Pk, 19.08.2022.
"Ja vēlies nopelnīt 200 eiro dienā..." Kā darbojas krāpnieku projekts "Telegram" grupā? Upuru stāsti
Foto: Shutterstock/Apollo.lv kolāža
"Ja vēlies nopelnīt 200 eiro dienā..." Kā darbojas krāpnieku projekts "Telegram" grupā? Upuru stāsti
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments

Gan apkārtējā vide, gan interneta vide mēdz būt ļoti nedroša. Virtuālo platformu lietotāji, pašiem to nezinot, nav aizsargāti pret dažādām krāpnieku shēmām. Nereti krāpnieki spēj uzrunāt līdzcilvēkus, kuri vēlāk spēs pārliecināt iesaistīties arī citus. Rūgtajā pieredzē dalās finanšu krāpšanas upuri Andris un Sarmīte (vārdi mainīti), kuri tika ievilināti krāpnieku veidotā projektā lietotnes "Telegram" grupā.

Lietotāji mahinācijās nenonāk nejauši

Abi cietušie projektā nokļuvuši, līdzcilvēku aicināti. Tie bijuši draugi, kuri jau iesaistījušies projektā un spējuši pārliecināt.

Andris vienmēr ir bijis skeptisks pret peļņas piedāvājumiem internetā. Vīrietis stāsta: "Man ir zināmi daudzi, kas savā laikā ir iesaistījušies, piemēram, piramīdu biznesā un beigās palikuši bešā.

Taču pēdējā laikā neko vairs par to nebiju dzirdējis.

Pašam šķita, ka visi jau zina, kas ir piramīdas, un neviens vairs neko tādu nerīko un nepiedalās."

Andris skeptisko nostāju pārvērtēja pēc drauga vilinošā piedāvājuma un straujā cenu kāpuma.

"Šajā pavasarī sākās grūtības ar darbu. Bieži slimoju, pieauga arī komunālie rēķini, pārtikas preču cenas, tāpēc sāku apdomāt kaut kur papildus sākt pelnīt," stāsta Andris.

"Piedāvājums šķita ļoti vilinošs, īpaši kad pašam dzīvē ir šādi apstākļi. Turklāt piepelnīties piedāvā draugs, kurš pats dzīvo labi un nauda viņam ir. Nodomāju, ka tas laikam tiešām strādā."

Savukārt Sarmīti iesaistīties projektā pierunāja viņas dzīvesbiedrs.

"Esmu pret šādām lietām, kā arī nebiju izmisusi pēc naudas, bet draugs uzstāja, ka viņam pazīstami cilvēki ir iesaistījušies un ir ļoti labi, ja pieaicina jaunus, lai darbinieku būtu vairāk. To it kā pieprasot projekts," pieredzē dalās Sarmīte.

Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska skaidro, ka cilvēku apvārdošana ir viens no krāpniecības paņēmieniem:

"Apvārdo vienu, varbūt pat kaut ko nelielu samaksā. Tad pierunā, lai tas viens vēl desmit citus apvārdo. Tad krāpnieki desmitkārtīgi atgūst to naudu, ko viņi sākotnēji samaksāja vienam."

Sākumā padomā – vai biznesa modelis ir izdevīgs?

Projekta shēma sākotnēji darbojās ļoti vienkārši – ielādē telefonā divas aplikācijas un katru dienu pildi norādītos uzdevumus. Tiesa, uzdevumi likušies ļoti aizdomīgi. Darbība notika informācijas tehnoloģiju un elektroniskās tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" platformā, kas ir plaši pazīstama pasaulē. Vēlāk izrādījies, ka lietotne bijusi šī tīkla pakaļdarinājums.

"Mums vajadzēja katru dienu novērtēt ar piecām zvaigznēm un atstāt atsauksmi (komentāru) par desmit precēm, ko piedāvā iegādāties "Amazon". Shēma bija saprotama – cilvēki kā mēs it kā iegādājas preci un dod tai atsauksmi kā pircēji, ceļot konkrētās preces reitingus," par darba uzdevumiem stāsta Andris.

Lai sāktu darbu projektā, bija jāizveido savs viltus "Amazon" konts un jāpapildina tas vismaz ar 70 eiro, lai varētu atļauties iegādāties pirmās preces. Nauda par nopirkto preci automātiski tika atgriezta kopā ar procentiem, kuri krājās un vēlāk tos varēja izņemt. Dienā, izpildot visus uzdevumus, varēja nopelnīt 30 eiro.

"Jautājums, ko es ieteiktu katram, pirms viņš domā, iesaistīties vai ne, – vai šāds biznesa modelis ir tas, ko man cilvēks, grupa vai uzņēmums sola, un vai tas vispār viņam varētu būt izdevīgi?" skaidro eksperte.

Jebkuram biznesam ir savs modelis, tādēļ sākotnēji jāpadomā – no kā tiek gūta peļņa?

Maija Katkovska min arī piemēru: "Man šodien jāiemaksā desmit eiro, un rīt sola atmaksāt 100 eiro ar savu ieguldījumu. Kur ir biznesa modelis? No kurienes viņam lieki 90 eiro uzradīsies, ko man atmaksāt atpakaļ ar uzviju?

Tādas pasakas dzīvē nenotiek. Ar tik lieliem procentiem nav iespējams nekrāpt."

Darba kolektīvs – "Telegram" čata grupa

Komunikācijai ar darbiniekiem bija izveidota tērzēšanas grupa "Telegram" platformā. Kad tai pievienojās Andris, tur bija aptuveni 500 cilvēku, pārsvarā latvieši. Ar katru dienu dalībnieku skaits strauji pieauga, sasniedzot vairāk nekā 1200 uzrunāto projekta dalībnieku. Vēlāk parādījās arī cilvēki, kas sazinājās angliski vai krieviski.

"Telegram" grupa Andrim lika domāt, ka tiešām viss būs kārtībā, jo iesaistīto cilvēku ir ļoti daudz un ir arī informējošs personāls.

"Vēl vairāk apstiprinājās manas domas, ka viss ir kārtībā, jo es neesmu viens, vēl ir simtiem tādu cilvēku kā es. Čatā bija arī darba vadītāji, kas palīdzēja, atbildēja uz jautājumiem, viņiem varēja rakstīt privāti, vienmēr bija komunikācija, kas lika ticēt, ka darbs būs īsts," pirmajās pārdomās dalās Andris.

Latvijas Drošāka interneta centra eksperte uzsver, ka nopietnas kompānijas nekad neizvērsīs savu biznesu čata grupās.

"Nopietnām, lielām investīciju kompānijām, kur ir iespējams iesaistīties, tomēr būs mājas lapas vai organizācijas, kur var visu par viņiem noskaidrot, uzdot jautājumus, sazināties," skaidro eksperte.

Komunikācijā šādās grupās var redzēt tikai lietotāja tālruņa numuru. Tur nav informācijas par konkrēto cilvēku, kurš veido saziņu un pārstāv uzņēmumu. Nav informācijas, kādu amatu ieņem konkrētā persona, kādu organizāciju pārstāv, kur atrodas šī organizācija.

Eksperte iesaka pievērst uzmanību detaļām: "Jāmeklē nesakritības. Piemēram, kurā valstī reģistrēti tālruņa numuri, kāds ir numura kods. Vai cilvēki runā tajā valodā, kur ir reģistrēti tālruņa numuri. Vai viņi saka, kur ir viņu bizness, bet patiesībā runā par citu valūtu, piemēram, Eiropā prasa dolārus."

Aizvien lielāks spiediens nevis pelnīt, bet ieguldīt

Pēc Andra stāstītā, vairāki cilvēki "Telegram" grupā dalījušies ar to, ka savos pamatdarbos nevar nopelnīt tik lielu summu dienā. Šī iemesla dēļ vairāki dalībnieki pat aizgājuši no pamatdarba, lai varētu pavadīt laiku mājās un strādāt desmit minūtes dienā, izmantojot telefonu.

Andris projektā piedalījās divas nedēļas, Sarmīte – vienu. Sākumā darbs ritēja bez problēmām, taču pēc kāda laika radās aizvien lielākas prasības un resursi no dalībnieku puses.

"Programma pieprasīja ieskaitīt aizvien lielākas summas no sevis, jo precēm cenas auga. Ja sākotnēji tev bija jānopērk prece par 50 eiro, tad tagad dienas uzdevumos bija jāpērk preces par 300-500 eiro, citas pat par 1000 eiro," stāsta Andris.

Ļoti negribīgi Andris tomēr ieskaitīja kontā vēl 200 eiro no "savas kabatas". Viņu mierināja nopelnītā naudas summa, kas bija iekrāta viņa kontā, un arī apziņa, ka jebkurā brīdī šo naudu varēs izņemt.

Tomēr ar ieskaitītiem 200 eiro arī bija par maz. Pēc pāris dienām uzdevumi kļuva vēl sarežģītāki – tika iekļauti tādi uzdevumi, kur prece jāiegādājas dubultā daudzumā. Tas atkal pieprasa papildināt naudas kontu.

Tajā brīdī Andrim parādījās aizdomas.

"Sazinājos ar projekta kontaktpersonu. Viņa aizbildinājās, ka nezina, kāpēc tas tā ir, bet ja ir - tad jāpilda. Ja nevari atļauties pildīt, tad var šo darbu vairs neturpināt."

Sieviete Andrim arī privāti stāstījusi, ka šāds solis domāts, lai darbu turpinātu tikai spēcīgākie un tie, kas tiešām grib strādāt, nevis viegli nopelnīt.

Sievietes teiktais pamudināja Andri turpināt dalību projektā, aizmirstot par nesenajām šaubām.

Sarmīte jau tajā brīdī sapratusi, ka notiekošā mērķis ir izkrāpt pēc iespējas vairāk naudas no dalībniekiem, tāpēc naudu vairs nav ieguldījusi un pieprasījusi nopelnītā izņemšanu nedēļas laikā, taču naudas pārskaitījums vairākkārt tika atcelts līdz dienai, kad projekts tika slēgts.

Arī eksperte uzsver, ka pēc vienas izkrāptas naudas summas labāk nepaliks – kļūs tikai sliktāk.

"Diez vai būs tā, ka vienreiz izkrāpa 100 eiro, tad lietotājs ieskaita vēl 200, un beigās atgriež 400 – tā nenotiek."

Haoss un neizpratne

"Piecēlos no rīta, iegāju čatā un redzu, ka tur ir haoss. Cilvēki ir neizpratnē, jo jau nedēļu netika izmaksāta nauda un programma nestrādā tā, kā vajag. Paši grupas vadītāji ir histērijā, jo uz viņiem ir liels spiediens no dalībniekiem," projekta pēdējo dienu atceras Sarmīte.

Sarmīte arī stāsta, ka lielāko histēriju radījuši tieši grupas vadītāji: "Viņi teica, ka nezina, kas notiek. Priekšniecība ir pārtraukusi komunicēt, un projekta personāls ir tādā pašā situācijā kā mēs, dalībnieki.

Neviens nevar neko komentēt, paskaidrot. Visu dienu biju stresā, sāku izjust ko nelāgu. Vēlu vakarā pienāca ziņa no vadītājas, ka šis projekts ir "miris"". 

Būtiskākais pierādījums par projekta slēgšanu un krāpniecības atmaskošanu bija "Telegram" grupas vadītājas atsūtītais ekrānuzņēmums – sarakste ar priekšnieci, kurai piederējis šis projekts.

"Sieviete sarakstē atzinās, ka visus piemānījusi, taču viņu tas neaptur darboties tālāk. Mēs paši esam vainīgi, naudu nevienam neizmaksās, dariet ko gribat, bet šis projekts turpināsies nu jau citās valstīs," atsūtītās sarakstes saturu atceras Andris.

“Pat nespēju apzināties, ka esmu pazaudējis tik lielu naudu, kas kopumā bija pie 800 eiro. Man bija tik nepatīkami, jo gribēju nopelnīt un atrisināt savas problēmas, bet beigās pazaudēju vēl vairāk.

Dusmojos, bet sapratu, ka neko vairs nevar izdarīt, un nedaudz mierināja arī tas, ka neesmu vienīgais cietušais," emocijās dalās Andris.

Sarmīte pazaudējusi aptuveni 200 eiro, kas, salīdzinot ar citiem cietušajiem, ir diezgan maz. Meitene stāsta, ka grupā cilvēki dalījušies ar apkrāptajām summām – kādam tie bijuši vairāk nekā 1000 eiro. 

"Iebaro" un iekaro uzticēšanos, vēlāk – apkrāpj

Pēc projekta slēgšanas liela daļa dalībnieku grupu nav pametuši. Cilvēki savstarpēji dalījušies pieredzē un emocijās.

"Grupā cilvēki stāstīja par citiem līdzīgiem projektiem. Jā, sākotnēji tu tiešām vari nopelnīt, bet tas ir tikai tā – lai iebarotu un veicinātu uzticēšanos. Tālāk jau esi zaudētājs, jo spiež ieguldīt no savas kabatas," stāsta Andris.

Sarmīte stāsta, ka vairākiem grupas dalībniekiem šī nebija pirmā reize, kad saskārušies ar šāda tipa avantūrām. "Es vispār apbrīnoju cilvēkus, kas jau ir ar kaut ko līdzīgu apdedzinājušies, bet tāpat iesaistās no jauna," stāsta meitene.

Abi cietušie atzīst, ka ļoti nožēlo savu sākotnējo lēmumu piedalīties projektā. "Centīšos būt vērīgāka, vēl skeptiskāk skatīšos uz šādiem piedāvājumiem," pēc notikušā saka Sarmīte.

Arī Andris pārliecinājās, ka šādi nopelnīt nav iespējams: "Visi grib nopelnīt, īpaši internetā, jo tur viss ir daudz vienkāršāk. Nu nebūs viss tik skaisti, kā vienmēr stāsta. Tās ir manipulācijas ar cilvēku prātiem, domāšanu, uztveri."

"Telegram" – pārkāpumu internetā mājvieta 

"Telegram" ir atpazīstama tērzēšanas lietotne visā pasaulē un, iespējams, arī viena no bīstamākajām. Platformu radījis Krievijā dzimis uzņēmējs, miljardieris Pāvels Durovs, kurš ir arī sociālā tīkla vietnes "VKontakte" dibinātājs.

Durova izveidotā ziņojumapmaiņas programma Covid-19 pandēmijas sākumā piedzīvoja izteiktu popularitātes vilni. Miljoniem cilvēku 2021. gadā no lietotnes "WhatsApp" pārgāja uz "Telegram". Šī lietotne instalēta 570 miljonos viedtālruņu.

Vācu iknedēļas ziņu žurnāls "Der Spiegel" veica pētījumu par šo platformu, tās funkcijām un izstrādi.

"Telegram" piedāvā dažādas tērzēšanas funkcijas, taču svarīgākā no tām - pilnīga ziņu šifrēšana. Šīs funkcijas dēļ īsā laika posmā "Telegram" izpelnījies teroristu organizācijas "Islāma valst"  atzinību.

Lietotne "Telegram" ir īpaša arī ar grupu sarakstes funkcijām. Neatkarīgi no tā, vai tā ir publiska vai privāta grupa, savstarpēji var sarakstīties līdz pat 200 000 cilvēku, turpretī vietnē "WhatsApp" grupās var būt ne vairāk kā 256 dalībnieki.

"Telegram" reklamē sevi kā platformu, kas varas iestādēm nav pieejama, tādēļ tur ikviens var rakstīt un izteikt jebkādu informāciju. Datu nepieejamība piesaista dažādus sazvērestības teorētiķus, labējos ekstrēmistus, narkotiku tirgotājus un krāpniekus. Tāpat caur lietotni pērn tika pārdoti viltoti Covid-19 vakcinācijas sertifikāti, vēsta žurnāls "Der Spiegel".

Varas iestādes ir bezspēcīgas, jo platformas īpašnieks Pāvels Durovs liedzis piekļuvi lietotāju datiem. Viņš ir izveidojis "necaurspīdīgu" tīmekli, kuram citām iestādēm nav piekļuves. Arī uz lūgumiem sadarboties ar izmeklētājiem uzņēmums neatbild.

"Telegram" lepojas ar nepieejamību un slepenību, savā lietotnē rakstot: "Līdz šai dienai mēs esam atklājuši nulle baitus lietotāju datu trešajām personām, tostarp valdībām."

"Telegram" ir mājvieta gandrīz visiem iedomājamiem interneta pārkāpumiem. Lietotnē uzdarbojas arī ieroču tirgotāji, viltvārži un hakeri. Ir arī vairākas grupas, kas tendētas uz manipulācijām ar finanšu tirgiem.

Tomēr "Telegram" pārstāvji apgalvo, ka platformas saturs tiek kontrolēts un nelegāls saturs ir aizliegts.

Kā rīkoties, ja esi nokļuvis krāpšanas shēmā?

Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja stāsta, ka krāpšanas brīdī svarīgākais ir saglabāt visus pierādījumus.

"Sarakstes, tālruņa numuri, profili. Saglabāto informāciju jāiesniedz Valsts policijā kā krāpniecības faktu," skaidro eksperte.

Ja lietotājs apzinās, ka ir apkrāpts, ir jāpārtrauc jebkāda komunikācija ar krāpniekiem un jāatmet cerība, ka viss nokārtosies.

"Ja vienreiz apkrāpa, tad nepaliks labāk. Ja nauda pazaudēta, ir jāsamierinās. Nav jācer uz to, ka tomēr atgūsi ar uzviju."

Lai pēc iespējas ātrāk apturētu krāpnieku darbību, par notikušo ir jāziņo ne tikai policijai, bet arī konkrētās lietotnes administrācijai. Arī "Telegram" ir iespēja ziņot tieši par konkrētām grupām, konkrētiem lietotājiem.

Latvijas Drošāka interneta centra mājas lapā ir pieejams Sociālo tīklu drošības ceļvedis, kurā apkopotas saites populārākajos sociālajos medijos un saziņas platformās ar noderīgu informāciju par to, kā un kur ziņot par pārkāpumiem, dažādiem kontroles rīkiem un privātuma iestatījumiem.

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu