Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs apzināti "cepinās" karstākajā dienas laikā, secināts aptaujā

LETA
Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs apzināti "cepinās" karstākajā dienas laikā, secināts aptaujā
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Foto: ArTono/Shutterstock.com

Piektā daļa jeb 20% Latvijas iedzīvotāju apzināti "cepinās" saulē karstākajā dienas laikā, liecina "Benu" aptiekas Veselības monitoringa dati.

Iestājoties karstam, saulainam un pat svelmainam laikam, pieaug arī ultravioletais starojums, kā arī ādas apdeguma, saules un karstuma dūrienu riski. Karstajās dienās laikā no plkst.11 līdz 16 tiek ieteikts neuzturēties tiešos saules staros, tomēr "Benu" aptiekas dati atklāj, ka 20% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju apzināti izvēlas šajā laikā atrasties saulē. No tiem 3% izvēlas uzturēties saulē katru reizi, kad ir saulaina diena, savukārt 17% saulē uzturas bieži.

Tikmēr 26% šādi rīkojas dažreiz, 22% - reti, 30% vasaras karstajās dienās minētajā laikā saulē neuzturas vispār, bet 2% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Salīdzinot aptaujas rezultātus pēc dažādiem demogrāfiskajiem lielumiem, biežāk karstajās dienās laikā no plkst.11 līdz plkst.16 saulē apzināti uzturas vīrieši, gados jaunāki cilvēki un cilvēki laukos. Vīriešu vidū dienas karstākajā laikā saulē apzināti uzturas 23% aptaujāto, bet sievietēm šis rādītājs ir 17%.

Tāpat saulē apzināti cepinās 26% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem, 22% vecumā no 25 līdz 34 gadiem un tikpat aptaujāto vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Tikmēr vecumā no 45 līdz 54 gadiem tā dara 17%, vecumā no 55 līdz 63 gadiem - 21%, bet salīdzinoši retāk to dara iedzīvotāji vecumā no 64 līdz 75 gadiem - 13%.

Pēc apdzīvotās vietas tipa dienas karstajā laikā saulē apzināti biežāk uzturas laukos dzīvojoši cilvēki - viņu vidū to bieži dara 25%, kamēr Rīgā tā rīkojas 18%, bet citās Latvijas pilsētās - 19%.

Ģimenes ārste Zane Zitmane aicina karsto un saulaino laiku baudīt piesardzīgi un ievērot drošības pasākumus, lai izvairītos no veselības problēmām, tai skaitā ādas apdegumiem, kā arī saules un karstuma dūriena.

Viņa uzsver, ka dienā ir jāaizsedz logi, lai telpā iekļūtu pēc iespējas mazāk saules gaismas un karstuma, bet naktīs jāver vaļā logi un jāvēdina telpas.

Dienas karstākajā laikā nepieciešams uzturēties ēnā - ņemot vērā, ka šobrīd ir īpaši karsts laiks, tiešā saulē nebūtu ieteicams uzturēties no plkst.11 līdz plkst.16.

Tāpat ir nepieciešams izvairies no smagām fiziskām aktivitātēm - dienas karstākajās stundās ieteicams izvēlēties mierīgākas aktivitātes, bet sportošanu atstāt agriem rītiem, kad gaiss ir vēsāks.

Dienas laikā ir ieteicams atveldzēties vēsā dušā vai vannā.

Tāpat ģimenes ārste iesaka nenoslogo organismu ar smagiem ēdieniem, lai palīdzētu organismam uzturēt optimālu temperatūru, ieteicams ēst dārzeņus, augļus un ogas, jo tie satur daudz šķidruma. Vēlams tos ēst svaigus un termiski neapstrādātus. Šajā laikā būtu jāizvairās no trekniem, smagiem ēdieniem, ko organismam ir grūtāk pārstrādāt. Ne mazāk svarīgi ir nepārēsties - šobrīd labāk ēst mazākām porcijām, bet biežāk.

Ir svarīgi visas dienas garumā uzņemt arī pietiekami daudz ūdens, kā arī izvairīties no saldinātiem un kofeīnu saturošiem dzērieniem, jo tie vēl vairāk atūdeņo organismu. Tāpat ir jāierobežo alkohola lietošanu, jo tas ne vien atūdeņo, bet vēl vairāk sakarsē organismu, jo paplašina asinsvadus.

Apģērbu un gultasveļu ir jāizvēlas no dabīgiem materiāliem. Karstajās dienās ieteicams ģērbt vieglu, brīvu un gaišu apģērbu, kā arī, atrodoties ārā, nepieciešama cepure. Vislabāk būtu izvēlēties dabiskus materiālus - linu, zīdu vai kokvilnu, nevis sintētiku. Tas pats attiecas arī uz gultasveļas izvēli, lai izvairītos no kāju tūskas, vēlams vilkt ērtus apavus un izvairīties no ilgstošas stāvēšanas. Tāpat ieteicams kājas atvēsināt ūdenī, kā arī vilkt kompresijas zeķes.

Pārkaršanas gadījumā noteikti nevajadzētu strauji mesties ūdenī. Strauja temperatūras maiņa var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus. Tāpēc ūdenī jāiet lēnām, ļaujot organismam pielāgoties temperatūras maiņai.

Ķermenim šajā laikā nevajadzētu radīt lieku stresu, strauji no liela karstuma pārejot uz telpu ar kondicionētu gaisu, jo organisms var pārsalt. No kondicionieriem īpaši būtu jāuzmanās cilvēkiem ar alerģijām vai vāju imunitāti. Tāpat jāņem vērā, ka kondicionieros mēdz vairoties putekļi un baktērijas, kuras var izraisīt saaukstēšanos.

Eksperte atgādina, ka par pārkaršanu liecina slikta pašsajūta, paaugstināta temperatūra, galvassāpes, slikta dūša, galvas reiboņi un karsta, apsārtusi āda. Pārkaršanas gadījumā cilvēkam palīdzība jāsniedz, noguldot to ēnā vai vēsā telpā, jāatbrīvo no apģērbu, jādod dzert ūdens, jāvēdina un jāliek vēsas kompreses uz pieres un krūtīm. Ātrā palīdzība jāsauc gadījumos, kad parādās krampji, apziņas traucējumi un samaņas zudums.

Īpaši piesardzīgiem karstajā laikā jābūt gados vecākiem cilvēkiem, jo svelme rada pastiprinātu spiedienu uz visu organismu, īpaši sirdi.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju "SKDS", aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu