"Es izbeidzu viņas dzīvi..." Publicēta vēstule, kurā noslepkavotās Gabijas Petito līgavainis atklāj traģēdijas iemeslus

Piezīmju grāmatiņa, kurā sievietes līgavainis rakstīja par pašnāvību, ir ieskats vīrieša prātā, kurš atzīstas savas līgavas nogalināšanā. Kopumā vīrietis uzrakstīja astoņas lappuses, izklāstot savas domas.

Piezīmju grāmatiņa tika atrasta ūdensnecaurlaidīgā somā. Braiena Londrija rakstītais teksts:

"Gabija,

Es vēlos, lai es būtu tev blakus. Es vēlos ar tevi runāt tieši tagad, es izdzīvotu visas mūsu atmiņas, kļūstot vēl vairāk satraukts par nākotni. Bet mēs esam zaudējuši mūsu nākotni. Esmu zaudējis katru dienu, ko varējām pavadīt kopā, katru brīvdienu.

Es nekad neiešu pārgājienos ar TJ [Petito jaunākais brālis TJ Šmits]. Es tevi mīlēju vairāk par visu.

Es nevaru izturēt skatīties mūsu fotogrāfijas, atcerēties lieliskos laikus, tāpēc es nevaru turpināt. Kad aizveru acis, es domāju apgulties uz furgona jumta, aizmigt, redzot meteoru lietu pie kristāla geizera. Es vienmēr tevi mīlēšu.

Ja jūs lasītu Gabijas dienasgrāmatu, skatītos mūsu kopdzīves fotogrāfijas, šķirstītu vecās kartītes, jūs nevēlētos dzīvot nevienu dienu, ja viņa nezinātu, ka katru dienu pamodīsieties bez viņas. Jūs negribētu pamosties.

Es atvainojos visiem, kurus tas ietekmēs. Gabija bija manas dzīves mīlestība. Bet es zinu, ka daudzi viņu dievina.

Man ir ļoti žēl viņas ģimenes, jo es viņus mīlu. Es viņas jaunākos brāļus un māsas uzskatīju par saviem labākajiem draugiem.

Man ir žēl savas ģimenes. Tas viņiem ir šoks, kā arī šausmīgas bēdas.

Viņi mīlēja (viņu) tikpat ļoti, ja ne vairāk nekā es. Mammai meita, brāļa dēliem tante. Lūdzu, nepadariet viņiem to grūtāku.

Tas notika kā negaidīta traģēdija. Steidzos atpakaļ uz savu automašīnu, mēģinot šķērsot upes straumi, pirms kļūst pārāk tumšs. Es dzirdēju šļakatas un kliedzienu, knapi redzēju. Uz brīdi nevarēju viņu atrast, izkliedzu viņas vārdu.

Es jutu, ka viņa smagi elpo, elso manu vārdu, viņa salst. Tikko bijām atbraukuši no nacionālajiem parkiem Jūtā. Temperatūra bija zema, un viņa bija izmirkusi. Es viņu aiznesu, cik vien tālu varēju, pa straumi uz mašīnas pusi.

Biju pārguris, satriekts, kad mani ceļgali saļima un es sapratu, ka nevarēšu viņu droši nest. Es iekūru uguni un novietoju viņu tuvāk karstumam. Viņa bija tik tieva, jau pārāk ilgi salusi.

Es tobrīd nevarēju saprast, ka man vajadzēja vispirms iekurt uguni. Bet es gribēju, lai viņa atgrieztos mašīnā. No vietas, kur es iekūru ugunskuru, man nebija ne jausmas, cik tālu mašīnas atrodas pāri strautam. Es izvilku Gabiju no ūdens un nevarēju pateikt, kas man sāpēja. Viņai uz pieres bija mazs puns, kas galu galā kļuva lielāks.

Viņas kājas sāpēja, plaukstas locītava sāpēja, bet viņa sastinga, mežonīgi trīcēdama. Nesot viņu, nepārtraukti izjuta sāpes. Noguļoties viņai blakus, viņa runāja maz, kustējās starp vardarbīgiem satricinājumiem, no sāpēm elsodama, lūdzot izbeigt sāpes.

Viņa aizmiga, un es viņu pamodināju, baidoties, ka viņai nevajadzētu aizvērt acis, ja viņai būtu smadzeņu satricinājums.

Viņa pamodās no sāpēm. Atkal sāka visu savu mokošo ciklu, vienlaikus dusmojoties, ka es viņu pamodinu.

Viņa neļāva man šķērsot strautu. Domāja, ka es aiziešu prom, kamēr viņa gulēs, uguns nodzisīs un viņa nosals. Es nezinu Gabijas ievainojumu apmēru. Tikai to, ka viņai ļoti sāpēja.

Es izbeidzu viņas dzīvi. Es domāju, ka tas ir žēlsirdīgi, jo viņa to gribēja, bet tagad es redzu visas kļūdas, ko pieļāvu. Es kritu panikā. Es biju šokā. Bet no brīža, kad es nolēmu atņemt viņai sāpes, es zināju, ka bez viņas es nevarēšu turpināt.

Es steidzos mājās, lai pavadītu laiku, kas man bija atlicis, ar ģimeni. Es gribēju braukt uz ziemeļiem un ļaut Džeimsam [Petito patēvs Džeimss Šmits] vai TJ [Petito jaunākais brālis TJ Šmits] nogalināt mani, bet es negribētu, lai viņi pavadītu laiku cietumā par manu kļūdu. Lai gan esmu pārliecināts, ka viņi to būtu gribējuši.

Es beidzu savu dzīvi nevis tāpēc, ka baidos no soda, bet gan tāpēc, ka nevarētu dzīvot bez viņas vēl vienu dienu. Esmu zaudējis visu mūsu kopīgo nākotni, katru mirkli, ko varējām lolot. Es atvainojos par notikušo. Lūdzu, nepadariet manai ģimenei dzīvi grūtāku. Viņi zaudēja dēlu un meitu, visbrīnišķīgāko meiteni pasaulē. Gabija, piedod.

Es sevi nogalināju pie šī strauta, cerot, ka dzīvnieki mani nesaplēsīs. Lai tas varētu iepriecināt kādu no viņas ģimenes locekļiem.

Lūdzu, paņemiet visas manas lietas. Gabija ienīda cilvēkus, kuri nomet atkritumus."

Gabijas Petito lieta

Petito un Londrijs pērnā gada jūlija sākumā "Ford Transit" busiņā no Longailendas sāka ceļojumu pa ASV dabas parkiem. Bija plānots, ka brauciens oktobra beigās noslēgsies Oregonā. Taču 1. septembrī Londrijs viens pats atgriezās Nortportā, Floridā, kur dzīvo viņa ģimene.

Saskaņā ar federālajām apsūdzībām, Londrijs laikā no 30. augusta līdz 1. septembrim izmantoja viņam nepiederošu debetkarti, kopumā no tās iztērējot vairāk nekā 1000 dolārus.

4. septembrī Londrijs Nortportā iegādājās mobilo tālruni, raidorganizācijai CNN atklāja Londriju ģimenes advokāts Stīvs Bertolino.

Londriju ģimene no 6. līdz 8. septembrim bija devusies kopīgā izbraukumā uz kempingu Floridā. ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) rīcībā ir novērošanas kameru video. Kaimiņi apgalvo, ka Londriju pēdējoreiz esot redzējuši 10. septembrī.

11. septembrī Petito ģimene policijā paziņoja par jaunietes pazušanu. Nortportas policija šīs pašas dienas vakarā apmeklēja Londriju ģimenes māju, taču radinieki "faktiski tikai pateica, kā sazināties ar viņu advokātu", sacījis likumsargu pārstāvis Džošs Teilors.

Londrija vecāki likumsargiem apgalvojuši, ka dēlu pēdējoreiz redzējuši 14. septembrī, kad viņš esot devies ceļā uz dabas parku. Pirms desmit dienām iegādātais tālrunis palika vecāku mājās, un tagad tas ir nonācis FIB rīcībā.

20. septembrī Vaiomingas dabas parkā tika atrastas Petito mirstīgās atliekas. Tiesu medicīnas ekspertīzes sākotnējais atzinums - Petito tikusi noslepkavota.

Pret Londriju tika izdots federālais aresta orderis par nelikumīgu cita cilvēka bankas kartes izmantošanu. Braiens bija atteicies sadarboties ar tiesībsargājošajām iestādēm, tādēļ FIB iepriekš identificēja viņu kā "interesantu personu" šajā lietā.

Šī gada janvārī Petito līgavainis atzina savu atbildību par sievietes nāvi. Braiens Londrijs nošāvās dažas nedēļas pēc tam, kad Petito septembrī tika atrasta nožņaugta.

Advokāts, kas pārstāv Londrija ģimeni, sacīja, ka lieta ir radījusi milzīgas emocionālas sāpes un ciešanas visiem, kas viņus mīlēja.