"Novelc krūšturi, tad es tevi paņemšu privātajā čatā." Kas patiesībā slēpjas aiz "tērzēšanas" biznesa?
Foto: M-Production/shutterstock
"Novelc krūšturi, tad es tevi paņemšu privātajā čatā." Kas patiesībā slēpjas aiz "tērzēšanas" biznesa?
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments

"Meklē darbu sev piemērotā laikā? Vienmēr esi vēlējies darbu, ko var veikt, sēžot dīvānā? Strādā, kad un kur gribi." Internetā atrodamas šādas vilinošas reklāmas, kas piedāvā katram kārotu sapņu darbu. Tomēr jāsaprot dzīves realitāte - ne viss ir zelts, kas spīd. Par savu pieredzi ar šādu darba piedāvājumu stāsta Klinta Goloskova un Amanda Doroteja Siliņa, kuru atmiņas par notikušo ir visai līdzīgas – abas bijušas naivas un ticējušas, ka šādi iespējams nopelnīt.

Par darba piedāvājumu meitenes uzzinājušas internetā. Pieteikties pamudinājušas reklāmas ar piesaistošām frāzēm.

Amandas pieredze sākās 2019. gadā. Toreiz viņa bija 18 gadus veca un bez darba pieredzes. Šis bija pirmais darbs, ko viņa atrada Rīgā caur mārketinga aģentūras reklāmu.

Klinta darba piedāvājumu ieraudzīja 2021. gada vasarā, kad meklēja piepelnīšanās iespējas. "Man tieši rādījās šīs reklāmas. Nodomāju - ideāls variants! Nezināju, vai tas tiešām būs tā, kā izskatās, bet parasti gribu izmēģināt, lai tiešām būtu skaidrība," stāsta Klinta.

"Nevainīgā" darba intervija

Pēc pieteikšanās bija darba intervija, kur meitenēm stāstīja par viņu pienākumiem.

Interviju vadījusi sieviete. Klinta atceras, ka viņu ļoti izbrīnījusi šīs sievietes pozitīvā attieksme: "Viņa bija tik jauka, tik pozitīva. Es nevienu tādu darba devēju neesmu satikusi. Tas uzreiz, protams, uzrunā."

Darba pienākumi meitenēm tika skaidroti vienādi – tērzēšana ar vientuļiem cilvēkiem, kuri maksā par sarunas uzturēšanu.

"Zini, daudz kur pasaulē ir ļoti, ļoti vientuļi cilvēki, un viņi vēlas parunāties. Un tas, cik labi tu ar viņiem sarunāsies... jo vairāk tu ar viņiem runāsies, jo vairāk tev nāks naudiņa," darba devējas vārdus atceras Amanda.

Arī Klintai stāstītais likās tik nevainīgs, ka viņa tiešām tam noticēja. "Šiem cilvēkiem dzīvē varbūt ir problēmas, viņi grib parunāties. Viņi par to maksā, jo grib kādu uzticamu cilvēku. Viņiem tiešām nav draugu vai ģimenes."

Teiktais ietekmēja potenciālās darbinieces, tādēļ viņas nolēma pamēģināt. Abām darbs likās ļoti vienkāršs – ir tikai jārunā. Nekas vairāk nav jādara, turklāt par to vari saņemt iespaidīgu naudas summu.

Vairāki tūkstoši par vienkāršām sarunām?

Klinta atceras motivējošu piemēru, ko stāstījusi sieviete. "Viņiem ir darbiniece, kura pēc profesijas ir skolotāja, un viņa šo darbu sāka paralēli. Viņa šeit sāka pelnīt vairāk, tāpēc aizgāja prom no skolotājas darba. Tie bija vairāki tūkstoši mēnesī.

Sieviete arī stāstīja, ka reizēm sarunas ir tik intensīvas, ka klienti ir ieinteresēti maksāt par interesantu sarunu. Reizēm meitenes aiziet pēc kafijas vai pusdienās, un tad šie vīrieši maksā papildu naudu, sakot - tas tev kafijai."

"Kā kurš pelna, ir ļoti atkarīgs no meitenēm," piefiksēja Amanda intervijas laikā, "minimāli mēs varam saņemt 700 eiro mēnesī, bet var saņemt tūkstoti, divus tūkstošus, ja gribi – trīs…"

Meitenēm arī stāstīja, ka Latvija šajā tērzēšanas programmā ir bloķēta. Līdz ar to cilvēku no Latvijas tur nav, tāpēc var neuztraukties. Pieminēja arī to, ja sākas sarunas par tēmām, par kurām nevēlies runāt, piemēram, seksuāla vai privāta satura tēmas, tad par tām nav jārunā un čatu var pamest.

"Pēc tam es sapratu – es varu iziet ārā, bet neviens man par to vairs nemaksās, es neko nenopelnīšu," par sistēmu stāsta Klinta.

Birojs dzīvoklī

Pirmajā darba dienā Amandai un Klintai bija jādodas uz biroju, kas atradās slēgtā dzīvoklī. Vietu meitenes raksturo līdzīgi – garš gaitenis ar vairākām istabām. Istabas ir tumšas, aizkari ciet. Istabā ir dīvāns, dators ar kameru un gaismu. Pirmie šaubu signāli bija salvetes, ērts dīvāns un duša.

"Es tajā brīdī domāju – kam tā duša vajadzīga? Kur es esmu iesaistījusies?" pirmās šaubas atceras Klinta un piemin, ka istabā bijis arī skapis ar augstpapēžu kurpēm. "Ar tādām interesantākām, nekā mums ierasts."

Arī Amandai konkrētie elementi darba vidē radīja neizpratni: "Salvetes? Es raudāšu no tiem emocionālajiem vientulības stāstiem? Arī dīvāniņš, lai varētu tā ērtāk klausīties?"

Dari visu, lai tevi paņemtu privātajā čatā

Pēc telpu izrādīšanas darbinieces tika iepazīstinātas ar tērzēšanas sistēmu. Meitenēm izdomāja lietotājvārdus, lai neatklātu identitāti. Kategoriski aizliedza arī stāstīt klientiem jebkuru informāciju par sevi – vārds, uzvārds, dzīvesvieta. Ja kāds ko jautā, ieteica izdomāt pašām savu nepatiesu dzīvesstāstu.

"Ja vientuļš cilvēks grib ar mani parunāties, kāpēc man viņam ir jāmelo?" pie sevis nodomāja Amanda.

Tērzēšana tiek iedalīta publiskajā un privātajā čatā. Kamēr atrodies publiskajā, naudu nemaksā. Tiklīdz kāds ir ieinteresēts uzaicināt privātajā, nauda tiek iekasēta par minūtēm. Viena minūte, pavadīta privāti sarunājoties, maksāja aptuveni trīs ASV dolārus (2,7 eiro).

Amanda stāsta, ka klienti jau labi pārzināja sistēmu un veidoja mahinācijas ar meitenēm, kas strādāja. Meiteņu uzdevums bija iegūt klientu privātajā čatā, lai nopelnītu, taču klienti bija viltīgi.

"Novelc krūšturi, tad es tevi paņemšu privātajā," 

Amandai rakstījis viens no vīriešiem publiskajā čatā.

Meitene par šo situāciju uzreiz informēja darba vadītāju: "Man visu laiku liek izģērbties. Es neesmu tāds cilvēks, es netaisos to darīt!"

Taču sieviete samāksloti izbrīnījusies un noliegusi, ka viss varētu būt tik traki. Viņa teikusi, ka cilvēki čatā mēdz būt dažādi – varbūt viens no desmit tā varētu izrīkoties.

"Man ir jādara viss, lai viņiem šķistu, ka es darītu visu to, ko viņi grib, un dabūtu viņus privātajā čatā." Šādi Amandai tika pasniegts galvenais uzdevums.

Dabūt klientu privātajā čatā nemaz nebija tik vienkārši. Darba vadītāja arī teikusi, ka meitenes ir gatavas darīt visu ko, lai iegūtu klientu. Kā padomu viņa minēja – melot.

"Tu esi šīs spēles noteicēja. Pasaki viņiem – nē, tu tagad nāksi ar mani privātajā un tikai tad es tev kaut ko parādīšu. Tad nedaudz parunājies, centies "novilkt" laiku un parādi pigu, izslēdz kameru un pamet čatu – re, tu būsi nopelnījusi!" darba devējas vārdus atceras Amanda.

Pirmā un pēdējā stunda privātajā čatā Amandai bija mokoša – nācās melot un izlikties. Klients vēroja Amandu video, tāpēc meitenei bija jābūt pēc iespējas patiesākai, lai noturētu sarunu ar klientu ilgāk.

Klinta atzīst, ka tā arī nebija nonākusi līdz maksas čatam. Vīrieši publiski meitenei teikuši: "Tu esi jauniņā, ko tu vari parādīt?" Uzdeva dažādus seksuālus un personīgus jautājumus. Daži arī stāstījuši, ka šo sistēmu izmanto jau 15 gadus.

"Es viņiem teicu - nē, es ar tādām lietām nenodarbojos. Atbilde – tad ko tu šeit dari vispār?" skaudro pieredzi atceras Klinta.

Uzreiz pirmajā darba dienā meitenes sapratušas, ka šeit noteikti nestrādās. Pateica par to darba vadītājai, kas abos gadījumos bijusi izbrīnīta par lēmumu un centās uzmundrināt: "Bet tev taču tik labi sanāca!"

"Viegla nauda nepastāv"

Klintai bija noslēgts darba līgums, kurš pēc aiziešanas automātiski tika lauzts. Tomēr darba devēja uzsvērusi, ka meitene jebkurā brīdī var nākt atpakaļ.

Klinta arī pastāstīja, ka darba līgumā bija norādīts, ka meitene strādā bez maksas. Viņai algu maksā klienti. Kaut arī pēc darba vadītājas vārdiem uzņēmums ir stabils un zināms, darbam labāk nepieciešama speciāla bankas karte, kur skaitīt naudu, jo ar ierasto "Swedbank" karti varētu būt problēmas.

Toties Amanda pirmajā darba dienā bija nopelnījusi 180 eiro. Meitenei solīja vienoties par naudas izmaksu, bet beigās naudu neviens nepārskaitīja.

Pēc rūgtās darba pieredzes meitenes ir nonākušas pie vērtīgiem secinājumiem un iesaka arī citiem rūpīgi izvērtēt jebkuru darba piedāvājumu un nebūt naiviem. Pirms pieteikšanās darbā ir jāievāc konkrēta informācija, jāpalasa atsauksmes.

"Skatīties uz sludinājumiem ar kritisku aci. Nepastāv tāda viegla nauda. Nopietnā darbā parasti netiek likti šādi sludinājumi, ka jebkurš var nākt.

Situācijā, kad tu saproti, ka tas nav tas, ko gaidi, pēc iespējas ātrāk iet prom. Apkārt ir vairāki citi gadījumi, citas organizācijas, citi biznesi, kur izkļūt ārā nebūs tik vienkārši. Pirms kaut ko paraksti, ir obligāti jāpārlasa un nav jābaidās uzdot jautājumus," secinājusi Klinta.

Notikušais bija viela pārdomām: "Aizdomājos par to, cik patiesībā mēs daudz nezinām, kas notiek pasaulē. Mēs nezinām, varbūt mūsu labākais draugs strādā šādu darbu?"

Valsts policija notikušajā nesaskata cilvēktirdzniecības pazīmes, jo personas nav spiestas veikt šo darbu.

Ja persona ir nonākusi šādā situācijā, par to noteikti jāinformē Valsts darba inspekcija vai Valsts ieņēmumu dienests.

Ja personai piespiedu kārtā liek sniegt erotiska rakstura pakalpojumus vai persona ir nepilngadīga, tādā gadījumā ir jāvēršas Valsts policijā.

Valsts darba inspekcijas ieskatā situācija neatbilst darba tiesiskajām attiecībām, bet gan attiecībām, kas izriet no cita veida līguma.

Darba intervijas laikā darba devēja pienākums ir iepazīstināt potenciālo darbinieku ar darba līgumu un darba kārtības noteikumiem, kā arī sniegt citu būtisku informāciju, kurai ir nozīme darba līguma noslēgšanā, "Apollo.lv" stāsta Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa.

Darbiniekam nav jābaidās uzdot papildus precizējošus jautājumus par darbu – izpildes vieta, pienākumi u.tml. Tādējādi var labāk izvēlēties sev atbilstošāku un piemērotāku darbu.

Pirms darba līguma parakstīšanas ir svarīgi iepazīties ar tā saturu. Darba līgumā obligāti jābūt norādītam nolīgtajam darba samaksas apmēram. Obligātā norādāmā informācija līgumā ir noteikta Darba likuma 40. panta otrajā daļā.

Šī informācija darba līgumā var tikt aizstāta ar norādi uz citiem attiecīgiem noteikumiem. Tādā gadījumā darbiniekam ir tiesības iepazīsties ar tā dokumenta saturu, kas ir norādīts līgumā.

Tikai tad, kad darba līgums ir izlasīts un tajā visi noteikumi ir skaidri, darba līgumu var parakstīt. Gadījumā, ja tomēr noteikumi nav skaidri, tad darbiniekam ir tiesības atteikties dibināt darba tiesiskās attiecības un tiesības neparakstīt līgumu.

Ja darba līgumā ir noteikts darba pārbaudes laiks, tad šajā periodā gan darbiniekam, gan darba devējam ir tiesības pārliecināties, vai izvēlētais darbs tiešām ir piemērots darbiniekam. Ja darbinieks konstatē, ka darbs nav piemērots viņam, tad pārbaudes laikā saskaņā ar Darba likuma 47. panta pirmo daļu darbiniekam ir tiesības rakstveidā lauzt darba līgumu trīs dienas iepriekš, par to rakstiski informējot darba devēju.

Valsts darba inspekcija iesaka iesniegumu sagatavot divos eksemplāros un iesniegt darba devējam personīgi, uz darbinieka iesnieguma norādot atzīmi par iesnieguma reģistrēšanu uzņēmuma lietvedībā vai, ja lietvedības nav, tad lūgt darba devējam veikt atzīmi par iesnieguma saņemšanu, norādot datumu, parakstu un atšifrējumu. Tāpat iesniegumu var nosūtīt darba devējam pa pastu uz uzņēmuma juridisko adresi, darbiniekam saglabājot Latvijas pasta kvīti, kas apliecina nosūtīšanas faktu.

Ja darba līgumā nav noteikts pārbaudes laiks, tad darbiniekam ir tiesības vispārīgā kārtībā pārtraukt darba attiecības. Saskaņā ar Darba likuma 100. panta pirmo daļu darbiniekam ir tiesības rakstveidā lauzt darba līgumu vienu mēnesi iepriekš, ja līgumā nav noteikts īsāks uzteikuma termiņš.

Gadījumā, ja darbinieka uzteikums pamatojas ar Darba likuma 100. panta piekto daļu, jāizpildās arī tiesību normā ietvertajam nosacījumam - "darbinieka svarīgs iemesls – katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības". 

Tas nozīmē, ka, pamatojoties tikai uz darbinieka tikumības un taisnprātības apsvērumiem, darbiniekam turpmāka atrašanās un strādāšana uzņēmumā nav pieņemama, viņš uzsaka darba līgumu un nekavējoties pārtrauc darba attiecības.

Uzteikumā darbiniekam ir jānorāda apstākļi, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba attiecības.

Darba likuma 100. panta piektās daļas mērķis ir aizsargāt darbinieku pret tādu darba devēja rīcību, kas neatbilst morāles vai ētikas normām, aizskar darbinieku kā personību, rada situāciju, kas var būt traumējoša fiziskajai vai garīgajai veselībai u.tml.

Ja šādā situācijā darbiniekam, lai aizietu no darba, būtu jāstrādā vēl mēnesis (Darba likuma 100. panta pirmā daļa), tas varētu radīt neērtības vai ciešanas, tāpēc likumā tiek paredzēta arī nekavējoša darba attiecību izbeigšana, neatkarīgi no darba devēja subjektīvās attieksmes.

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu