Krievijas proklemliskie mediji ir saņēmuši norādījumus nepievērst pārāk daudz uzmanības Krievijas militārajiem līderiem. Agresorvalsts varas iestādes baidās, ka iespējamie militārie panākumi Ukrainā varētu pārvērst dažus ģenerāļus par bīstamiem Vladimira Putina politiskajiem konkurentiem, ziņo laikraksts "The Times".
Lai gan Krievijas propagandas mediji bieži slavē Krievijas karavīrus un virsniekus, tie izvairās ziņot par augstāko militārpersonu sasniegumiem.
"Ja plašsaziņas līdzekļos būtu kāds ģenerālis, par kuru cilvēki visu laiku dzirdētu, viņš noteikti kļūtu populārs. Viņš tiktu saistīts ar uzvaru. Kas zina, ko šāda slava varētu nozīmēt kara atbalstītāju vidū," medijam "Meduza" sacīja kāds Kremļa avots.
Stingrās līnijas piekritējus Krievijā arvien vairāk sarūgtina Putina nevēlēšanās izsludināt vispārēju mobilizāciju visā valstī. Viņus neapmierina arī Krievijas karaspēka nevēlēšanās uzbrukt valdības ēkām, kas atrodas Ukrainas galvaspilsētā Kijivā.
Cits avots norāda, ka Putins baidās no Čečenijas kara scenārija atkārtošanās, kad atklātībā parādījās ģenerālis Aleksandrs Ļebeds, kuram bija galvenā loma kara izbeigšanā. Ļebeds 1991. gadā palīdzēja arī izjaukt Valsts drošības komitejas (VDK) sazvērestību, kuras mērķis bija gāzt Mihailu Gorbačovu. Pirms Putina nākšanas pie varas daudzi uzskatīja, ka Ļebeds būs nākamais Krievijas valsts vadītājs pēc Jeļcina.
20 апреля 1950 года родился верный сын России - генерал ЛЕБЕДЬ АЛЕКСАНДР ИВАНОВИЧ.
— Николай Патрушев (@b_bratstvoBron) April 20, 2020
Человек, которым восхищались современники и будут всегда благодарны те, кого он защитил. Образец человечности и офицерской чести. pic.twitter.com/hNh60nsqMr
Kad Putins kļuva par Krievijas prezidentu, viņš sāka jaunu karu Čečenijā un Ļebeda pamieru nosauca par Krievijas interešu nodevību. Ļebeds mīklainos apstākļos gāja bojā 2002. gadā helikoptera katastrofā Sibīrijā. Saskaņā ar kāda avota teikto Putins nepārprotami atceras 90. gadus un nevēlas redzēt "nākamo ģenerāli Ļebedu".
Krievijas bruņotajos spēkos pieaug neapmierinātība par karu Ukrainā. Austrumsibīrijas Burjatijas reģionā nesen atgriezās 150 burjatu karavīri, kuri atteicās turpināt karadarbību Ukrainā.
Eksperti uzskata, ka Kremlis apzināti izmanto karavīrus no attālākiem un nabadzīgākiem Krievijas reģioniem, jo zaudējumi, piemēram, Maskavas iedzīvotāju vidū varētu radīt lielas problēmas valsts iekšienē.
Jau ziņots, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši aptuveni 37 570 karavīrus.
Mazāk nekā desmit no kritušajiem karavīriem ir no Maskavas, ziņo "The Times".
