Apkopojums ⟩ Makrons nedēvēs Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. Jaunākā informācija par notikumiem Ukrainā

Makrons nedēvēs Krieviju par terorismu atbalstošu valsti

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien paziņojis, ka nedēvēs Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

"Mums nav vajadzīga nekāda kvalifikācija, lai īstenotu šīs sankcijas" pret Maskavu par tās iebrukumu Ukrainā, sacīja Makrons, atbildot uz jautājumu par Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumu atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Zelenskis pirmdien aicināja ASV atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, kā arī to pavēstīja Vācijā notiekošā G7 samita dalībniekiem.

Zelenskis paziņoja, ka Krievija pielietojusi pret Ukrainu jau gandrīz 2800 spārnotās raķetes, bet tās pielietotās aviobumbas un reaktīvās artilērijas šāviņi vienkārši nav saskaitāmi.

Prezidents pateica, ka Krievijas armija pirmdien apšaudīja Pivnična Saltivkas rajonu Harkivas pilsētas ziemeļaustrumos, nogalinot vismaz piecus cilvēkus un ievainojot vairāk nekā 30, no kuriem pieci ir bērni. Visi nogalinātie un ievainotie bija civiliedzīvotāji.

Krievijas spēki pirmdien arī ar raķetēm apšaudīja Kremenčukas pilsētu Ukrainas vidienē, trāpot tirdzniecības centram, kurā atradās apmēram 1000 cilvēku. Ir zināms, ka tirdzniecības centra apšaudē gājuši bojā vismaz 20 cilvēku, bet 25 cietušie hospitalizēti.

Deripaska: Ukrainas iznīcināšana būtu milzīga Krievijas kļūda

Krievijas miljardieris un oligarhs Oļegs Deripaska, kas jau iepriekš publiski iztecies pret karu Ukrainā, otrdien paudis viedokli, ka Ukrainas iznīcināšana būtu milzīga kļūda Krievijai.

"Vai Krievijas interesēs ir iznīcināt Ukrainu? Protams, nē, tā būtu milzīga kļūda," preses konferencē Maskavā paziņoja Deripaska.

Viņš vairākkārt atkārtoja frāzi "milzīga kļūda" un nodēvēja par karu Ukrainā notiekošo, ko Maskava spītīgi dēvē par "speciālo militāro operāciju", izvairoties saukt lietas īstajos vārdos, proti, par karu, iebrukumu vai kādā citā atbilstošā vārdā.

Deripaska, kuram Rietumi piemērojuši sankcijas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, arī izteicās, ka režīma maiņa Krievijā nav iespējama.

"Režīma maiņai nav potenciāla," sacīja oligarhs, piebilstot, ka opozīcija ir atkāpusies no valsts dzīves.

Lielākā daļa opozicionāru bijuši spiesti pamest Krieviju vai atrodas ieslodzījumā.

ANO: Ukrainā kara dēļ pārvietoties bijuši spiesti 6,2 miljoni cilvēku

Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā savas mājas bijuši spiest pamest un uz citām valsts vietām doties vairāk nekā 6,2 miljoni cilvēku, otrdien paziņojusi ANO.

Vēl 5,26 miljoni cilvēku pametuši Ukrainu un reģistrēti kā bēgļi citās Eiropas valstīs.

ANO Starptautiskā migrācijas organizācija (IOM) aplēsusi, ka 23.jūnijā tādu cilvēku, kas kara dēļ bijuši spiesti pamest savas mājas, Ukrainā bija 6,275 miljoni, kas ir mazākais skaits kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī.

IOM veikusi sešas aptaujas kopš februāra, un ziņoja, ka Ukrainas teritorijā kara dēļ pārvietojušos personu skaits kulmināciju sasniedza ceturtajā aptaujā, kas tika publicēta 3.maijā. Tajā šādu personu skaits tika aplēsts uz astoņiem miljoniem.

Jaunākajā aptaujā secināts, ka 5,55 miljoni cilvēku, kas sākotnēji devās bēgļu gaitās uz citiem Ukrainas apgabaliem vai uz ārzemēm, tagad ir atgriezušies savās mājās.

IOM norādīja, ka cilvēkiem Ukrainā - gan tiem, kam nācies pārvietoties, gan citiem - vissteidzamāk nepieciešama piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem un izglītībai, kā arī palīdzība karā sagrauto māju atjaunošanai.

65% no cilvēkiem, kam kara dēļ nācies pārvietoties Ukrainas teritorijā, pašreiz ir sievietes, aplēsusi IOM.

Aptuveni 61% no visiem cilvēkiem, kam kara dēļ nācies pārvietoties pa Ukrainu, jeb 3,8 miljoni ir no Austrumukrainas, kur pašreiz norisinās sīvākās cīņas. 15% ir no Ukrainas ziemeļiem, 11% no Kijivas un 11% no Ukrainas dienvidiem.

Vislielāko kustību rada cilvēki, kas no Ukrainas austrumiem pārvietojas uz citiem reģioniem austrumos un mazākā mērā uz Ukrainas vidieni un rietumiem.

Aptuveni 44% cilvēku, kas kara dēļ pārvietojušies uz citām vietām Ukrainā, dzīvo īrētos mājokļos, bet 29% apmetušies pie draugiem vai radiem.

"Michelin" nodos biznesu Krievijā vietējās vadības rokās

Francijas riepu ražotājs "Michelin" otrdien paziņoja par plāniem līdz gada beigām biznesu Krievijā nodot jaunam uzņēmumam vietējās vadības rokās.

"Michelin" ražošanu Krievijā pārtrauca 15.martā saistībā ar piegāžu pārrāvumiem pēc Krievijas karaspēka iebrukuma Ukrainā.

"Ražošanas atsākšana ir tehniski neiespējama, jo īpaši piegāžu problēmu dēļ vispārējas neskaidrības kontekstā," norādīja kompānija.

Francijas uzņēmums norādīja, ka bizness Krievijā tās bilancē veido 250 miljonus eiro, bet biznesa nodošana vietējai vadībai neietekmēs finanšu vadlīnijas.

Jaunais uzņēmums būs no Francijas grupas neatkarīga kompānija, piebilsts "Michelin" paziņojumā.

"Michelin" informēja, ka Krievijas tirgus veido 2% no kompānijas apgrozījuma un tur tika saražots 1% no visām kompānijas riepām. Krievijā "Michelin" ir ap 1000 darbinieku, no kuriem lielākā daļa strādā Davidovas rūpnīcā Maskavas pievārtē.

Simtiem Rietumvalstu kompāniju, piemēram, mēbeļu veikalu tīkls "IKEA", ātrās ēdināšanas tīkls "McDonald's", sporta preču kompānija "Nike", ir atstājuši Krieviju pēc tam, kad Krievija 24.februārī sāka jaunu iebrukumu Ukrainā un Rietumvalstis noteica plašas sankcijas.

G7 līderi noslēdz samitu ar solījumu turpināt atbalstīt Ukrainu un ekonomiski sodīt Krieviju

G7 valstu līderi otrdien noslēguši samitu Vācijā ar solījumu turpināt atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams, un izpētīt, ar kādiem tālejošiem soļiem iespējams ierobežot Kremļa ienākumus no naftas.

Samita noslēguma ziņojumā G7 valstis uzsvērušas savu nolūku radīt Krievijai "smagas un tūlītējas ekonomiskās izmaksas". Ziņojumā nav konkrēti izklāstīts, kā praksē darbotos fosilā kurināmā cenu griezti, bet paredzēts nākamajās nedēļās turpināt diskusijas, lai izpētītu pasākumus, ar kādiem aizliegt Krievijas naftas importu virs konkrēta līmeņa.

Cenu griestu noteikšana nozīmētu, ka valstis turpina importēt no Krievijas energoresursus, kas tām nepieciešami, bet atsakās maksāt vairāk par konkrētu cenu. Teorētiski tas mazinātu inflācijas spiedienu Rietumos un reizē mazinātu Krievijas peļņu.

Rietumi cer, ka Maskavai nebūs citu variantu kā piekrist, jo tai ļoti nepieciešami ienākumi no naftas.

"Mēs joprojām nelokāmi apņemamies īstenot bezprecedenta koordināciju sankciju jomā tik ilgi, cik nepieciešams, rīkojoties vienoti katrā posmā," teikts G7 līderu paziņojumā.

Līderi arī vienojās aizliegt importēt zeltu no Krievijas un palielināt palīdzību valstīm, kurus skāris pārtikas trūkums, jo Krievijas karaspēks nobloķējis Ukrainas ostas, liedzot eksportēt graudus.

Lietuva aizliedz Krievijas gāzes importu. Izņēmums ir tranzīts uz Kaļiņingradas apgabalu

Lietuvas parlaments otrdien pieņēmis likuma grozījumus, ar kuriem valstī tiek aizliegts Krievijas dabasgāzes imports, izņemot gāzes tranzītu Lietuvas teritorijā uz Kaļiņingradas apgabalu.

Grozījumus Dabasgāzes likumā otrdien atbalstīja 123 no klātesošajiem Seima deputātiem, neviens nebija pret, bet divi deputāti balsojumā atturējās.

Pieņemtie grozījumi noteic, ka Lietuvas gāzes pārvades sistēmai un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim Klaipēdā piekļuve liegta piegādātājiem no valstīm, kuras uzskatāmas par draudu nacionālajai drošībai. Aizliegums neattiecas uz piegādātājiem, kas gāzi caur Lietuvu transportē uz Kaļiņingradas apgabalu.

Marta sākumā Klaipēdas LNG termināļa operators "Klaipedos nafta" jau apturēja Krievijas kompānijas "Novatek" kravu pieņemšanu, kad Eiropas Savienība saistībā ar Kremļa uzsākto karu Ukrainā pakļāva sankcijām "Novatek" līdzīpašnieku, oligarhu Genādiju Timčenko.

Aprīļa sākumā Lietuva pilnībā atteicās no Krievijas gāzes piegādes pa cauruļvadiem. Gāze caur Lietuvu turpina plūst uz Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, taču atšķirīgā tehniskajā režīmā nekā iepriekš, nodrošinot tikai tranzītam nepieciešamo apjomu.

Amatpersona: G7 līderi vienojušies strādāt pie cenu griestu noteikšanu Krievijas naftai

G7 valstu līderi samitā Vācijā nolēmuši strādāt pie cenu griestu noteikšanu Krievijas naftai, otrdien atklājusi ASV amatpersona.

G7 grupā ietilpst Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, ASV, Kanāda un Japāna.

G7 valstu līderi uzdos ministriem steidzami konsultēties ar trešajām valstīm un privāto sektoru un strādāt pie cenu griestu noteikšanas Krievijas naftai, žurnālistiem atklāja ASV amatpersona.

Oficiāls paziņojums par šādu lēmumu gaidāms samita noslēguma komunikē.

ASV virzītā plāna mērķis ir atņemt Kremlim svarīgu ieņēmumu avotu un panākt Krievijas naftas cenas krišanos, pirmdien žurnālistiem sacīja ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.

Lai gan Rietumi jau noteikuši vairākas sankciju kārtas Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā, sankcijām naftas nozarei būtu vislielākā ekonomiskā ietekme.

Energoresursu eksports ir Krievijas lielākais peļņas avots, un Rietumu valstis ir ļoti atkarīgas no naftas un gāzes importa.

Cenu griestu noteikšana nozīmētu, ka valstis turpina importēt no Krievijas energoresursus, kas tām nepieciešami, bet atsakās maksāt vairāk par konkrētu cenu. Teorētiski tas mazinātu inflācijas spiedienu Rietumos un reizē mazinātu Krievijas peļņu.

Rietumi cer, ka Maskavai nebūs citu variantu kā piekrist, jo tai ļoti nepieciešami ienākumi no naftas.

Tomēr pastāv svarīgi neatbildēti jautājumi par patērētājvalstu vienotību un Krievijas nostāju - vai Maskava tiešām piekāpsies vai arī pārtrauks energoresursu piegādes Eiropai?

Salivans sacīja, ka galvenais plāna šķērslis ir nevis gatavība to īstenot, bet sarežģīto loģistikas problēmu un tehnisko aspektu risināšana.

Viens no veidiem, kā sabiedrotie varētu panākt cenu grieztu darbošanos, ir ierobežot Krievijas naftas eksportētāju piekļuvi finanšu pakalpojumiem vai apdrošināšanas kompānijām, ja vien tie nevar pierādīt zemākās cenas ievērošanu.

Eiropadomes prezidents Šarls Mišels svētdien paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) apspriedīs ierosinājumu, bet uzsvēra, ka tam ir daudz šķēršļu.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 35 250 karavīrus

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši aptuveni 35 250 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24. februārī Krievija zaudējusi 1567 tankus, 3704 bruņutransportierus, 778 lielgabalu, 243 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 102 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 185 helikopterus, 636 bezpilota lidaparātus, 139 spārnotās raķetes, 2589 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 601 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Zelenskis: Kremenčukas tirdzniecības centra apšaude ir terorakts

Tirdzniecības centra apšaude ar raķetēm Ukrainas pilsētā Kremenčukā, ko pirmdien īstenoja Krievijas spēki, ir viens no vēsturē nekaunīgākajiem teroraktiem, vakara videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Krievijas šodienas trieciens tirdzniecības centram Kremenčukā ir viens no nekaunīgākajiem teroraktiem Eiropas vēsturē. Mierīga pilsēta, parasts tirdzniecības centrs, tā iekšienē sievietes un bērni.

Vienkārši civiliedzīvotāji. Pirms gaisa trauksmes izsludināšanas tur bija apmēram 1000 cilvēku," sacīja Zelenskis.

"Laimīgā kārtā, kā šobrīd zināms, daudz cilvēku paspēja iziet. Viņus paspēja izvest. Tomēr iekšā vēl palika cilvēki - darbinieki, daļa apmeklētāju (..) Noskaidrot upuru skaitu šobrīd nav iespējams, ir izcēlies ugunsgrēks vairāk nekā 10 000 kvadrātmetru platībā, glābšanas operācija turpinās, bet mums ir jāapzinās, ka zaudējumi var būt ievērojami," sacīja prezidents.

"Dot triecienu ar raķetēm pa šādu objektu var tikai pilnīgi atsaldēti teroristi, kuriem nav vietas uz Zemes. Tas nav kļūdains raķešu trāpījums, tas ir aprēķināts Krievijas trieciens. Tieši šajā tirdzniecības centrā," paziņoja Zelenskis.

G7: Kremenčukas tirdzniecības centra apšaudes vaininieki tiks saukti pie atbildības

G7 valstu līderi samitā Vācijā ir pieņēmuši paziņojumu par Krievijas pirmdien īstenoto raķešu uzbrukumu tirdzniecības centram Ukrainas pilsētā Kremenčukā, kurā teikts, ka ir nepieciešams saukt pie atbildības Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un citus vainīgos.

"Mēs, G7 līderi, apņēmīgi nosodām neģēlīgo uzbrukumu tirdzniecības centram Kremenčukā. Mēs kopā ar Ukrainu apraudam šī nežēlīgā uzbrukuma nevainīgos upurus."

"Neizvēlīgi uzbrukumi nevainīgiem civiliedzīvotājiem ir kara noziegums. Krievijas prezidents Putins un citi vainīgie tiks saukti pie atbildības," teikts G7 līderu paziņojumā.

G7 līderi arī apstiprināja "nelokāmu atbalstu Ukrainai", kā arī apliecināja, ka turpinās sniegt ukraiņiem finansiālu, humānu un militāru atbalstu. "Mēs nenomierināsimies, kamēr Krievija neizbeigs savu nežēlīgo un bezjēdzīgo karu ar Ukrainu," teikts viņu paziņojumā.

Zemessardzes pulkvedis: Krievijas artilērijas triecienu pa civilajiem objektiem Ukrainas teritorijā mērķis ir demonstrēt pārākumu

Krievijas artilērijas triecienu pa civilajiem objektiem Ukrainas teritorijā mērķis ir demonstrēt pārākumu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vērtēja Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvedis Kaspars Pudāns.

Raksturojot situāciju frontē, Pudāns skaidroja, ka joprojām kritiskākā situācija ir Ukrainas austrumos un Lisičanska ir kritiskais aizsardzības punkts Ukrainas pusei.

Viņaprāt, patlaban norit cīņa par laiku. Ja Ukrainas armija spēs reorganizēties un nostiprināties arī Lisičanskas dienvidos, varbūt izdosies to noturēt, tomēr pastāv risks, ka arī šī pilsēta varētu tikt ieņemta.

Zemessardzes pulkveža vērtējumā Krievijas ieguvumi Ukrainā nav tik lieli, cik viņiem sākotnēji gribējies, taču, piemēram, Lisičanskas ieņemšana krieviem būtu taktisks panākums, kas viņiem dotu atelpu, gan zaudējot daudz resursu.

Citos reģionos situācija ir nosacīti stabila, pie Harkivas abas puses mēģina nostiprināt savas pozīcijas, dienvidos vairāk redzami ukraiņu panākumi.

Pudāns uzskata, ka Krievijas taktiskie mērķi karā Ukrainā nav mainījušies. Viņi grib panākt, ka viņi var paziņot "vismaz kaut ko taustāmu" savai sabiedrībai, kas varētu attiecīgi būt Doņeckas un Luhanskas apgabali.

Artilērijas triecienu ārpus Doņeckas un Luhanskas apgabaliem mērķis, visticamāk, ir visiem parādīt savu pārākumu, jo nekādu taktisku pienesumu tie nenes, pārliecināts Pudāns. "Nezinu, vai viņi tic, ka caur civilajiem viņiem izdosies radīt spiedienu uz Ukrainas vadību, taču viņi turpina to veikt," pauda Zemessardzes pārstāvis.

Vērtējot iespēju Baltkrievijai iesaistīties tiešā karadarbībā Ukrainas teritorijā, Pudāns pauda, ka tas ir maz ticams scenārijs un Baltkrievijas dalības karā piesaukšana tiek izmantota, lai piesaistītu Ukrainas spēkus valsts ziemeļos.

Krievijas okupanti ar raķetēm apšaudījuši cilvēku pārpildītu tirdzniecības centru Ukrainas vidienē

Krievijas spēki pirmdien ar raķetēm apšaudījuši Kremenčukas pilsētu Ukrainas vidienē, trāpot cilvēku pārpildītam tirdzniecības centram, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Viņš savā "Facebook" lapā ielicis video ar degošo tirdzniecības centru, rakstot, ka tajā atradušies vairāk nekā 1000 cilvēku.

"Tirdzniecības centrs liesmo, glābēji nodarbojas ar ugunsgrēka dzēšanu, upuru skaitu nevar pat iedomāties," raksta Zelenskis. "Nekādas stratēģiskās vērtības. Tikai cilvēku centieni dzīvot normālu dzīvi, kas tā tracina okupantus."

"Turpinās atsevišķu ugunsgrēka perēkļu dzēšana tirdzniecības centra ēkā Kremenčukas pilsētā. Ugunsgrēka vietā atrasti 11 bojāgājušu cilvēku līķi. Ārstniecības iestādēs ir vērsušies 59 cilvēki, no kuriem 25 cilvēki tika hospitalizēti (viens cilvēks nomira slimnīcā). Pavisam gājuši bojā 15 cilvēki," paziņoja Valsts ārkārtas situāciju dienests. 

Nogalināto skaits pieaudzis līdz 18, otrdienas rītā pavēstījis Poltavas apgabala administrācijas vadītājs Dmitro Lunins.

"18 bojāgājušo," ziņapmaiņas platformā "Telegram" ierakstījis Lunins.

Viņš piebildis, ka notikuma vietā turpina darbu glābēji, meklējot drupās apraktos cilvēkus.

Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka ir saņemti vairāk nekā 40 paziņojumi par tuvinieku pazušanu bez vēsts.

Triecienā cietušais tirdzniecības centrs dega vairāk nekā 10 000 kvadrātmetru platībā, tā dzēšanā bija piesaistīti 130 cilvēki un 23 tehnikas vienības, paziņoja ārkārtas situāciju dienests.

Kremenčukas mērs Vitālijs Maleckis pavēstīja, ka trieciens veikts pa "cilvēku pārpildītu vietu, kurai 100% nav sakara ar karadarbību".

Aprīlī Krievijas karaspēka veiktā apšaudē tika nopostīta Kremenčukas naftas pārstrādes rūpnīca, kas bija lielākā naftas pārstrādes rūpnīca valstī.

Zelenskis aicina ASV atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien aicināja ASV atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

"Es šorīt vērsos pie ASV ar aicinājumu atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. Attiecīgu rezolūciju ir saskaņojusi ASV Senāta komiteja, bet juridisks lēmums ir jāpieņem [ASV] Valsts departamentam. Un šāds lēmums ir acīmredzami vajadzīgs, un visai demokrātiskajai pasaulei tas jāatbalsta," sacīja Zelenskis savā vakara videouzrunā.

Viņš piebilda, ka par to pateicis arī Vācijā notiekošā G7 samita dalībniekiem.

Zelenskis paziņoja, ka Krievija pielietojusi pret Ukrainu jau gandrīz 2800 spārnotās raķetes, bet tās pielietotās aviobumbas un reaktīvās artilērijas šāviņi vienkārši nav saskaitāmi.

Prezidents pateica, ka Krievijas armija pirmdien apšaudīja Pivnična Saltivkas rajonu Harkivas pilsētas ziemeļaustrumos, nogalinot vismaz piecus cilvēkus un ievainojot vairāk nekā 30, no kuriem pieci ir bērni. Visi nogalinātie un ievainotie bija civiliedzīvotāji.

Krievijas spēki pirmdien arī ar raķetēm apšaudīja Kremenčukas pilsētu Ukrainas vidienē, trāpot tirdzniecības centram, kurā atradās apmēram 1000 cilvēku. Ir zināms, ka tirdzniecības centra apšaudē gājuši bojā vismaz 13 cilvēku, bet 25 cietušie hospitalizēti.

"Krievijas valsts ir kļuvusi par lielāko teroristu organizāciju pasaulē. Tas ir fakts. Un tam jābūt juridiskam faktam. Un katram pasaulē jāzina, ka pirkt vai pārvadāt Krievijas naftu, saglabāt sakarus ar Krievijas bankām, maksāt nodokļus un nodevas Krievijas valstij - tas ir dot naudu teroristiem," uzsvēra Zelenskis.

Viņš sacīja, ka savā uzrunā G7 samita dalībniekiem aicinājis piegādāt Ukrainai mūsdienīgus pretraķešu ieročus, un ka rietumu partneri viņam apliecinājuši, ka Ukraina tādus saņems.

"Vēl pirms pilna apjoma kara sākuma mēs teicām partneriem, ka mums ir vajadzīga mūsdienīga pretraķešu aizsardzība. Atkārtojām to arī pēc 24. februāra. Cilvēki tirdzniecības centrā Kremenčukā ir pelnījuši drošību tāpat kā cilvēki jebkurā pasaules lielveikalā - kaut kur Filadelfijā vai Telavivā, vai tirdzniecības galerijā Drēzdenē. Pasaule var, tātad, tai vajag apturēt Krievijas teroru," uzsvēra prezidents.

Preses konferencē informēs par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu Rīgā no jūlija

Otrdien plkst.10 Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem Rīgas dome rīkos preses konferenci par turpmāko Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu Rīgā saistībā ar grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas no 1.jūlija maina atbalsta sniegšanas nosacījumus, vēsta Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Preses konferencē piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP), Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.

Uz mediju jautājumiem atbildēs arī Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte un Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītājs Pēteris Grūbe.

Kā ziņots, jūnija sākumā valdība vienojās par Latvijā nonākušo Ukrainas civiliedzīvotāju sniegtā atbalsta pagarinājumu un nepieciešamajiem precizējumiem.

Ar grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredzēts noteikt vienādu primāri sniedzamo atbalstu - izmitināšanu visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem - līdz 120 dienām, taču ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim. Otrkārt, ar likuma grozījumiem tiks noteikts, ka arī atlīdzību par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu fiziskās un juridiskās personas varēs saņemt par periodu līdz 120 dienām, taču ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim.

Papildus likumprojekts paredz iespēju tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas nespēj nodrošināt sev izmitināšanu, saņemt izmitināšanas atbalstu arī pēc 120 dienu perioda, taču ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim.

Krievijas Aizsardzības ministrija atzīst Kremenčukas apšaudīšanu

Krievijas Aizsardzības ministrija atzinusi Kremenčukas apšaudīšanu, taču apgalvo, ka tas esot bijis trieciens militāram objektam, vēsta portāls "Meduza". Patiesībā Krievijas raķetes trāpīja tirdzniecības centram. Līdz šim ziņots par 18 nogalinātajiem un vēl 36 cilvēkiem, kuri pazuduši bez vēsts.

Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka 27. jūnijā ar augstas precizitātes raķetēm apšaudījusi "angārus, kuros glabājās no ASV un Eiropas valstīm saņemtie ieroči un munīcija". Angāri atrodoties Kremenčukas mašīnbūves rūpnīcas teritorijā.

Ministrijas amatpersonas apgalvo, ka munīcijas sprāgšanas rezultātā esot aizdedzies "nestrādājošs tirdzniecības centrs netālu no rūpnīcas teritorijas".

"Krievijas šodienas trieciens tirdzniecības centram Kremenčukā ir viens no nekaunīgākajiem teroraktiem Eiropas vēsturē. Mierīga pilsēta, parasts tirdzniecības centrs, tā iekšienē sievietes un bērni. Vienkārši civiliedzīvotāji.

Pirms gaisa trauksmes izsludināšanas tur bija apmēram 1000 cilvēku," sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Prezidents turpina: "Laimīgā kārtā, kā šobrīd zināms, daudz cilvēku paspēja iziet. Viņus paspēja izvest. Tomēr iekšā vēl palika cilvēki - darbinieki, daļa apmeklētāju (..)

Noskaidrot upuru skaitu šobrīd nav iespējams, ir izcēlies ugunsgrēks vairāk nekā 10 000 kvadrātmetru platībā, glābšanas operācija turpinās, bet mums ir jāapzinās, ka zaudējumi var būt ievērojami."

"Dot triecienu ar raķetēm pa šādu objektu var tikai pilnīgi atsaldēti teroristi, kuriem nav vietas uz Zemes. Tas nav kļūdains raķešu trāpījums, tas ir aprēķināts Krievijas trieciens. Tieši šajā tirdzniecības centrā," paziņoja Zelenskis.

Krievijas spēki pirmdien ar raķetēm apšaudīja Poltavas apgabala Kremenčukas pilsētu. Vairākas raķetes trāpīja tirdzniecības centrā "Amstor", kas šajā triecienā aizdegās, un vēl viena raķete trāpīja pilsētas stadionā.

Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka raķetes uz tirdzniecības centru tika izšautas no bumbvedējiem "Tu-22M3". Lidmašīnas izlidoja no Kalugas apgabala Šaikovkas militārā lidlauka, bet raķetes tika palaistas no Kurskas apgabala.