Apkopojums ⟩ Okupanti kontrolē Severodonecku. Jaunākā informācija par notikumiem Ukrainā

Amatpersona: Severodonecku pilnībā kontrolē okupanti. Ukrainas spēki atkāpušies uz aizsardzības pozīcijām

Severodoneckas mērs norāda, ka pilsētu pilnībā sagrābuši okupanti un iecēluši "savu" komandieri, sestdien, 25. jūnijā, vēsta Ukrainas ziņu aģentūra UNIAN.

Šobrīd krievu okupanti ir pilnībā sagrābuši Severodonecku un kontrolē to. Ukrainas bruņotie spēki ir atkāpušies uz drošākām aizsardzības pozīcijām, paziņoja Severodoneckas militāri civilās administrācijas vadītājs Aleksandrs Strjuks.

"Pilsēta atrodas jau pilnīgā Krievijas Federācijas okupācijā, viņi cenšas tur ieviest savu kārtību. Cik zinu, tur ir iecelts kaut kāds "komandants", tur vāc kaut kādus aktīvus.

Pilsēta ir tik ļoti izpostīta, ka cilvēkiem būs grūti tikt galā ar šo situāciju. Cerēsim, ka pilsēta pēc iespējas ātrāk atgriezīsies Ukrainas kontrolē," norāda Strjuks.

Severodoneckas iedzīvotāji pilsētu var pamest tikai uz Krievijas okupētajām teritorijām.

Cilvēki, kas bija patvērušies "Azot" rūpnīcā, jau pamet tās teritoriju. Okupanti tos aktīvi filmē propagandas nolūkiem.

"Cilvēki gandrīz trīs mēnešus ir dzīvojuši patvertnēs un pagrabos, viņiem ir grūti emocionāli un psiholoģiski.

Viņiem nepieciešama medicīniskā un psiholoģiskā palīdzība," skaidro pilsētas mērs.

Berlīnes un Madrides mēri runājuši ar viltvārdi, kurš izlicies par Kijivas mēru

"Zoom" platformā viltvārdis, kurš uzdevies par Kijivas mēru Vitāliju Kličko, piektdien, 24. jūnijā, sarunājies ar Berlīnes un Madrides mēriem.

Vācijas drošības dienesta amatpersonas sākušas izmeklēt šo gadījumu. Policija uzskata, ka viltus zvans bijis politiski motivēts un tajā izmantota "deep fake" tehnoloģija.

Saruna ar Berlīnes mēru Francisku Gifeju pārtrūka vai tika pārtraukta aptuveni pēc 15 minūtēm.

Gifejas preses pārstāve sacīja, ka pirmajās 15 minūtēs Gifejai nekādas aizdomas nav radušās, bet, kad sarunas biedrs vēlējies runāt par ukraiņiem, kas "cenšas saņemt sociālos pabalstus Berlīnē", viņai radušās šaubas.

Bažas vēl vairāk pastiprinājis sarunas biedra lūgums atbalstīt Kijivu LGBTQ pasākuma rīkošanā, kas Gifejai šķitis neparasts lūgums kara laikā. Pēc tam saruna pārtrūkusi.

Līdzīgu viltus zvanu saņēmis arī Madrides mērs Hosē Luiss Martiness-Almeida. Madrides mēra birojs ziņoja, ka mērs pats pārtraucis sarunu.

Kličko un Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrijs Melniks apstiprināja, ka zvanītājs nav bijis Kijivas mērs.

Kličko vietnē "Telegram" norādīja, ka ienaidnieks "turpina karot visās frontēs, tai skaitā izplatot dezinformāciju un kompromitējot Ukrainas politiķus". Viņš atklāja, ka vairāku Eiropas galvaspilsētu mēri saņēmuši no viltus e-pasta adreses aicinājumu uz sarunu "Zoom" platformā.

"Tā kā mūsu draugi reaģē ātri un atbalsta mūs, Berlīnes un Madrides mēri piekrita sarunai. Ar "deep fake" tehnoloģijas palīdzību viltvārdis sarunājās ar viņiem, izliekoties par Kličko," norādīts Kijivas mēra paziņojumā.

Amatpersona: Krievijas karaspēks mēģinājis ieiet Lisičanskā no dienvidiem un nobloķēt pilsētu

Krievijas karaspēks piektdien mēģinājis ieiet Lisičanskā no dienvidiem un nobloķēt pilsētu, paziņojis Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

"24. jūnijā krievi uzbruka Severodoneckas industriālajai zonai, mēģināja iekļūt Lisičanskā no dienvidiem un bloķēt pilsētu. Lisičanskai tika dots gaisa trieciens. Severodonecka cieta no artilērijas," paziņoja Haidajs.

Viņš pavēstīja, ka tika apšaudīti arī Sineckas un Pavlohradas ciemi, Severdoneckas uzņēmumu "Azot" un "Stekloplastik" teritorijas. Tika apšaudīta arī Bilohorivka un Loskutivka.

Karā Ukrainā nogalināti jau 339 bērni

Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 339 bērni, bet vairāk nekā 611 guvuši dažādus ievainojumus, sestdien paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra.

Krievu uzbrukumos Doneckas apgabalā nogalināti vai ievainoti 335 bērni, Harkivas apgabalā - 179, Kijivas apgabalā - 116, Černihivas apgabalā - 68, Luhanskas apgabalā - 55, Hersonas apgabalā - 52, Mikolajivas apgabalā - 48, Zaporižjas apgabalā - 31, Sumu apgabalā - 17.

Ukrainas varasiestādes informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi 2061 mācību iestādei, no kurām 213 pilnībā sagrautas.

Ukrainas Ģenerālprokuratūra norāda, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, īpaši pagaidām okupētās teritorijas.

Ar raķetēm intensīvi apšaudīti Černihivas un Žitomiras apgabali

Krievijas karaspēks šorīt ar raķetēm intensīvi apšaudījis Černihivas un Žitomiras apgabalus.

Pret Žitomiras apgabalu šorīt izšautas aptuveni 30 raķetes. Raķešu triecienos cietis militārās infrastruktūras objekts. Rezultātā dzīvību zaudējis viens Ukrainas karavīrs un vēl viens ievainots, ziņoja apgabala militārās pārvaldes vadītājs Vitālijs Bunečko.

Tikmēr pret Žitomoras pilsētu no Baltkrievijas teritorijas šorīt tika palaistas 24 raķetes.

Aptuveni 20 raķetes šorīt izšautas arī pret Černihivas apgabala Desnas ciemu, kur atrodas armijas mācību centrs.

Ar raķetēm no Melnās jūras apšaudīts arī militārais objekts Ļvivas apgabalā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības vienības notrieca divas raķetes, bet četras trāpīja mērķiem, ievainojot četrus cilvēkus, ziņoja Ļvivas apgabala kara administrācijas vadītājs Maksims Kozickis.

Par sprādzieniem ziņots arī no Mikolajivas, Harkivas un citām vietām.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 34 700 karavīrus

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši aptuveni 34 700 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24. februārī Krievija zaudējusi 1511 tankus, 3645 bruņutransportierus, 764 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 184 helikopterus, 626 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2560 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukrainas izlūkdienests: Raķešu uzbrukumi ir Krievijas provokācija ar mērķi ievilkt Baltkrieviju vēl dziļāk karā pret Ukrainu

Krievijas raķešu triecieni Ukrainai no Baltkrievijas gaisa telpas ir daļa no liela mēroga provokācijas, kuras mērķis ir ievilkt Baltkrieviju vēl dziļāk karā pret Ukrainu, sestdien paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenais izlūkošanas direktorāts.

Naktī uz 25. jūniju Ukrainas teritorijai tika veikts plašs raķešu uzbrukums un notika bombardēšana. Krievijas kara aviācijas lidmašīnas izšāva raķetes no Baltkrievijas teritorijas, ziņoja direktorāts.

Krievija uzbrukumiem izmantoja lidmašīnas "Tu-22M3" un raķetes "X-22".

Lidmašīnas pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka Krievijas Kalugas apgabalā un caur Kalugas un Smoļenskas apgabaliem ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā, no kurienes izšāva raķetes pret Ukrainas teritoriju, un pēc tam atgriezās Šaikovkas lidlaukā.

Raķetes tika izšautas aptuveni 50 līdz 60 kilometrus no Baltkrievijas robežas ar Ukrainu.

Raķetes tika mērķētas pret Kijivas, Černihivas un Sumi apgabaliem.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenais izlūkošanas direktorāts norādīja, ka šī ir pirmā reize šajā karā, kad gaisa uzbrukums Ukrainas teritorijai īstenots tieši no Baltkrievijas teritorijas.

"Šodienas apšaude ir tiešā veidā saistīta ar Kremļa centieniem iesaistīt Baltkrieviju kā vienu no pusēm karā pret Ukrainu," brīdināja direktorāts.