ASV pastiprinās NATO spēkus Baltijas valstīs, sola Baidens

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
ASV prezidents Džo Baidens.
ASV prezidents Džo Baidens. Foto: Luca Perra/Shutterstock

ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā gan uz zemes, gan jūrā, gan gaisā. Ir paredzēts palielināt amerikāņu karavīru skaitu arī Baltijas valstīs, trešdien, 29. jūnijā, sola ASV prezidents Džo Baidens.

NATO tiks "stiprināta visos virzienos visās jomās - uz zemes, gaisā un jūrā", alianses samitā Madridē paziņoja ASV prezidents, piebilstot, ka NATO pašlaik ir nepieciešamāka un svarīgāka nekā jebkad agrāk.

Baidens, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, paziņoja, ka tiks palielināts Baltijas valstīs rotācijas kārtībā izvietoto amerikāņu karavīru skaits, Polijā tiks izveidots piektā armijas korpusa pastāvīgais štābs un Rumānijā rotācijas kārtībā tiks izvietota papildu brigāde, kuras sastāvā būs 3000 karavīru, kā ar vēl 2000 karavīru liela kaujas vienība..

Savukārt uz Lielbritāniju tiks nosūtītas iznīcinātāju "F-35" divas papildu eskadriļas, bet Vācijā un Itālijā tiks izvietoti papildu pretgaisa aizsardzības un citi spēki, paziņoja Baidens.

ASV eskadras mīnu kuģu skaits Rotas bāzē, Spānijā, tiks palielināts no četriem līdz sešiem

"Kopā ar saviem sabiedrotajiem mēs nodrošināsim, ka NATO ir gatava stāties pretī draudiem no visiem virzieniem visās jomās," uzsvēra Baidens.

"Brīdī, kad [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins ir sagrāvis mieru Eiropā un uzbrucis noteikumos balstītas kārtības pamata principiem, ASV un mūsu sabiedrotie, mēs pastiprināsim savus centienus," paziņoja Baidens.

Runājot par Somijas un Zviedrijas gaidāmo uzņemšanu NATO, Baidens norādīja, ka Putina stratēģija, iebrūkot Ukrainā, ir atspēlējusies.

"Tieši to viņš nevēlējās, bet tieši tas ir jādara, lai garantētu drošību Eiropai," sacīja Baidens.

Arī Stoltenbergs piebilda, ka NATO paplašināšanās ir pretēja notikumu gaita tam, uz ko cerēja Putins.

Rinkēvičs: Kanāda kopā ar sabiedrotajiem paplašinās un pastiprinās savu klātbūtni Latvijā

anāda kopā ar sabiedrotajiem paplašinās un pastiprinās savu klātbūtni Latvijā, NATO samita laikā norādīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ministrs atzīmēja, ka starp Latviju un Kanādu tiks parakstīta deklarācija, kurā iezīmēti konkrēti soļi, kas attiecas uz brigādes elementu, komandvadību un pretgaisa aizsardzību.

Rinkēvičs arī uzsvēra, ka tas paredz vairākus mājasdarbus Latvijai - ir jāattīsta savi poligoni un noliktavas. Viņš norādīja, ka bruņotajiem spēkiem izstrādē jau ir plāni. Ārlietu ministrs akcentēja, ka NATO samits ir tikai sākums jaunu aizsardzības plānu īstenošanai un papildu bruņoto spēku no sabiedroto valstīs izvietošanai.

Runājot par Latvijas ieguvumiem no NATO samita Madridē, ārlietu ministrs norādīja, ka, lai gan Zviedrija un Somija bija cieši NATO partneri, tās nebija alianses dalībvalstis.

"No militārā viedokļa mums ir bijušas divas militāri sarežģītas vietas - Suvalku koridors un Gotlandes sala. Kas kontrolē Gotlandes salu, tas lielā mērā kontrolē lielu daļu Baltijas jūras, un tas ir būtiski. Brīdī, kad Zviedrija un Somija kļūs par NATO daļu, būs vienoti aizsardzības plāni. Mūsu aizsardzībā tam ir pilnīgi cita nozīme. Papildus karaspēks, sadarbība - tie visi ir ieguvumi," uzsvēra Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs atzīmēja, ka samits neatceļ visu to, pie kā Latvija ir strādājusi, piemēram, brigādes elementu izvietošanu valstī. Viņš sacīja, ka Somijas un Krievijas robeža ir ap 1300 kilometrus gara. Tāpēc arī Zviedrijai un Somijai ir jāinvestē savas aizsardzības attīstībā.

"Baltijas jūra savā ziņā kļūst par NATO jūru.

Jāņem vērā papildus bruņoto spēku iespējamā izvēršana, kā arī šo valstu pienesums arī kopējā NATO finansējumā infrastruktūras attīstībai," teica Rinkēvičs.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu