"Cilvēks var nokļūt dumjā situācijā." Etiķetes eksperte par viltoto zīmolu apģērbu nēsāšanu
Foto: Apollo.lv kolāža
"Cilvēks var nokļūt dumjā situācijā." Etiķetes eksperte par viltoto zīmolu apģērbu nēsāšanu
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments

Nereti redzam viltoto preču valkātājus uz ielas, darbā, kā arī citās ikdienas situācijās un svētku brīžos. Apkārtējo reakcija ir ļoti dažāda - no atzinīgiem vārdiem līdz ironiskai smīnēšanai. Par to, kādās dzīves situācijās nepavisam nav ieteicams valkāt viltotus zīmolu apģērbus un aksesuārus, ziņu medijam "Apollo.lv" stāsta etiķetes eksperte Aija Strautmane.

"Kā var atšķirt? Paskatīties, kā ir apstrādātas vīles. Tiklīdz redzam, kādas ir vīles, tā ir skaidrs," galveno atšķirību starp īsto zīmolu un viltojumu raksturo etiķetes eksperte.

Viņa stāsta, ka zīmola lietas savas kvalitātes dēļ kalpo visu mūžu. Savukārt tas, kurš rada viltojumu, parasti to dara ļoti vienkāršoti un primitīvā manierē, lai priekšmets labi izskatītos tikai no attāluma.

"Etiķete nevar noteikt cilvēkam pirkt tērpu - vai viņš pērk lētāku vai dārgāku. Tas nav viennozīmīgs jautājums. Te ir jāsadala pēc tā, kādā profesijā cilvēks strādā, kā viņam ir jāizskatās, kādi ir noteikumi darbā," raksturo Strautmane.

Eksperte stāsta, ka etiķetei nav tik liela nozīme viltota apģērba izvēlē: "Ja no etiķetes kā tādas [skatās] - katrs valkā to, ko viņš valkā. Viņš ir pieklājīgs, tīrs, viņš neož pēc sviedriem un kaut kādām citādākām smakām."

Tomēr ir situācijas un vides, kurās viltotu preču valkāšana ir rūpīgi jāizvērtē. Viena no tām ir biznesa vide, ko Strautmane dēvē par "dārgo biznesu", kur ir savi noteikumi, kas paredz valkāt tikai zīmola apģērbu.

"Ja sieviete vai vīrietis ieradīsies nepiemērotā zīmolā šajā sociālajā biznesa vidē, tad uz tevi skatīsies slikti un iekšā šajā biznesā netiksi, jo tevi vienkārši nelaidīs vai sākotnēji būs ļoti grūti tur iekļūt," skaidro eksperte.

Strautmane uzskata, ka mūsdienās globāli apģērba nozīmi līdz galam nenovērtē, jo cilvēki dzīvo pēc principa: "Kāds tu esi, tāds esi, galvenais, kas tev ir galvā." Tomēr viņa stāsta, ka tā patiesībā nav, jo cilvēka zemapziņa un stereotipi joprojām diktē savus noteikumus un ietekmē sajūtas un emocijas attiecībā pret konkrēto cilvēku.

"Diemžēl mums Latvijā diezgan sarežģīti ar to visu [noteikumiem] notiek, jo cilvēki neiedziļinās un negrib klausīt un saprast..." viņa skaidro. Ja etiķetes eksperts kādā situācijā iesaka valkāt noteiktas krāsas apģērbu, tad tā nav profesionāļa personiskā simpātija pret šīm krāsām, bet tas balstās uz zināšanām par cilvēka zemapziņu un to, kā tā uztver dažādas krāsas, stāsta Strautmane.

Nereti ir sastopami cilvēki, kuri nopērk viltotu apģērbu, taču viltojuma faktu izvēlas slēpt un tā vietā to skaļi citiem dēvē par oriģinālā zīmola preci. "To gan nevajadzētu darīt," iesaka Strautmane.

"Cilvēks var nokļūt dumjā situācijā, un diez vai mums tas kādam ir vajadzīgs, īpaši tiem cilvēkiem, kuri pretendē uz to zīmolu," nosaka eksperte.

Tā vietā viņa iesaka veikalos izvēlēties apģērbus, kuri nav saistīti ar slaveniem zīmoliem. Modes tendences strauji mainās, un sekošana tām prasa lielas finanses.

"Šeit ir modes pasaules stilistu globālā uzbāzība. Es negribu nekādā veidā apvainot nevienu stilistu, tas ir jauki, ka viņi visu ko izdomā, bet patiesībā tā ir tāda uzbāzīga naudas izspiešana no lētticīgiem cilvēkiem, kuri ir izdomājuši, ka ir traki moderni," uzskata eksperte. 

Nereti sabiedrībā valda uzskats, ka viltoto apģērbu un aksesuāru nesāšana jauniešiem ir "piedodama", taču pieaugušajiem pēc 30 vai 40 gadiem tas nav pieņemami. Strautmane stāsta, ka pēc 30 gadiem cilvēks ir atradis savu sociālo slāni, kuram pieder, tādēļ nevajadzētu staigāt ar zīmolu precēm tur, kur tas nav iederīgi.

"Jauniešiem viss tiek piedots," nosaka Strautmane. Tomēr viņa saka, ka valkāt viltotus apģērbus nebūtu ieteicams nevienā vecumā, jo tas pašam varētu radīt nepatīkamas sajūtas, jo cilvēki, pamanot viltojumu, varētu "rādīt ar pirkstu".

"Es domāju, ka arī jauniešiem ir jāmāca šīs lietas, jo ne vienmēr paši vecāki to māk un zina. Skolā par to reāli nerunā un nemāca, būtu jāmāca cilvēkiem no jaunības, lai viņi saprot, kas ir kas," secina etiķetes eksperte.

Populāru zīmolu repliku tirgošana ir fenomens, kas kļūst arvien izplatītāks. Taču maz tiek runāts par to, ka preču ražošana un tirgošana ir noziegums. Kāda situācija Latvijā ir ar pakaļdarinājumu tirgošanu, un kā to regulē? Lasi TVNET Grupas tiešsaistes žurnāla "Klik" rakstā.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!  

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu