Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,9%, tādējādi uzrādot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.
Eiropas Komisija Latvijai šogad prognozē straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijā
Vienlaikus ceturtdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā pieaugs par 2,2%.
Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 15,5% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 6% apmērā.
Komisija norāda, ka Latvijas ekonomika 2022.gadu iesāka ar spēcīgu izaugsmi, pateicoties iedzīvotāju patēriņa izdevumiem un eksportam. Valsts atbalsts iedzīvotāju patēriņam saistībā ar atlabšanu no koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes ilgs vēl ceturksni vai divus, taču līdz gada beigām tas beigsies, ņemot vērā inflācijas negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem. Tikmēr izejmateriālu cenas varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas koksnes produktu eksportu, daļēji kompensējot negatīvo ietekmi, ko rada Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā ekonomiskā krīze.
Otru straujāko ekonomikas izaugsmi šogad Baltijas valstīs EK prognozē Lietuvā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad palielināsies par 1,9%. Savukārt nākamgad Lietuvas ekonomikā prognozēts pieaugums par 2,5%.
Inflācija Lietuvā šogad lēsta 17% apmērā, bet nākamajā gadā tā prognozēta 5,1% apmērā.
Igaunijā EK šogad sagaida IKP pieaugumu par 1,6%, bet nākamajā gadā prognozēta izaugsme par 4,7%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 17% un 4,7% apmērā.
EK jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kāpums par 2,7%, bet nākamgad būs pieaugums par 1,5%. Eirozonai EK prognozē ekonomikas izaugsmi attiecīgi par 2,6% un 1,4%.
Inflācija ES šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 8,3% un 4,6% apmērā, bet eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 7,6% un 4,3%.
EK šogad IKP kāpumu prognozē visām ES dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas izaugsmi šogad EK prognozē Portugālē (+6,5%) un Slovēnijā (+5,4%) bet mazākais IKP pieaugums gaidāms Vācijā (+1,4%) un Igaunijā (+1,6%).
Komisija norāda, ka Krievijas Ukrainā sāktā kara satricinājums ES ietekmē gan tieši, gan netieši, izraisot ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un inflācijas kāpumu. Straujais enerģijas un pārtikas produktu cenu pieaugums inflāciju veicina visā pasaulē, iedragājot mājsaimniecību pirktspēju un izraisot straujākas monetārās politikas izmaiņas, nekā gaidīts.