/nginx/o/2022/07/18/14703340t1he8d8.jpg)
Arī šonedēļ Rietumeiropu turpina pārņemt bīstams karstuma vilnis. Nedēļas nogalē Spānijā un Itālijā temperatūra saglabājās ap +38 grādiem pēc Celsija, savukārt Francijā plosījās meža ugunsgrēki. Kādas sekas karstuma vilnis atstās Eiropā, un vai tas gaidāms arī Latvijā?
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) norāda, ka no 20. jūlija Latvijā varēs sajust nelielu "atblāzmu" no ekstremālā karstuma viļņa Eiropā, kur termometra stabiņš daudzviet pakāpās pat līdz +35...+40 grādu atzīmēm. Latvijā gan karstums nebūs stiprāks par +30 grādiem, turklāt īpaši karstas dienas būs tikai ceturtdiena un piektdiena.
Laika prognoze no 20. līdz 24. jūlijam
No trešdienas līdz piektdienai gaidāms sauss un saulains laiks, temperatūra turpinās kāpt, ceturtdien vietām Kurzemē sasniedzot +30 grādus, bet piektdien lielākajā valsts daļā tā būs tuvu +30 grādiem, vietām virs +30 grādu atzīmes.
Brīvdienās pakāpeniski kļūs vēsāks, temperatūra pēcpusdienās pārsvarā +20...+25 grādi, sestdien valsts austrumos temperatūra sasniegs +27 grādus, tomēr visos reģionos būs vērojami negaisa mākoņi. Negaiss lokāli var būt stiprs, nest spēcīgas lietusgāzes, krusu un lielu vēju.
Foto: Vasaras diena Rīgā
LVĢMC skaidro, ka jūlija pirmajās 10 dienas jeb pirmajā dekādē gaisa temperatūra bija augstāka par normu, savukārt jūlija otrā dekāde kopumā bija nedaudz vēsākas par normu.
Sinoptiķi prognozē, ka ceturtdien, 21. jūlijā, un piektdien, 22. jūlijā, tiks izplatīts arī dzeltenā līmeņa brīdinājums par stipru karstumu. Taču jūlija beigās un augusta sākumā nav prognozētas nozīmīgas gaisa temperatūras novirzes no normas ne vienā, ne arī otrā virzienā, kā arī intensīvs un ilgstošs karstuma vilnis un ļoti vēsa gaisa masas.
Latvijā valdīs vasarīgs siltums, ļoti iespējams, ka būs arī atsevišķas karstas dienas. Visbiežāk minimālās gaisa temperatūras naktīs sagaidāmas +12...+17 grādu robežās, bet maksimālās dienā +20...+25 grādu robežās.
Nokrišņu daudzums ir gaidāms pat nedaudz mazāks par normu. Jāatceras, ka vasarai raksturīgas nevienmērīgs nokrišņu sadalījums - atsevišķus reģionus varētu skart arī intensīvākas lietusgāzes ar pērkona negaisu, brāzmainu vēju un krusu, bet tai pat laikā būs apvidi, kur līs ļoti maz.
Vasarai raksturīgās dabas parādības
Ja iepriekš vasarā novērotie ūdensstabi sevišķu postu nerada, tad sestdien, 16. jūlijā, Jelgavas novada Sesavas pagastā un Saldus novada Kursīšu pagastā novērotie virpuļviesuļi jau kvalificējami kā tornado. Aculiecinieki ziņoja, ka abos pagastos virpuļviesuļi sasnieguši arī zemi, tomēr par būtiskiem postījumiem netika ziņots.
Video: Baltijas jūras piekrastē novērotie ūdensstabi
Turklāt Igaunijā netālu no Tartu plosījās nopietns virpuļviesulis, kas nopostīja vairākas mājas un simtiem koku. Savukārt Talsu pusē biezā slāni zemi noklājusi krusa, norādīja sinopotiķis Bricis.
Foto: Virpuļviesulis Jelgavas novada Sesavas pagastā
Situācija Eiropā
Meža ugunsgrēku dēļ no Francijas pilsētas Bordo apkārtnes tika evakuēti 14 000 cilvēki, ziņoja vietējās iestādes. Francijas nacionālā meteoroloģiskā prognoze paredz, ka līdz otrdienai, 19. jūlijam, valsts Atlantijas okeāna piekrastē temperatūra sasniegs vismaz +40 grādus pēc Celsija.
Svelmainie laikapstākļi gaidāmi arī Lielbritānijā. Pirmdien un otrdien gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +41 grādam pēc Celsija, kas pārspēj rekordus. Gaisa kondicionieri mājokļos Lielbritānijā ir reti sastopami, jo ēkas ir būvētas tā, lai tās spētu siltumu saglabāt, jo lielākas bažas valstī sagādā zema temperatūra, vēsta medijs "Politico".
Karstais, sausais un vējainais laiks Lielbritānijā, tostarp Londonā, ir izraisījis vairākus ugunsgrēkus, ziņo raidorganizācija BBC.
"Savvaļas ugunsgrēki Lielbritānijā ir apdraudējums, kam līdz šim nav pievērsts daudz uzmanības. Lai gan mēs, iespējams, neredzam mežu ugunsgrēkus, kas pašlaik plosās Spānijā, Portugālē un Francijā, arī mēs arvien biežāk esam tiem pakļauti," stāsta Redingas Universitātes profesors Naidžels Arnels.
Otrdiena, 19. jūlijs, ir kļuvusi par karstāko dienu Lielbritānijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Pēdējās četrās desmitgadēs karstuma viļņu biežums un intensitāte Eiropā ir palielinājusies. Nesen žurnālā "Nature Communications" publicētais pētījums apstiprināja, ka Rietumeiropa pēdējo četrdesmit gadu laikā ir kļuvusi par tā dēvēto karstuma viļņu "karsto punktu", jo karstuma viļņu biežums un kumulatīvā intensitāte pieaug.
Turklāt pētījumā konstatēts, ka biežuma un intensitātes izmaiņas Eiropā notiek straujāk nekā daudzviet citur pasaulē, tostarp citā karstajā punktā - ASV rietumu daļā.
Pētījumā konstatēts, ka atmosfēras cirkulācija, jo īpaši vidējo platumu straumes plūsmas stāvoklis, veicināja karstuma viļņu paātrināšanās tendenci Rietumeiropā.
