Bobijs un Loreta Ostēni bija niršanas entuziasti no Teksasas. Tomēr pirms septiņiem gadiem pienāca diena, kad viņi ūdenī devās nirt pēdējoreiz. Liktenīgajā dienā 70 gadus vecais Bobijs atgriezās mājās ar sāpēm kājā, vēsta ziņu medijs "Insider".
Niršana, kas gandrīz beidzās ar amputētu kāju. Stāsts par vīrieti, kurš inficējās ar miesu ēdošu baktēriju
"Man nešķita, ka tas ir kaut kas nopietns," Bobijs stāsta "Insider".
Vīrietis mēģināja aizmigt, cerot, ka pamostoties sāpes mazināsies, taču četru stundu laikā viņa kāja pietūka, kļuva melna un parādījās tulznas. Loreta uzstāja, ka jāzvana ātrajai palīdzībai, lai gan Bobijs ar palīdzības meklēšanu vilcinājās.
"Es centos cienīt viņa lēmumu, bet tāpat zināju, ka kaut kas nav kārtībā," viņa stāsta. "Es zināju, ka tas nav normāli."
Kad ieradās ātrā palīdzība, mediķi nešķita īpaši satraukti. Tomēr, kad Bobijs ieradās slimnīcā, infekcijas slimību speciālists bija noraizējies.
Ārsts viņam diagnosticēja infekciju, kuru rada "Vibrio" sugas baktērijas, ar kurām parasti inficējas, ēdot nepietiekami termiski apstrādātas jūras veltes, bet infekcija var rasties arī tad, ja cilvēka ķermeņa daļa, kurai ir atvērts griezums, nokļūst kontaktā ar sālsūdeni. Visticamāk, tieši tas notika ar Bobiju, kuram tobrīd, atrodoties ūdenī, bija neliels iegriezums pēdā.
Bobija infekcija bija progresējusi līdz nekrotizējošam fascītam, kas plašāk pazīstama kā slimība, kuras laikā tiek "ēsta" cilvēka miesa.
Drīz vien ķirurgi ieradās pie Bobija gultas, lai iezīmētu vietu, kur vajadzētu amputēt viņa kāju. Tas Bobijam radīja pamatīgu šoku.
"Man mute palika vaļā," savās emocijās dalās Bobijs. "Amputācija šķita kas nereāls."
Arī Loreta jutās apstulbusi: "Es visu laiku teicu: "Nē, nē, nē. Viņam ir aktīvs dzīvesveids."
Pirms Bobijs devās uz operāciju, viņš ārstiem teica, lai kāju amputē tikai tad, ja nav citas iespējas glābt viņa dzīvību. Pagāja stundas, kuru laikā Loreta gaidīja iznākumu.
"Ja notiek amputēšana, tad tas ir diezgan vienkāršs process," viņa skaidro. "Kad operācijā pagāja ilgāks laiks, es sāku cerēt, ka viņi tomēr cenšas kāju izglābt."
Bobijs saglabāja gan kāju, gan dzīvību. Ārsti sacīja: ja nirēji būtu vērsušies pēc palīdzības stundu vēlāk, Bobijs, visticamāk, būtu miris.
Vīrietis 25 dienas pavadīja komā. Viņam tika veikta ādas transplantācija un rekonstrukcija tādā apjomā, kā to parasti veic cilvēkiem ar ādas apdegumiem. Pēc tam viņš divus mēnešus pavadīja rehabilitācijā.
"Kāja ir pilnībā vesela, bet mans ķermenis nekad vairs nebūs tik spēcīgs," viņš stāsta. "Muskuļu darbība ir novājināta līdz tādam līmenim, ka tie vairs pienācīgi nedarbojas."
"Es esmu parādā savai sievai un to nekad nevarēšu atmaksāt," vīrietis nosaka. "Es to zinu, un, par laimi, arī viņa to zina."