PVO pārstāvis: Rudenī Covid-19 izplatība augs, taču saslimšanas gadījumi varētu nebūt tik smagi

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Covid-19 analīzes.
Covid-19 analīzes. Foto: Chokniti Khongchum/Shutterstock

Rudenī Covid-19 izplatība pieaugs, taču ir cerības, ka saslimšanas gadījumi nebūs tik smagi kā pirmajos vīrusa izplatīšanās viļņos, intervijā TV3 vērtēja Pasaules veselības organizācijas (PVO) pārstāvniecības Latvijā vadītājs Uldis Mitenbergs.

Speciālists atzīmēja, ka saslimstība ar Covid-19 jau pašlaik pieaug visā Eiropā, nedaudz aug arī hospitalizāciju skaits, bet nav vērojams būtisks smago saslimšanas gadījumu un nāves gadījumu skaita pieaugums.

Mitenbergs atzīmēja, ka uz rudeni saslimstība ar Covid-19 vēl pieaugs, tāpēc viņš mudināja iedzīvotājus pabeigt vakcināciju un saņemt balstvakcīnas pret Covid-19, ja tas vēl nav izdarīts. Cilvēkus, kuriem ir saslimšanas simptomi, eksperts mudināja ievērot piesardzību un nedoties sabiedrībā.

PVO pārstāvis pauda cerību, ka rudens sezonā saslimšanas ar Covid-19 nebūs tik smagas kā iepriekš. Tomēr viņš uzsvēra, ka pašlaik ir grūti prognozēt, vai un kādi ierobežojoši pasākumi varētu būt nepieciešama, bet skaidrs - ja būtiski augs slimnīcu noslodze, tad ierobežojumu atjaunošanu nevar izslēgt.

Kā atzīmēja eksperts, tas, ka mazāk attīstītās valstīs ir zema vakcinācijas pret Covid-19 aptvere, rada iespējas vīrusam arvien izplatīties un mutēties.

Covid-19 pandēmijai varbūt ir pārvarēta akūtā fāze, bet tā nav beigusies, uzsvēra Mitenbergs.

Aptauja: Vairāk nekā puses iedzīvotāju ieskatā sliktākais pandēmijas posms ir aiz muguras

Vairāk nekā puse jeb 58% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju sliecas domāt, ka sliktākais Covid-19 posms ir aiz muguras, kas ir nedaudz vairāk nekā jūnija sākumā, kad šādu atbildi sniedza 56% respondentu ievērojami vairāk nekā šī gada sākumā, kad šādi domāja 34% respondentu, secināts BENU Aptiekas Stresa termometra datos.

Vienlaikus katrs piektais jeb 21% aptaujāto domā, ka sliktākais pandēmijas posms vēl nav aiz muguras, un tikpat liels iedzīvotāju īpatsvars nespēja sniegt konkrētu viedokli šajā jautājumā.

Salīdzinājumam - šī gada sākumā 42% sliecās piekrist, ka ļaunākais Covid-19 periods vēl nav aiz muguras, bet vēl 24% konkrētu viedokli nesniedza. Tāpat gada sākumā 34% respondentu sliecās piekrist, ka sliktākais Covid-19 posms ir aiz muguras, bet 24% konkrētu viedokli nesniedza.

Salīdzinot datus atkarībā no respondentu dzimuma, optimistiskāk noskaņoti ir vīrieši - viņu vidū 62% domā, ka sliktākais pandēmijas posms ir aiz muguras, kamēr sievietēm šis rādītājs ir 53%. Pretēji noskaņoti ir 19% vīriešu un 24% sieviešu, bet apmēram tikpat liels abu dzimumu īpatsvars savā vērtējumā nav nonākuši līdz konkrētam secinājumam.

Šī gada janvārī gan būtiskas atšķirības starp dzimumiem nebija novērojamas - abās grupās 33% sliecās domāt, ka sliktākais Covid-19 posms ir aiz muguras.

Pēc ģimenē lietotās sarunvalodas atklājas, ka latvieši nedaudz biežāk sliecas piekrist, ka sliktākais Covid-19 posms ir aiz muguras - viņu vidū šādu viedokli pauž 57% respondentu, kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 55%. Arī šī gada sākumā bija novērojama līdzīga situācija - nedaudz optimistiskāk uz Covid-19 raudzījās latvieši - viņu vidū 34% domāja, ka sliktākais Covid-19 posms ir aiz muguras, kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs bija 32%. Vēl janvārī 41% krievvalodīgo un 42% latviešu nepiekrita, ka sliktākais pandēmijas posms ir aiz muguras, bet 28% krievvalodīgo un 23% latviešu konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Analizējot datus pēc vecuma, pesimistiskāk noskaņoti ir gados jauni cilvēki - vecumā no 18 līdz 24 gadiem 42% sliecas domāt, ka sliktākais pandēmijas posms ir Latvijai garām, kamēr citās vecuma grupās šis rādītājs ir robežās no 52% līdz 73%.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju "Gemius", aptaujājot 1478 respondentus.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu