Apkopojums ⟩ Ukrainā ieradušās pirmās reaktīvās zalves iekārtas "HIMARS". Jaunākā informācija par notikumiem Ukrainā
Papildināts plkst. 22:05

FOTO: EPA/Scanpix

Tuvākajos mēnešos palēnināsies Krievijas armijas virzīšanās uz priekšu Ukrainā, jo okupanti izsmeļ savus resursus, uzskata Lielbritānijas militārais izlūkdienests. Savukārt ASV tehnoloģiju lieluzņēmums "Microsoft" norāda, ka Krievijas hakeri izvērš plaša mēroga kiberuzbrukumus Ukrainas sabiedrotajiem Rietumos.

Eirovīzijas rīkotāji pilnībā noraida Ukrainu kā nākamā gada konkursa norises vietu

Par spīti Kijivas protestiem, Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotāji ceturtdien apstiprinājuši, ka 2023.gada izrāde Krievijas iebrukuma dēļ nevarēs notikt Ukrainā.

Šogad starptautiskajā dziesmu konkursā uzvarēja Ukrainas pārstāvji - grupa "Kalush Orchestra" - ar dziesmu "Stefania".

Taču 17.jūnijā Eiropas Raidsabiedrību savienība (EBU) paziņoja, ka Ukraina nevarēs uzņemties konkursa namatēva pienākumus. Šis paziņojums izsauca fanu sašutumu visā Eiropā, un Ukrainas valdība pieprasīja tā pārskatīšanu.

"EBU pilnībā izprot vilšanos, ko izsauca paziņojums, ka 2023.gada Eirovīzijas dziesmu konkursu nevarēs uzvest Ukrainā, šī gada konkursa uzvarētājvalstī," teikts konkursa rīkotāju paziņojumā.

"Lēmumu izsaukusi EBU atbildība gādāt par priekšnoteikumu nodrošināšanu ikviena pasākuma darbinieka un dalībnieka drošības garantēšanai" teikts paziņojumā, piebilstot, ka pasākuma norises plānošana sākama nekavējoties.

EBU norāda, ka parasti darbam Eirovīzijas izrādē akreditēti tiek vairāk nekā 10 000 cilvēku, ieskaitot dalībnieku pavadošo personālu un žurnālistus.

Sagaidāms, ka vēl 30 000 cilvēku ieradīsies no visas pasaules, lai izrādi baudītu klātienē.

Kā norāda EBU, Erovīzijas noteikumi dod rīkotājiem nepārprotamas tiesības mainīt pasākuma vietu tādās situācijās kā karš.

EBU arī norāda, ka lēmuma pamatā ir gaisa uzlidojumu un masveida upuru riski un ka karadarbība atturēs arī nacionālās delegācijas un dalībniekus no došanās uz Ukrainu.

Savukārt pasākuma rīkošanu Ukrainas pierobežā liedzot piedāvāto vietu specifikācija un infrastruktūras trūkums.

EBU norādījusi, ka turpinās iespējamās pasākuma norises vietas meklējumus, taču jau iepriekš izteikusies, ka apsver iespēju konkursu rīkot Lielbritānijā, kuras pārstāvji šogad ieguva otro vietu.

Krievija veic maksājumus par obligāciju procentiem rubļos

Krievija ceturtdien veikusi procentu maksājumus par diviem savu obligāciju laidieniem, taču Maskava šim nolūkam izmantojusi rubļus, nevis ASV dolārus vai eiro, paziņojusi Finanšu ministrija.

Rubļos veiktais maksājums, kas pēc kursa atbilstot 235 miljoniem ASV dolāru (233 miljoniem eiro), sedz procentus par diviem obligāciju laidieniem, kas attiecīgi izpērkami 2027. un 2047.gadā.

Šī summa ieskaitīta Krievijas Nacionālā norēķinu depozitārija (NRD) kontā, un Krievijas Finanšu ministrija apgalvo, ka Maskava tādējādi esot izpildījusi savas saistības.

Taču NRD šobrīd ir piemērotas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, kas izsludinātas pret Krieviju, reaģējot uz tās atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Tādējādi šo naudu nav iespējams pārskaitīt Rietumu depozitārijiem vai obligāciju turētājiem.

Lai risinātu šo problēmu, Krievija ieviesusi procedūru, kas paredz, ka kreditoriem jāpierāda NRD, ka to īpašumā ir obligācijas, un pēc tam tiem var izmaksāt procentus.

Taču nav skaidrs, vai šī procedūra darbosies, ņemot vērā Rietumu noteikto sankciju apmērus.

Nav arī skaidrs, kurā brīdī Krievija var tikt atzīta par maksātnespējīgu, kas potenciāli var novest pie bankrota izsludināšanas.

Lai gan Krievija vēlas un var izmaksāt procentus saskaņā ar savām saistībām, sankciju dēļ var izrādīties, ka paši maksājumi nav iespējami.

Tas, ka maksājumi tiek veikti rubļos, arī vērtējams pretrunīgi, jo maksājumi par ārvalstīs izplatītām obligācijām parasti tiek veikti dolāros vai eiro.

Tuvākā nedēļas nogale ir izšķiroša, jo Krievijai jāveic maksājumi par virkni citu obligāciju, un, ja maksājumi netiks veikti, tas var izsaukt maksātnespēju.

Nav skaidrs, kas notiks, ja Krievija nemaksās vai maksās rubļos. Eksperti uzskata, ka maksājumi rubļos nav leģitīmi, ja vien tas nav paredzēts obligācijas noteikumos.

EP prasa nekavējoties piešķirt kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien pieņēma rezolūciju, ar kuru aicina Eiropas Savienības (ES) līderus nekavējoties piešķirt Ukrainai un Moldovai ES kandidātvalsts statusu, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Minētā rezolūcija tika pieņemta ar 529 balsīm "par", 45 "pret" un 14 deputātiem atturoties.

Ar rezolūciju ES valstu vai valdību vadītāji, kuri šodien un rīt tiekas Briselē, tiek aicināti ES kandidātvalsts statusu piešķirt arī Gruzijai uzreiz pēc tam, kad tās valdība būs atrisinājusi Eiropas Komisijas (EK) norādītos uzdevumus, proti, pabeigusi vajadzīgās reformas.

EP uzskata, ka ES līderiem jāapzinās sava vēsturiskā atbildība un jāsniedz skaidrs politisks signāls Ukrainai, Moldovai un Gruzijai, apstiprinot to izredzes uz iestāšanos ES.

Eiroparlamenta deputātu vairākums uzskata, ka apstākļos, kad notiek brutāls Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, kandidātvalsts statusa piešķiršana būs līderības, apņēmības un tālredzības apliecinājums. Tiek uzsvērts, ka nepastāv kārtība, saskaņā ar kuru varētu notikt paātrināta pievienošanās ES, un šī pievienošanās joprojām ir uz nopelniem balstīts un strukturēts process, kura gaitā tiek prasīta atbilstība ES dalības kritērijiem un kurš ir atkarīgs no efektīvas reformu īstenošanas.

Parlaments arī aicina Ukrainas, Moldovas un Gruzijas iestādes "nepārprotami apliecināt savu politisko apņēmību īstenot savu iedzīvotāju Eiropas mērķus", paātrinot reformas, lai pēc iespējas ātrāk efektīvi izpildītu kritērijus dalībai ES.

EP uzskata, ka Ukrainas, Moldovas un Gruzijas iedzīvotāji ir pelnījuši dzīvot brīvās, demokrātiskās un pārtikušās valstīs, kuras ir "lepnas un apņēmīgas Eiropas saimes locekles", līdz ar to Eiropadome tiek aicināta gaidāmajā sanāksmē spert svarīgu pirmo soli uz "šo triju valstu iedzīvotāju leģitīmo centienu īstenošanu".

Eiroparlaments rezolūcijā uzsver, ka ES nav citas alternatīvas kā vien paplašināties, kas "vairāk nekā jebkad agrāk ir ģeostratēģisks ieguldījums" stabilā, spēcīgā un vienotā ES. Deputāti pauž pārliecību, ka valstu, kuras tiecas kļūt par ES dalībvalstīm, izredzes uz pilnu dalību ES ir pašas savienības politiskajās, ekonomiskajās un drošības interesēs.

EP deputāti arī aicina "no jauna aktivizēt" pašlaik bloķēto paplašināšanās procesu Rietumbalkānu valstu virzienā.

Kā informēja Krastiņš, ES līguma 49.pants paredz, ikviena Eiropas valsts, kas ievēro 2.pantā minētās vērtības un ir apņēmusies tās veicināt, var pieteikties dalībai ES. Lēmumu par jaunu ES dalībvalsti pēc apspriešanās ar EK un pēc EP piekrišanas pieņem ES Padome ar vienprātīgu balsojumu.

Ukraina 28.februārī, bet Moldova un Gruzija abas 3.martā iesniedza pieteikumus dalībai ES pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai. EK 17.jūnijā publicēja atzinumus par šiem trim pieteikumiem un ieteica ES Padomei atbalstīt Ukrainas, Moldovas un Gruzijas izredzes kļūt par ES dalībvalstīm.

Šis jautājums ir iekļauts šodien un rīt notiekošās Eiropadomes sanāksmes darba kārtībā. Pirms samita ES vadītāji šorīt tikās ar Rietumbalkānu valstu kolēģiem.

Ukrainā ieradušies pirmie "HIMARS"

Ukrainā no ASV ieradušās pirmās reaktīvās zalves iekārtas "HIMARS", ceturtdien tviterī paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs.

""HIMARS" ieradušies Ukrainā. Paldies manam amerikāņu draugam un kolēģim Pentagona vadītājam Loidam Ostinam III par šiem varenajiem instrumentiem," raksta Reznikovs.

Viņš piebildis, ka krievu iebrucējiem šī vasara būs karsta, bet dažiem tā būs pēdējā vasara.

Lielbritānija izsludina jaunas tirdzniecības sankcijas pret Krieviju

Lielbritānija ceturtdien, 23. jūnijā, paziņojusi par jaunām tirdzniecības sankcijām pret Krieviju.

Saskaņā ar valdības tīmekļa vietnē publicēto informatīvo paziņojumu eksportētājiem Krievijai turpmāk aizliegts pārdot virkni preču un tehnoloģiju, cita starpā lidmašīnu degvielu, kā arī sterliņu mārciņu un eiro banknotes.

Noteikti arī jauni aizliegumi sniegt tehnisko atbalstu un finanšu pakalpojumus, kā arī brokeru pakalpojumus, kas saistīti ar dzelzs un tērauda importu.

Uz Krieviju turpmāk aizliegts eksportēt preces un tehnoloģijas, kas izmantojams iekšējām represijām, preces un tehnoloģijas, kas saistītas ar ķīmiskajiem un bioloģiskajiem ieročiem, preces un tehnoloģijas, kas izmantojamas kuģniecībā, naftas pārstrādē izmantojamas preces un tehnoloģijas, kā arī citas rūpniecībai svarīgas preces un tehnoloģijas.

ES institūcijas liedz pieeju savām ēkām Krievijas lobistiem

Eiropas Savienības (ES) galvenās institūcijas liegušas ieeju savās telpās lobistiem, kas pārstāv Krievijas intereses, ceturtdien ziņo amatpersonas.

Eiropas Parlaments (EP) šādu lēmumu pieņēma jau jūnija sākumā, un šim piemēram tagad sekojusi arī Eiropas Komisija (EK) un Eiropadome.

"Mums dots norādījums vairs nepieņemt cilvēkus, kas pārstāv krievu intereses," īsi pirms ceturtdien paredzētā ES samita pavēstījusi kāda amatpersona.

