Sv, 14.08.2022.

Atkārtoti atlikta bijušās tieslietu ministres Brokas krimināllietas izskatīšana

LETA
Atkārtoti atlikta bijušās tieslietu ministres Brokas krimināllietas izskatīšana
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Bijusī tieslietu ministre Baiba Broka.
Bijusī tieslietu ministre Baiba Broka. Foto: Edijs Pālens/LETA

Atkārtoti atlikta bijušās politiķes un tieslietu ministres Baibas Brokas kukuļošanas lietas tiesāšana. Tā tiks turpināta šī gada septembra sākumā, norāda Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Brokas lietas izskatīšana tiesā par iespējamu kukuļņemšanu esot atlika vairākkārt dzīvesvietas maiņas dēļ. Proti, Broka uz apsūdzēto sola neesot joprojām sēdusies tāpēc, ka lietu kavē tas, ka viņa dzīvo Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), kas pagaidām neatbildot uz Latvijas lūgumu nodrošināt Brokas tiesāšanu videokonferences režīmā.

Tāpēc patlaban lietas izskatīšana atlikta uz septembri cerībā, ka līdz tam laikam atbilde tomēr būs.

Iepriekš tiesa nolēma, ka apsūdzētās dalība lietas iztiesāšanā nodrošināma Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā, tas ir, tiesa vērsīsies Tieslietu ministrijā (TM) ar ierosinājumu lūgt AAE veikt procesuālo darbību, nodrošinot apsūdzētās attālināto dalību tiesas sēdē.

Saistībā ar to, ka šādu procesuālo lūgumu minimālais izpildes termiņš ar Eiropas Savienības (ES) valstīm ir vismaz četri mēneši, bet ārpus ES termiņš var būt krietni ilgāks, tiesas sēde bija plānota 15. jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Kā televīzijai apgalvo Tieslietu ministrijas pārstāvji, Latvijas vēstniecība AAE esot apstiprinājusi TM lūguma saņemšanu, kā arī esot šī gada 27. aprīlī informējusi par tā pārsūtīšanu AAE Tieslietu ministrijai izpildes nodrošināšanai, tomēr ne vēstniecības, ne TM rīcībā neesot nekādu tiešas ietekmes vai piespiedu līdzekļu, lai panāktu iesniegto lūgumu izpildi no AAE.

Līdz šim tiesiskās palīdzības lūgumi AAE bijuši tikai par dokumentu izsniegšanu, un šajos gadījumos tas prasījis desmit līdz 12 mēnešus, norādījusi TM. Savukārt nodrošināt kādam dalību tiesas sēdē videokonferences režīmā lūgts pirmo reizi. Jau janvārī bažas par to izteicis prokurors Māris Urbāns, kurš saskatījis mēģinājumus kavēt tiesas procesu.

Savukārt Brokas aizstāvis Rinalds Bušs apzinātu kavēšanu noliedza un vainoja senatoru kopsapulces lēmumu, kas bez tiesiskās palīdzības lūguma aizliedz tiesas sēdēm pieslēgties no ārvalstīm, ziņo raidījums.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kādreizējo tieslietu ministri Broku aizturēja 2019. gadā. Viņa tolaik bija Nacionālās apvienības deputāte Rīgas domē un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece. Lietā apsūdzēti ir arī "Skonto būve" bijušais īpašnieks Guntis Rāvis un bijušais uzņēmuma padomes loceklis Ivars Millers. Apsūdzības ieskatā Rāvis un Millers devuši kukuli Brokai, lai viņa aizstāvētu uzņēmuma intereses LU iepirkumā par Rakstu mājas būvniecību.

Broka apsūdzēta pēc Krimināllikuma panta par kukuļņemšanu, Rāvis par kukuļdošanu un par stratēģiskas nozīmes ierīces glabāšanu, bet Millers par kukuļa nodošanas atbalstīšanu.

KNAB līdz ar minēto trijotni rosināja Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt vēl kādu privātpersonu par stratēģiskas nozīmes ierīces glabāšanu. Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA skaidroja, ka pret šo personu kriminālprocess tika izdalīts, jo nodarījums nebija saistīts ar kukuļošanu.

Šai personai prokurors piemērojis 3010 eiro sodu.

KNAB kriminālprocesu pret Broku un uzņēmējiem sāka 2018. gada 22. maijā. Viņi visi arī tika aizturēti.

KNAB iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja saistībā ar kādas ēkas plānoto būvniecību, iespējams, darbojās konkrētu uzņēmēju interesēs. Amatpersona, iepriekš vienojoties, piekrita pieņemt uzņēmēju kukuli - 20 000 eiro, noformējot to kā ziedojumu biedrībai.

Jau ziņots, ka izmeklētāju ieskatā iespējamais kukulis bija noformēts kā ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā KNAB papildus konstatēja, ka kukuļa piedāvājumā iesaistītais uzņēmējs un cita fiziska persona glabājuši stratēģiskās nozīmes ierīces, kas paredzēta radiosignālu detektēšanai, kā arī audioinformācijas ieguvei slēptā veidā. Šāda veida ierīces fiziskām personām ir aizliegts iegādāties, glabāt un lietot.

Millers iepriekš sacīja, ka neuzskata sevi par vainīgu izvirzītajās apsūdzībās. Sniegt plašāku komentāru Millers nevēlējās.

Arī Broka iepriekš sacīja, ka absolūti neatzīst sev izvirzītās apsūdzības, kā arī akcentēja, ka vienmēr tās uzskatījusi par nepamatotām. Viņasprāt, ir sajauktas kopā divas dažādas lietas, proti, tas, ko viņa darīja kā Latvijas Biatlona federācijas vadītāja, uzrunājot visus iespējamos uzņēmējus, atbilstoši Sporta likumam, atbalstīt sportistu sagatavošanu Pasaules čempionātiem un dažādām būtiskām sacensībām.

Viņa uzsvēra, ka tādu kārtību paredz Sporta likums, un tā darbojas visas sporta federācijas, aicinot uzņēmējus ziedot.

Vienlaikus Broka minēja, ka viņa ir dokumentāli esot pierādījusi, ka šīs apsūdzības ir nepatiesas, un nevienu santīmu no biatlonam ziedotās naudas viņa nav iztērējusi personīgām vajadzībām. "Es nekādu atlīdzību par saviem darba pienākumiem neesmu guvusi, es pildīju sabiedrisko darbu," teica Broka, vienlaikus akcentējot, ka tika veikta revīzija, kurā noskaidrots, ka biatlonam saziedotā nauda arī iztērēta pieļaujamajiem mērķiem, proti, sportistu sagatavošanai.

Latvijas Biatlona federācija saņēmusi trīs ziedojumus, kuri bijuši 20 000 eiro apmērā, tostarp vienu no uzņēmuma SIA "Roadeks", kurš pastarpināti piederēja arī Rāvim, liecina "Firmas.lv" pieejamā informācija.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā iespējamā kukuļošana saistīta ar LU Akadēmiskā centra Rakstu mājas būvniecību.

Rakstu mājas būvniecības iepirkums izsludināts 2018. gada pavasarī, uzvarētāju mēģinot noskaidrot konkursa procedūrā ar sarunām. Iepirkuma prognozētā līgumcena sākotnēji bija 33 miljoni eiro.

Rāvis līdz 2019. gada vasarai bija līdzīpašnieks un patiesais labuma guvējs būvniecības un ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" uzņēmumos "Skonto būve", "Skonto Prefab", "Skonto Plan", kā arī virknē citu uzņēmumu.

Millers savulaik bijis "Skonto būve" un "Skonto Plan" līdzīpašnieks, līdz 2019. gada jūlija beigām bija arī "Skonto būves" padomes loceklis.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu