Čempions, kurš varēja nebūt: Kā Nurmagomedova karjera nonāca uz iznīcības sliekšņa?

Ar atskatu uz Habiba Nurmagomedova karjeras krustcelēm "Apollo.lv" uzsāk rakstu sēriju "Čempions, kurš varēja nebūt". Šajā rubrikā atskatīsimies uz UFC čempioniem, kuru karjeras brīžiem pat dzīvībai bīstamu apsvērumu dēļ varēja beigties vēl pirms čempiona titula sasniegšanas.

Karjeras beigas vēl pirms Makgregora, naudas un slavas

Nurmagomedovs savu UFC karjeru sāka ar cīņām pret ne pārāk pazīstamiem pretiniekiem. Varbūt UFC kvēlākajiem faniem tādi vārdi kā Kamals Šarloruss, Gleisons Tibau (daudzi fani vēl šobaltdien uzskata, ka Habibs cīņu pret šo cīkstoni zaudēja) un Tjago Tavaress nešķitīs sveši, tomēr ar plašu popularitāti šie vīri lepoties nevarēja.

Lēnām un pacietīgi Nurmagomedovs izlauzās no vieglā svara divīzijas "pagraba". 2014. gadā Nurmagomedovs tika pie cīņas pret Brazīlijas MMA leģendu Rafaelu dos Anjosu. Dagestānas cīkstonis šajā cīņā izcīnīja uzvaru, un viņa karjeras strauja augšupeja varēja sākties. Tā vismaz varēja šķist. Realitātē dagestānieša karjeras līkne uz diviem gadiem devās absolūti pretējā virzienā.

2014. gada otrajā pusē Nurmagomedovam bija aizrunāta cīņa pret fanu mīluli Donaldu "Kovboju" Seroni, bet šī cīņa tā arī palika Deinas Vaita pierakstu blociņā, jo Nurmagomedovs iedzīvojās ceļgala savainojumā.

"Mēs vienojāmies par cīņu, un 20 minūtes vēlāk viņš treniņā no vietas "izsita" celi. 20 [lamuvārds angļu valodā] minūtes vēlāk," toreiz sarunā ar medijiem šķendējās Vaits.

UFC boss tobrīd vēl neapjauta, ka viņa uzlecošajai zvaigznei priekšā ir divi gadi bez došanās oktagonā.

Pienāca 2015. gads un vēl viena rezervēta cīņa pret Seroni, kurai bija jānorisinās 23. maijā. Taču aprīļa pašās beigās Nurmagomedovs "nolikās" ar to pašu ceļgalu, un cīņu atkal bija jāatceļ.

2015. gada izskaņā bija pienācis laiks pirmajam mēģinājumam sarīkot cīņu, par kuras (ne)norisi MMA faniem labāk neatgādināt - Habibs Nurmagomedovs pret Toniju Fergusonu.

Pirmo no pieciem mēģinājumiem sarīkot šo cīņu izgāza Nurmagomedovs, kurš beidzot bija atguvies no plejādes ar ceļgala savainojumiem. Ja ceļgals turējās vietā, tad dagestāņa ribām treniņprocess bija par smagu un cīņa atkal bija jāatceļ.

Šī bija pirmā reize, kad arī pats Habibs publiski apsvēra domu noslēgt karjeru: "Man atkal ir jāatceļ cīņa, jo es salauzu ribas. Patiesi vēlējos atgriezties. Šobrīd neesmu pārliecināts, ka es jebkad atgriezīšos [oktagonā]."

Tikai 2016. gada 16. aprīlī, teju divus gadus kopš savas pēdējās cīņas, Nurmagomedovs varēja atgriezties oktagonā, lai tiktos ar Danielu Hočeru, kurš popularitātes ziņā pat tuvu nestāvēja Fergusonam vai Seronem. Oriģināli šis gan bija vēl viens UFC mēģinājums sarīkot cīņu pret Fergusonu, bet tajā reizē veselība pievīla amerikāni.

Pēc tam sekoja Nurmagomedova uzvara pār Maiklu Džonsonu un fani trešo reizi varēja lolot naivas cerības par dueli pret Toniju Fergusonu. Cīņa, protams, nenotika, bet šoreiz Habibs saskārās ar krietni nopietnākām veselības likstām...

"Šķita, ka es miršu!"

MMA faniem nav noslēpums, ka Nurmagomedovs savas karjeras laikā pirms cīņām zaudēja ievērojamu daudzumu svara, lai iekļautos vieglā svara divīzijas 70 kilogramu robežās. Gadu gaitā skaitļi ir variējuši no deviņiem līdz pat 15 kilogramiem dzīvsvara, ko Nurmagomedovam bija jāzaudē pirms cīņām. Skaidrs ir viens - iekļaušanās vieglā svara kategorijā Nurmagomedovam nebija pastaiga rožu dārzā. Tomēr Habiba mēģinājums nomest svaru pirms "UFC 209" cīņu šova ir īpašs gadījums.

Sarunā ar "MMA Fighting" Nurmagomedovs atskatījās uz neizdevušos mēģinājumu nomest svaru.

"Dienu pirms svēršanās sapratu, ka nejūtos labi. Jutos citādāk. Svēršanās dienā es nekad nejūtos labi, bet sapratu, ka kaut kas nav kārtībā. Dienu pirms svēršanās es turpināju mest svaru, bet neatceros, ka to būtu darījis. No tās dienas neatceros daudz ko," stāstīja Nurmagomedovs.

Vien stundas pirms oficiālās svēršanās ceremonijas Nurmagomedovs tika nogādāts slimnīcā, kur viņš saņēma kategorisku aizliegumu aizvadīt gaidāmo cīņu: "Ārsts teica, ka nevaru cīnīties: "Kā tu gatavojies cīnīties, ja tikko gandrīz nomiri?" Man slimnīcā bija jāpavada nākamās septiņas stundas, lai ārsti varētu pārliecināties par manu veselības stāvokli. Man šķita, ka es miršu," smago dienu atcerējās Nurmagomedovs.

"Ir dzirdēts, ka cīkstoņi mirst svara zaudēšanas procesā. Zinu, ka nesen kāds mira Brazīlijā, bet vēl pirms tam - Japānā. Zinu, ka tas var notikt, tai skaitā arī ar mani. Ja es mocīšu savu ķermeni, tad mirt varu arī es," turpināja cīkstonis.

Nurmagomedovs neatklāja precīzo veselības problēmu cēloni, bet gan noteica, ka pie vainas bijušas likstas ar vēderu.

Pēcāk slavenais cīkstonis sāka sadarbību ar citu uztura speciālistu un problēmas ar svara zaudēšanu atstāja pagātnē.

Tālākais ir, tā sakot, vēsture - uzvara pār Konoru Makgregoru UFC visu laiku pārdotākajā cīņā, vēl divas titula aizstāvēšanas un aiziešana no sporta, ar emocionālu uzrunu godinot savu pāragri mirušo tēvu.

Tomēr nekas no augstākminētā varēja arī nenotikt, jo Nurmagomedova karjerā pienāca brīdis, kad pat viņš nebija pārliecināts par sportista gaitu turpināšanu. Vai arī viņa profesionālā karjera varēja aprauties daudz traģiskāk. Lai arī pretrunīgi vērtēts, Nurmagomedovs tomēr kļuva par čempionu un nesen tika iekļauts UFC Slavas zālē, kārtējo reizi apstiprinot savu leģendas statusu MMA sportā.