Lēmums attiecas uz visiem reģistrētajiem Krievijas interešu pārstāvjiem, kuriem līdz šim bijusi pieeja ES institūciju ēkām, lai tiktos ar komisāriem, EP deputātiem vai viņu biroju darbiniekiem.

Šis lēmums pieņemts, īstenojot sesto sankciju paketi pret Maskavu, kas apstiprināta, reaģējot uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Šī sankciju pakete cita starpā paredz aizliegumu sniegt Krievijai sabiedrisko attiecību un konsultāciju pakalpojumus.

Krievijas diplomātiem un amatpersonām pieeja ES institūcijām liegta jau iepriekš. Taču līdz šim tā nebija liegta ES pilsoņiem, kas pārstāv Maskavas intereses.

"Microsoft": Krievijas hakeri uzbrūk Ukrainas sabiedrotajiem Rietumos. Tie ielauzušies trešdaļā datortīklu, kam vērsuši kiberuzbrukumus

Krievu hakeri izvērš plaša mēroga kiberuzbrukumus Ukrainas sabiedrotajiem Rietumos, trešdienas vakarā brīdinājis ASV tehnoloģiju lieluzņēmums "Microsoft".

Hakeri, piemēram, uzbrūk NATO dalībvalstu valdību datortīkliem, norāda uzņēmums.

Lai gan galvenais uzbrukumu mērķis ir ASV, "Microsoft" eksperti ārpus Ukrainas konstatējuši kiberuzbrukumus 128 organizācijām 42 valstīs.

Krievu hakeriem izdevies ielauzties 29% no tiem datortīkliem, kam tie uzbrukuši, un gandrīz ceturtdaļā no veiksmīgajiem uzbrukumiem tikusi nolaupīta informācija, vēsta uzņēmums.

Tajā pašā laikā "Microsoft" norāda, ka kopš pilna mēroga atklātas karadarbības uzsākšanas, Ukrainas informācijas tehnoloģiju infrastruktūra tikusi pakļauta gan krievu kiberuzbrukumiem, gan raķešu triecieniem.

Tomēr Ukrainas datorsistēmas apliecinājušas, ka tās ir ārkārtīgi dzīvotspējīgas šādu uzbrukumu apstākļos. Lielā mērā tas ir tāpēc, ka savlaicīgi veikti preventīvi pasākumi.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 34 430 karavīrus

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši aptuveni 34 430 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24. februārī krievi zaudējuši 1504 tankus, 3632 bruņutransportierus, 756 lielgabalus, 240 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 620 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2548 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.

Džonsons: Tuvākajos mēnešos palēlināsies okupantu virzīšanās uz priekšu Ukrainā

Tuvākajos mēnešos palēlināsies Krievijas armijas virzīšanās uz priekšu Ukrainā, jo okupanti izsmeļ savus resursus, uzskata Lielbritānijas militārais izlūkdienests. To intervijā vairākiem Eiropas laikrakstiem sacīja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Izteikumos, kurus trešdien publicēja Vācijas laikraksts "Sueddeutsche Zeitung", Džonsons sacīja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina karaspēks virzās uz priekšu Donbasā, radot postījumus, bet zaudējot daudz karavīru un ieroču.

"Mūsu militārais izlūkdienests tomēr uzskata, ka tuvākajos mēnešos Krievija var nonākt līdz punktam, kad vairs nav nekādas virzības uz priekšu, jo tā izsmēlusi savus resursus," sacīja Džonsons.

"Tad mums vajadzēs palīdzēt ukraiņiem mainīt šo dinamiku uz pretējo. Es uz to aicināšu G7 samitā," kas nedēļas nogalē notiks Vācijā, sacīja britu premjers.

"Kad ukraiņi spēs sākt pretuzbrukumu, tas ir jāatbalsta ar [militāro] aprīkojumu, ko viņi prasa no mums."

Atbildot uz jautājumu, kā izskatīsies Ukrainas uzvara vai Putina sakāve, Džonsons sacīja: "Tad mēs vismaz atjaunosim status quo, kāds bija pirms 24 .februāra, un Krievijas spēki tiks izsisti no rajoniem, kuros tie iebruka."

Džonsons sniedza šo interviju arī Francijas laikrakstam "Le Monde", kā arī Itālijas un Spānijas laikrakstiem.

Zelenskis: Ukraina jau ir pārsteigusi pasauli un noteikti uzvarēs

Ukraina jau ir pārsteigusi pasauli un noteikti uzvarēs Krievijas uzsāktajā karā, trešdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sarunā ar Kanādas augstskolu studentiem.

"Mēs jau esam pārsteiguši pasauli.

Mēs apvienojāmies, lai paveiktu neiespējamo. Mēs noteikti uzvarēsim, lai gan neviens to negaidīja. Pašu mierīgas, brīvas un demokrātiskas nākotnes labad. Un tie būs citi laiki," sacīja Zelenskis.

Viņš atgādināja, ka 22. jūnijs ir īpaša diena, kad ukraiņi atceras savu senču varoņdarbu, pateicoties viņiem par dzīvi un iespēju celt jaunu Ukrainu. Tā ir sēru un kara upuru piemiņas diena, jo 1941. gada 22. jūnijā plkst.4 no rīta nacisti sāka bombardēt Kijivu.

"Tie bija citi laiki, cita okupācija, cits karš, bet mūsu gars, brīvības un cīņas alkas, un mūsu mērķis nav kļuvuši citādi. Un 2022. gada 24. februārī, kad tāpat plkst.4 no rīta uz Kijivu un visu Ukrainu sāka lidot Krievijas raķetes, mēs cēlāmies savas valsts aizsardzībai. Šodien mēs cīnāmies par savu bērnu un mazbērnu nākotni, par viņu dzīvi un iespēju uzcelt jaunu Ukrainu," sacīja prezidents.

Čehijas premjers: Krievija īsteno ekonomisku karu pret Eiropu

Čehijas premjerministrs Petrs Fiala trešdien apsūdzēja Krieviju, ka tā īsteno ekonomisku karu pret Eiropu tandēmā ar savu iebrukumu Ukrainā.

Krievijas mērķis ir vājināt un destabilizēt demokrātiskas valstis, sacīja Fiala televīzijas pārraidītā runā.

Pastāv reāļi draudi, ka Krievija tuvāko nedēļu vai mēnešu laikā var pārtraukt Eiropas valstu apgādi ar gāzi, piebilda Fiala.

Fiala savā runā paziņoja par Čehijas piecgadu plānu savas atkarības no Krievijas dabasgāzes un naftas samazināšanai, kā arī apmēram 2,6 miljardu eiro piešķiršanu augsto enerģijas izmaksu kompensēšanai.

Jaunā stratēģija paredz, ka svarīgākās Čehijas elektrostacijas tiks nodotas pilnīgā valsts kontrolē, sacīja Fiala. Pašlaik valstij pieder aptuveni 70% no enerģētikas grupas un atomelektrostacijas operatora ČEZ, bet pārējā šī uzņēmuma daļa pieder mazākuma akcionāriem.

Ukrainas armija Luhanskas apgabalā apturējusi krievu uzbrukumu

Ukrainas armija Luhanskas apgabalā apturējusi krievu uzbrukumu pie Lisičanskas, pretinieks cietis zaudējumus un bijis spiests atkāpties, ceturtdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Apturēts ienaidnieka uzbrukums arī pie Borivskas, bet pie Raioleksandrivkas kaujas turpinās.

Turpinās arī kaujas par kontroli pār Severodonecku.

ES līderi oficiāli apstiprina kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai

Eiropas Savienības līderi ceturtdien, 23. jūnijā, oficiāli apstiprināja Ukrainas kandidātvalsts statusu, lai pievienotos blokam, kas ir pirmais oficiālais solis ceļā uz pilntiesīgu dalību.

Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels apstiprināja, ka 27 valstu līderi ir apstiprinājuši ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai, nosaucot to par "vēsturisku brīdi".

Aktuālākās ziņas