdz mums palīdz izprast kuģi, tā kravu, apkalpi un to, no kurienes viņi bija."

"Svarīgu informāciju sagaidām iegūt no divu cilvēka zobu izpētes. Tie atrasti jūras nogulumu aglomerātā kopā ar vara, koka un citu raksturīgu materiālu fragmentiem," komanda vēstīja bloga ierakstā.

"Zobu ģenētiskā un izotopu analīze varētu būt noderīga, lai iegūtu informāciju par genomu un citām īpašībām, kas saistītas ar to cilvēku, kuriem tie piederēja, izcelsmi."

Šie atklājumi ir daļa no Ženēvas Universitātes koordinētās ekspedīcijas "Atgriešanās Antikiterā" jaunā posma, kas ilgs līdz 2025. gadam. Pētnieki cer, ka projekts turpinās izgaismot kultūras kontekstu, kas saistīts ar noslēpumaino Antikiteras mehānismu, vienlaikus potenciāli atklājot priekšmetus, kas varētu būt pielīdzināmi senajam datoram.

"Antikiteras kuģa vraks glabā vēl citus noslēpumus.

Tā kā kuģis pārvadāja visaugstākās kvalitātes luksusa preces, pastāv ļoti reāla iespēja atrast neiedomājamus atradumus, kas pēc nozīmes līdzinās mehānismam," teikts ekspedīcijas tīmekļa vietnē. 

Profesors Baumers sacīja, ka komandai ir priekšstats par to, ko varētu atklāt turpmākajos pētījumos.

"Nekad nevar zināt, ko arheoloģijas nozarē atklās rīt, bet mēs zinām, ka Antikiteras vraks ir ārkārtīgi bagāta vieta, visbagātākā senās pasaules kontekstā."

Foto: Grieķijā kuģa vrakā atklāj noslēpumainus dārgumus

Arī Baltijas jūrā atrodami koka kuģu vraki

Baltijas jūras dzelme ir ar koka kuģu vrakiem bagātākā vieta pasaulē. Uz dzelmē esošajiem kuģiem nereti tiek atrasti unikāli priekšmeti. Tie vēsta par konkrētu vēstures periodu un kuģiniekiem, kā arī katram no tiem ir īpašs stāsts.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes speciālists, arheologs Jānis Meinerts norāda, ka ir vairāki svarīgi aspekti, kāpēc Baltijas jūra ir ar koka kuģu vrakiem bagātākā pasaulē.

Pirmkārt, Baltijas jūras krastos cilvēki ir dzīvojuši jau kopš akmens laikmeta. Ir zināms, ka jau kopš bronzas laikmeta šie cilvēki ceļo ne tikai ar mazām laivām krasta zonā, bet brauca arī pāri jūrai, tādēļ ir bijis ļoti ilgs laiks, kad koka kuģu vraki ir varējuši uzkrāties.

"Otrkārt, ir labi saglabāšanās apstākļi. Baltijas jūras ūdens ir īpaši piemērots tam, lai koka kuģu vraki varētu saglabāties. Jūra ir auksta, tumša, ūdens nav pārāk sāļš, un Baltijas jūrā nedzīvo kokgrauzēji, kā, piemēram, kuģu tārpi, kas principā iznīcina visas koka detaļas siltākos ūdeņos, kas atrodas virs smilšu līmeņa. Ja zem smiltīm būtu kaut kas iegrimis, tas varētu saglābties, bet virs smiltīm tas pāris gadu laikā izzūd," saka arheologs.

Arheologs norāda, ka Baltijas jūrā šādu tārpu nav. "Kuģu vraki saglabājas tādi, kādi tie ir. Lai gan Baltijas jūra nav pārāk dziļa, šeit nav pārāk stipras vētras, kādas, piemēram, ir Dānijas piekrastes jūrā.

Šajās stiprajās vētrās ir tik liela ūdens kustība, ka koka kuģu vraki tiek samalti. Baltijas jūrā šāda situācija nav novērojama, ir gan bīstamas lokālas parādības, piemēram, sēkļi, kuri pārvietojas," stāsta Meinerts.

Ir vietas, kas ir bagātākas ar koku kuģu vrakiem, ir vietas, kas ir nabadzīgākas. Kā norādīja arheologs, no vienas puses, tas ir atkarīgs no vietas, kur ir bijusi intensīvāka kuģniecība. No otras puses, tas ir atkarīgs no tā, kuras vietas ir labāk apzinātas. Tās ir vietas, kur koka kuģu vraki jau ir atrasti. Arheologs stāsta, ka

Zviedrijas ūdeņi ir gan labāk apzināti, gan ir bijusi ļoti aktīva kuģniecība tajā laikā, kad visvairāk notika kuģu katastrofas.

Par koka kuģu vraku klasifikāciju Meinerts saka: "Koka kuģu vraki ir ļoti dažādi. Jautājums ir par to, vai mazas laivas arī var pieskaitīt pie šīs kategorijas. Zemūdens arheoloģijā tomēr ir pieņemts uzskatīt, ka laiva ir pilntiesīgs vraks. Attiecīgi dažādās statistikās par koka kuģu vrakiem tiek ņemtas vērā arī laivu vraki.

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu