FOTO un VIDEO ⟩ Pēdējās dienās Baltijas jūrā novēroti iespaidīgi ūdensstabi

Apollo.lv
Pēdējās dienās Baltijas jūrā novēroti iespaidīgi ūdensstabi
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Foto: Facebook/Toms Bricis/Ģirts Tīģeris

Vairākās vietās Baltijas jūras piekrastē novēroto ūdensstabi jeb virpuļviesuļi virs ūdens, ziņo Latvijas Televīzijas laika ziņu vīrs Toms Bricis.

Šīs nedēļas sākumā jau vēstījām par novēroto ūdensstabu Liepāja.

Sestdienas vakarā Bricis savā "Facebook" lapā ievietoja kāda lasītāja iemūžinātu video Zvejniekciemā.

Savukārt svētdienas rītā Bricis ziņo par novērotiem ūdensstabiem Ventspils novada Vārvē.

Foto: Facebook/Toms Bricis/Ģirts Tīģeris

Kā norāda eksperts - ūdensstabi rodas, kad virs sasilušajiem Baltijas jūras ūdeņiem uzvirzās vēsāka gaisa masa, kā tas noticis, beidzoties ilgajam šīs vasaras karstuma vilnim.

"Siltie jūras virsējo slāņu ūdeņi silda vēso gaisu, tas strauji ceļas augšup, veidojas turbulence, kas labas apstākļu sakritības gadījumā izveidojas par virpuli," raksta Bricis.

Viņš norāda, ka ūdensstabi esot vizuāli iespaidīgi, taču lielākoties nav pārāk bīstami krastā esošajiem. Ja ūdensstabs sasniedz piekrasti, visbiežāk tas izgaist jau pludmalē un kāpu zonā, jo tā vienīgais enerģijas avots ir siltā ūdens virsma.

Ūdensstabi var būt bīstami jūrā esošajiem, īpaši nelielām laivām vai jahtām.

Šī dabas parādība Baltijas jūra ir ierasta un zināma jau kopš sen seniem laikiem. Piemēram, 20. gadsimta sākumā Latvijas piekrastē dzīvojošie ūdensstabus sauca par ūdensbiksām un šāds nosaukums atrodams arī 30. gadu populārzinātniskos izdevumos.

Visbiežāk ūdensstabi veidojas vasaras beigās un rudens sākumā, bet pa kādam mēdz būt arī agrāk vasarā un pavasarī, kā arī vēlā rudenī, bet ziemā, kad ūdens ir auksts vai jūra ir pat ledus klāta, virpuļi neveidojas.

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu