C, 18.08.2022.

VIDEO ⟩ Raidījums: Latvija aktīvi lobēja "Krievijas dzelzceļa" vadītāja paglābšanu no sankcijām

Apollo.lv
Raidījums: Latvija aktīvi lobēja "Krievijas dzelzceļa" vadītāja paglābšanu no sankcijām
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Sliedes un vagoni. Ilustratīvs foto.
Sliedes un vagoni. Ilustratīvs foto. Foto: Publicitātes foto

Šobrīd Baltijas valstis rādījušas piemēru Vācijai, Francijai un pārējai vecajai Eiropai, ka demokrātiskas sarunas ar Krieviju kara laikā ir neiespējamas, tāpēc tirgoties ar Kremli nedrīkst. Tomēr 2014. gadā Latvija aktīvi iestājās pret "Krievijas dzelzceļa" iekļaušanu sankciju sarakstos, vēsta raidījums "Nekā personīga. Faili".

Jau 2014. gadā pavasarī uzņēmuma "Krievijas dzelzceļš" vadītājs Vladimirs Jakuņins nonāca Amerikas Savienoto valstu sankciju sarakstos. Bijis plāns pret viņu vērsties arī Eiropas līmenī, bet tas nenotika.

"Nekā personīga" 2014. gadā novēroja, ka Latvija ir aktīvi lobējusi no sankcijām paglābt "Krievijas dzelzceļu" un tā vadītāju. Toreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss apgalvoja, ka informācija par sarunām nebija publiska, tomēr toreiz nekādā gadījumā netika atbalstītas sankcijas pret "Krievijas dzelzceļu", jo tas bija Latvijas galvenais partneris pārvadājumos caur Latvijas dzelzceļu un Latvijas ostām.

"Ja kaut kādā veidā "Krievijas dzelzceļš" vai kādas tā amatpersonas būs iekļautas šajā sarakstā, tad noteikti mēs nevarēsim ar viņiem veikt darījumus, tas nozīmē, ka mums būtiski samazināsies kravu apmēri," 2014. gadā piebilda Matīss.

Latvijas pozīcijas dēļ "Krievijas dzelzceļu" neiekļauj sankciju sarakstos

Savukārt ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs uzsvēra, ka, "izvērtējot dažādus pretsoļus, transporta nozari nevajadzētu iekļaut sankciju sarakstos. Tāda ir bijusi Latvijas valdības pozīcija ne tikai tagad, bet arī kopš 2022. gada februāra."

Kravu tranzīts veido 12% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Apgrozījums no tā ir viens miljards gadā un Latvijā šādu naudu zaudēt atļauties nedrīkst. Salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm Latvija pa dzelzceļu saņem visvairāk Krievijas kravu. Pēc "Latvijas Dzelzceļa" datiem, Latvijā no ārvalstīm, galvenokārt Krievijas, ienāk 95% kravu.

Toreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss sacīja, ka "Satiksmes ministrijā neviens nevērtē politiskos apstākļus un politiskos apsvērumus, kas kuram ir vai nav pietuvināts, bet galvenais kritērijs ir ekonomiski izdevīgās savstarpējās attiecības."

Savukārt Pildegovičs apliecināja, ka "tas nav balts vai melns, tas nav jāvērtē divkosīgi vai nedivkosīgi, mēs gājām cauri visu iespējamo atbilžu spektram un, protams, mūsu uzskatā visietekmīgākā reakcija būtu saistīta ar ieročiem, to embargo.

Diskusijas bija smagas, garas, esam panākuši zināmu pozīcijas nostiprināšanos. Mūsu mērķis nav iznīcināt pašiem sevi vai Krieviju kā valsti vai kā ekonomiski, bet raidīt darbības vai signālus tieši pa tiem atslēgas spēlētājiem vai tiem Krievijas vadītājiem, kuri, mūsuprāt, pieņem kļūmīgus lēmumus".

Video: "Nekā personīga. Faili" sižets

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu