Apkopojums ⟩ ASV plāno sūtīt Ukrainai modernas pretgaisa aizsardzības raķetes. Jaunākā informācija par notikumiem Ukrainā

G7 līderi pauž bažas par Krievijas plānu piegādāt Baltkrievijai kodolgalviņu nestspējīgas raķetes

G7 līderi pirmdien, 27. jūnijā, samitā Vācijā pauduši bažas par Krievijas plāniem piegādāt Baltkrievijai raķetes, kas spēj nes kodolgalviņas.

"Mēs aicinām Krieviju izturēties atbildīgi un saglabāt savaldību," teikts G7 līderu paziņojumā.

"Šajā sakarā mēs paužam nopietnas bažas pēc Krievijas paziņojumu, ka tā varētu nosūtīt uz Baltkrieviju raķetes ar kodolieroču nestspēju," teikts paziņojumā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sestdien paziņoja, ka Krievijas gatavojas tuvākajos mēnešos nosūtīt uz Baltkrieviju raķešu sistēmas "Iskander-M", kas spēj nest arī kodolgalviņas.

G7 līderi arī pieprasīja, lai Krievija ļauj atgriezties Ukrainā visiem Ukrainas pilsoņiem, kuri aizvesti uz Krieviju pret pašu gribu, un aicināja Krieviju atļaut eksportēt no Ukrainas graudus.

"Mēs aicinām Krieviju bez nosacījumiem pārtraukt uzbrukumus lauksaimniecības un transporta infrastruktūrai un nodrošināt brīvu lauksaimniecības kravu pārvadāšanu no Ukrainas ostām," paziņoja G7 līderi.

G7 grupā ietilpst Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, ASV, Kanāda un Japāna.

Avots: ASV plāno sūtīt Ukrainai modernas pretgaisa aizsardzības raķetes

ASV plāno nosūtīt Ukrainai modernas pretgaisa aizsardzības raķetes, ziņu aģentūrai AFP pirmdien, 27. jūnijā, atklāja anonīms avots.

ASV prezidents Džo Baidens licis priekš Ukrainas iepirkt modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas, atklāja avots.

Gaidāms, ka ASV jau šonedēļ oficiāli paziņos par modernu vidējas līdz tālas darbības zeme-gaiss pretraķešu aizsardzības sistēmu iegādi un citu ieroču iegādi, lai palīdzētu Ukrainai cīnīties pret Krievijas iebrukumu, ziņoja avots.

"Bloomberg": Krievija nonākusi tehniskā defolta stāvoklī

Krievija nonākusi tehniskā defolta stāvoklī, jo nav spējusi izpildīt ārējā parāda saistības apmēram 100 miljonu ASV dolāru (95 miljoni eiro) apmērā, vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg".

Krievijai šī summa bija jāsamaksā pirms mēneša, tomēr līdz pirmdienai spēkā bija atvieglojuma periods eiroobligāciju dzēšanai.

"Bloomberg" norāda, ka Krievijas nonākšana tehniskā defoltā ir "kulminācija arvien stingrākām Rietumu sankcijām, kuru dēļ slēgts ceļš maksājumiem ārvalstu kreditoriem". Krievija savas ārējās parādsaistības nav spējusi izpildīt pirmo reizi kopš 1918.gada.

Kā norāda "Bloomberg", "tā ir drūma pazīme, ka valsts nonāk ekonomiskā, finanšu un politiskā izolācijā", jo Krievijas centrālās bankas rezerves ir iesaldētas, bet lielākās bankas ir atslēgtas no pasaules finanšu sistēmas.

Vienlaikus "Bloomberg" uzsver, ka pagaidām Krievijas defolts ir galvenokārt simbolisks un valsts iedzīvotājus būtiski neietekmēs. Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs paziņojis, ka termina "defolts" izmantošana šajā situācijā esot farss.

22. jūnijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par pagaidu kārtību valsts parāda norēķiniem. Tas noteic ka Krievijas valsts obligāciju saistības ārvalstu valūtā vienpusēji var konvertēt rubļos.

Krievijas valsts eiroobligāciju turētājiem tiks atvērts īpašs konts, kurā ieskaitīs līdzekļus rubļos, kas saskaņā ar Krievijas centrālās bankas kursu atbilst parāda summai. Parāda samaksa tiks uzskatīta par "pareizi izpildītu" neatkarīgo no maksājumu saņēmēju nostājas.

Krievijai grūtības samaksāt valsts parādu radušās pēc tam, kad Rietumvalstis kopš atkārtotā Krievijas iebrukuma Ukrainā ir iesaldējušas lielu daļu Krievijas starptautisko rezervju.

Kādu laiku pēc kara sākuma 24. februārī ASV Finanšu ministrija ļāva Krievijai no rezervēm apkalpot savu ārējo parādu, bet drīz arī šī iespēja tika aizliegta. Krievijas finanšu ministrs uzstāja, ka valsts tiek grūsta defoltā, tomēr viņš arī paudis pārliecību, ka tehniskais defolts "nekādi neietekmēs ekonomiku" un valstij pietiek valūtas un resursu valsts parāda samaksai.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 35 000 karavīru

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši aptuveni 35 000 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24. februārī Krievija zaudējusi 1552 tankus, 3687 bruņutransportierus, 771 lielgabalu, 243 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 101 zenītartilērijas iekārtu, 217 lidmašīnas, 184 helikopterus, 636 bezpilota lidaparātus, 139 spārnotās raķetes, 2575 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Militārais eksperts: Putins darīs visu, lai uzbrukumos Ukrainai iesaistītu Baltkrieviju

Intervijā Latvijas Radio Slaidiņš pauda, ka dienas, kas Latvijā aizvadītas svētku zīmē, Ukrainai bija ļoti smagas, jo Krievija veica masīvus raķešu triecienus gan no jūrām, gan Krievijas, gan Baltkrievijas teritorijas. Ukrainas bruņoto spēku vienības bija spiestas atstāt Severdoņeckas pilsētu, taču tās zaudējums eksperta ieskatā neizšķirs kara likteni. Vienlaikus gan šīs pilsētas ieņemšana uzskatāma par Krievijas taktisku panākumu.

"Krievija ir samazinājusi savu apetīti", spēkus koncentrējot Doņeckas un Luhansks administratīvo teritoriju robežās, skaidroja Slaidiņš, piebilstot, ka Krievijas bruņoties spēki cenšas nepieļauj iespēju ukraiņiem pārdislocēt rezerves.

Slaidiņa vērtējumā Krievijas uzbrukumu intensitātes samazināšanos tuvākajā laikā nevajadzētu gaidīt, jo Krievijā tostarp notiek slēpta spēku mobilizācija.

Pēdējo dienu raķešu uzbrukumus Slaidiņš vērtē kā jaunā Krievijas grupējuma komandiera mēģinājums sevi pierādīt, kā arī ukraiņu terorizēšana.

Eksperts uzsvēra, ka atkal militāro darbību kontekstā parādījies Baltkrievijas vārds. "Redzam, ka tur Krievija koncentrē spēkus, izmato militāros lidlaukus un veic aktīvas militārās mācības ar Baltkrievijas spēkiem. Pilna mēroga iebrukums Ukrainā uzreiz nevar notikt, bet ukraiņi uzskata, ka krievi gatavo diversantu izlūku vienības iebrukumam," teica Slaidiņš.

Viņš uzskata, ka Putins darīs visu, lai iesaistītu Baltkrieviju uzbrukumā Ukrainai, jo Krievija līdz šim cietusi lielus zaudējumus, bet otrās frontes atvēršana ukraiņiem būtu liels izaicinājums.

"Taču, visticamāk, tas nebūs sagaidāms. Ar šādām darbībām galvenokārt krievi sasaista ukraiņu spēkus, neļaujot tiem pārdislocēties," skaidroja Slaidiņš.

Krievijas armija šonedēļ Ukrainā 500 reizes apšaudījusi civilo infrastruktūru

"Tika apšaudīts galvaspilsētas centrs - raķetes uzbrukuma vietā dzīvojamai ēkai strādā prokurori un izmeklētāji, kā arī eksperti no Ģenerālprokuratūras pakļautībā esošās Militārās padomes," sacīja Venediktova.

Pēc viņas teiktā, Krievija šajā nedēļas nogalē Ukrainā sarīkojusi "raķešu lietu", nepārtraukti ar artilēriju apšaudot pilsētas un ciematus.

Ģenerālprokurore pavēstīja, ka Krievija katru dienu pastrādā 100-200 kara noziegumus. Viņa piebilda, ka likumsargi nosaka krievu pilotus, kas nomet bumbas, artilēristus, kas šauj uz ukraiņu mājām, skolām un slimnīcām. Likumsargi arī identificē personas, kas dod šādas pavēles.

NATO Ātrās reaģēšanas spēki tiks palielināti krietni virs 300 000

NATO Ātrās reaģēšanas spēki (NRF) tiks palielināti līdz vairāk nekā 300 000 karavīru, pirmdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Stoltenbergs paredz, ka NATO samits, kas notiks Madridē no otrdienas līdz ceturtdienai, nesīs vērā ņemamas pārmaiņas.

"Mēs stiprināsim savu priekšējo aizsardzību. Pastiprināsim savas kaujas grupas alianses austrumu daļā līdz pat brigāžu līmenim. Mēs pārveidosim NATO Ātrās reaģēšanas spēkus un palielināsim mūsu augstas gatavības spēkus līdz krietni virs 300 000," paziņoja Stoltenbergs.

NRF pašreiz apvieno aptuveni 40 000 karavīru.

Stoltenbergs paziņoja, ka alianses austrumu flangā tiks arī izvietots vairāk smago ieroču, tai skaitā pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Tās būs lielākās izmaiņas NATO kolektīvajā aizsardzībā kopš Aukstā kara, paziņoja Stoltenbergs.

Viņš neatklāja plašāku informāciju par NRF paplašināšanu un kur šos spēkus varētu izvietot.

Stoltenbergs pavēstīja, ka NATO līderi samitā Madridē arī nolems stiprināt atbalstu Ukrainai, kuras prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunās samita dalībniekus ar video zvana starpniecību.

Ukrainai plānots piegādāt tādu militāro aprīkojumu kā drošas komunikācijas iekārtas, pretdronu sistēmas un degvielu, kā arī palīdzēt Ukrainai ilgtermiņā pāriet uz modernāku NATO standarta ieroču izmantošanu.

Šī palīdzība papildinās atbalstu, ko NATO jau sniedz Ukrainai.

ASV vadībā alianses dalībvalstis jau piegādā Ukrainai prettanku raķetes, artilēriju un pretgaisa aizsardzības sistēmas.