Pk, 12.08.2022.

FOTO un VIDEO ⟩ Virs jūras Liepājā manīts iespaidīgs ūdensstabs

Apollo.lv
Virs jūras Liepājā manīts iespaidīgs ūdensstabs
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Virs jūras Liepājā manīts iespaidīgs ūdensstabs
Virs jūras Liepājā manīts iespaidīgs ūdensstabs Foto: Toms Bricis/Nora Kalna Liesma/Twitter.com

Virs Baltijas jūras Liepājā otrdien, 5. jūlijā, manīts virpuļviesulis jeb ūdensstabs. Tāds radās, vēsākai gaisa masai virzoties virs Baltijas jūras ūdeņiem.

Latvijas Televīzijas laika ziņu diktors Toms Bricis mikroblogošanas vietnē "Twitter" publicēja fotogrāfijā iemūžinātu ūdensstabu.

Aizvadītajā gadā Baltijas jūrā tika novēroti vairāk nekā 20 ūdensstabi, dažviet manīti pat vairāki stabi vienlaikus. 

Ūdensstabi rodas, kad virs sasilušajiem Baltijas jūras ūdeņiem virzās vēsāka gaisa masa, kā tas noticis, beidzoties ilgajam šīs vasaras karstuma vilnim.

Siltie jūras virsējo slāņu ūdeņi silda vēso gaisu, tas strauji ceļas augšup, veidojas turbulence, kas apstākļu sakritības gadījumā izveidojas par virpuli.

Ūdensstabi ir vizuāli iespaidīgi, taču lielākoties nav pārāk bīstami krastā esošajiem. Ja ūdensstabs sasniedz piekrasti, visbiežāk tas izgaist jau pludmalē un kāpu zonā, jo tā vienīgais enerģijas avots ir siltā ūdens virsma.

Šī dabas parādība Baltijas jūra ir ierasta un zināma jau kopš sen seniem laikiem. Piemēram, šī gadsimta sākumā Latvijas piekrastē dzīvojošie ūdensstabus sauca par "ūdensbiksām", un šāds nosaukums atrodams arī 1930. gadu populārzinātniskos izdevumos.

Visbiežāk ūdensstabi veidojas vasaras beigās un rudens sākumā, bet pa kādam mēdz būt arī agrāk vasarā un pavasarī, kā arī vēlā rudenī, bet ziemā, kad ūdens ir auksts vai jūra ir pat ledus klāta, virpuļi neveidojas.

Ūdensstabi var būt bīstami jūrā esošajiem, īpaši nelielām laivām vai jahtām.

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu