Koalīcija konceptuāli atbalsta valsts aizsardzības dienesta ieviešanu

Ziņa papildināta plkst. 20.58
LETA
Koalīcija konceptuāli atbalsta valsts aizsardzības dienesta ieviešanu
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Zemessardzes vada komandiera kursa militārajās mācībās Vasaras lauka nometnē.
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Zemessardzes vada komandiera kursa militārajās mācībās Vasaras lauka nometnē. Foto: Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmija

Koalīcija trešdien, 13. jūlijā, konceptuāli atbalstīja Aizsardzības ministrijas (AM) priekšlikumu par valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu, par kura saturu vēl nepieciešamas auglīgas diskusijas ar plašu sabiedrības iesaisti, šodien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

 

Reizē par VAD sabiedrībā ir ļoti daudz jautājumu, un AM turpinās izstrādāt šo ideju, lai iedzīvotāji zinātu, kā var iesaistītes Latvijas drošības stiprināšanā, norādīja premjers.

Kariņš uzsvēra, ka VAD jāievieš, jo Latvijai jābūt skaitliski lielākiem aizsardzības spēkiem, kas sargā "mūsu demokrātiju un brīvību".

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) uzsvēra, ka "Konservatīvie" pilnībā atbalsta AM redzējumu par VAD izveidi pēc iespējas agrāk. Sabiedrībā ir daudz jautājumu saistībā ar VAD veidošanu, un uz tiem ir jāsniedz atbildes, reizē Krievijas sāktais karš Ukrainā Latvijai neļauj kavēties ar šāda lēmuma pieņemšanu valsts drošības nostiprināšanai, uzsvēra Linkaits.

Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) norādīja, ka arī Nacionālā apvienība ir gatava strādāt pie šī modeļa attīstības, kurā gan ir daudz neatbildētu jautājumu, kas attiecas uz to, kā procesos tiks iesaistīti ārzemēs dzīvojošie latvieši, kāda būs sadarbība ar profesionālo dienestu.

Viņš atzīmēja, ka procesa īstenošanai ir jāsagatavo normatīvie akti, jāapskata arī finanšu puse, tomēr tas ir darbs, kas jāsāk nekavējoties. Vienlaikus deputāts izcēla, ka Nacionālā apvienība līdzīgu piedāvājumu izstrādāja arī 2017.gadā, tomēr tolaik tas tika noraidīts.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) arī atzīmēja, ka visi koalīcijas partneri piekrituši VAD nepieciešamībai. Turpmākās diskusijas būs par to, konkrēti kādos termiņos sistēmu būtu iespējams pieņemt, tāpat ir jāsaprot, kā par šo jautājumu tiks diskutēts ar sabiedrību.

Ministrs, skaidrojot VAD nepieciešamību, atzīmēja, ka, neraugoties uz apņemšanos papildus finansēt aizsardzības sfēru, ir jāņem vērā, ka Ukrainas kara viena no skarbākajām mācībām ir tāda, ka kaujas spējīgu cilvēku skaitam jebkuras valsts izdzīvošanā un aizsardzībā ir liela nozīme pat tad, ja valstij ir stipri partneri.

"Atturēšanas spējas lielā mērā ir arī mūsu pašu rokās. Ņemot vērā to, ka Latvijas sabiedrībā lielu pavērsienu brīžos - tādos kā 2014.gadā un arī tagad - ir jūtams ļoti liels intereses pieaugums par zemessardzi un dienestu, tomēr šis kaujasspējīgu cilvēku pieaugums mums nākotnē būs nepieciešams katru gadu un šīm spējām būs jābūt katru dienu," norādīja Pavļuts.

Kā ziņots, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) jūlija sākumā paziņoja, ka, ņemot vērā Krievijas radītos draudus un nepieciešamību pēc rekrutēšanas sistēmas uzlabošanas, AM rosinās Latvijā ieviest vispārējo VAD.

Šodienas sistēma ir sevi izsmēlusi, piebilda ministrs un norādīja, ka nav pamata domāt par Krievijas uzvedības maiņu.

Plānots, ka VAD pakāpeniski tiks ieviests piecu gadu laikā. No 2023. gada 1. janvāra norisināsies pirmais ieviešanas posms, kuram varēs pieteikties brīvprātīgi. Pirmajā gadā varētu tikt iesaukti apmēram 1000 cilvēku.

Būs iespējams izvēlēties dienestu no četriem veidiem. Varēs iekļauties valsts aizsardzības dienestā vai arī noslēgt piecu gadu ilgu dienestu Zemessardzē (20 dienas gadā). Tāpat būs pieejams vada komandiera kurss augstskolā, kā arī alternatīvais - Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas - dienests.

Paredzēts, ka dienests ilgs 11 mēnešus. Lai iestātos valsts aizsardzības dienestā, Latvijas pilsonim - vīrietim - jābūt vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Sievietes varēs pieteikties brīvprātīgi.

Paredzēts, ka iesauktajiem tiks maksāta kompensācija 400 eiro apmērā ikdienas izdevumiem. Valsts apmaksās ēdināšanas izdevumus un dzīvošanu kazarmās, kā arī iesauktajiem būs pieejama sporta infrastruktūra. Iesauktajām personām ir paredzēts arī viens brīvlaiks viena mēneša garumā, kā arī varētu būt paredzēta iespēja nedēļas nogalēs doties mājās.

AM izvirzītais mērķis ir piecu gadu laikā sasniegt NBS kara laika struktūru 50 000 pilsoņu apmērā, ko veidotu aktīvās vienības - 14 000, Zemessardzes vienības - 16 000 un rezerves vienības - 20 000 pilsoņu apmērā.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu