Pk, 19.08.2022.

Latvijas bruņotie spēki kara gadījumā pārņems iedzīvotāju spēkratus. Kāpēc un kā tas notiks?

Latvijas bruņotie spēki kara gadījumā pārņems iedzīvotāju spēkratus. Kāpēc un kā tas notiks?
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Военный за рулём. Иллюстративное фото
Военный за рулём. Иллюстративное фото Foto: maradon 333/Shutterstock

Pirms neilga laika Igauniju pāršalca ziņa, ka gadījumā, ja sāktos karš, Igaunijas bruņotie spēki piespiedu kārtā konfiscētu vairāk nekā 2000 transportlīdzekļu no privātajiem uzņēmumiem. "Apollo.lv" sazinājās ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), lai noskaidrotu, vai arī Latvijā kara gadījumā tiktu konfiscēti iedzīvotāju transportlīdzekļi. 

Normatīvajos aktos ir noteikta šāda iespēja

Mobilizācijas gadījumā Latvijā pastāv iespēja pārņemt arī cita veida tehniku vai materiāltehniskos līdzekļus (MTL). Normatīvajos aktos ir noteikta iespēja arī pieprasīt transportēšanas un jebkādu citu NBS nepieciešamo pakalpojumu sniegšanu, kā arī noteiktu preču ražošanu, kas atbilst komersanta darbības profilam.

Pēc demobilizācijas īpašums tiek atdots atpakaļ īpašniekam (komersantam vai privātpersonai), kā arī tiek atlīdzināti zaudējumi, kas radušies īpašniekam viņa īpašuma pārņemšanas un izmantošanas dēļ.

Gadījumos ja, piemēram, pārņemtais transportlīdzeklis vai cits MTL tiek iznīcināts karadarbības laikā, īpašniekam tiek izmaksāta kompensācija. Tiek kompensēti arī saņemtie pakalpojumi.

Jau miera laikā apzina nepieciešamos resursus

Informācija par mobilizācijas resursiem un to apjomu, tostarp transportlīdzekļu un citas tehnikas un MTL daudzumu, tiek apkopota un noteikta Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānā, ko apstiprina Ministru kabinets.

Tāpat tiek aprēķināts pakalpojumu daudzums un to veidi, ko NBS saņem no tautsaimniecības mobilizācijas izsludināšanas gadījumā. Ņemot vērā, ka šī informācija ir uzskatāma par sensitīvu, mobilizācijas plāns ir klasificēts, līdz ar to tā saturs vai satura daļas nav publiskojamas.

Vienlaikus personas, uz kurām attiecas mobilizācijas pienākums, pēc iespējas par to iepriekš tiek informētas un atbilstoši noteiktai kārtībai tām tiek izsniegti mobilizācijas pieprasījumi.

Mobilizācijas pieprasījumā tiek norādīti gan mobilizācijai pakļautie resursi vai pakalpojumi, gan iekļauta cita saistošā informācija, ko nepieciešams zināt mobilizācijas gadījumā.

Svarīgi uzsvērt, ka mobilizācija ir plānots pasākumu kopums, līdz ar to Nacionālie bruņotie spēki jau miera laikā apzina nepieciešamos resursus un izsniedz mobilizācijas pieprasījumus, tādējādi jau laikus informējot noteiktās personas par tiem noteiktajiem pienākumiem un atbildību mobilizācijas gadījumā.

Lielākoties materiāltehnisko līdzekļu mobilizācijai prioritāri tiek izvēlētas noteiktas nozares un lielāki komersanti, kas var nodrošināt nepieciešamo tehniku vai pakalpojumus atbilstošos apjomos.

Līdz ar to iedzīvotājiem nevajadzētu satraukties, ka tiem piederošais autotransports valsts apdraudējuma gadījumā varētu tikt pārņemts.

Kāpēc būtu jāpiesaista privātais sektors kara gadījumā?

Jau vairākus gadus valstī tiek strādāts pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveides un attīstības, tādēļ atsevišķu valsts aizsardzības uzdevumu izpildē un spēju uzturēšanā tiek iesaistīta civilā sabiedrība (komersanti, individuālie uzņēmēji, privātpersonas), tai skaitā izmantojot viņiem piederošos MTL un spējas (pakalpojumus).

Komersantiem un privātpersonām piederošie MTL, kā arī viņu sniegtie pakalpojumi kara gadījumā jāpiesaista/jāizmanto tādēļ, ka NBS nevar pastāvīgi uzturēt visus valsts aizsardzības uzdevumu izpildei nepieciešamos MTL, kā arī ir pakalpojumi, kuru sniegšanai izpildītāji jāpiesaista no civilā sektora (piemēram, transportēšanas, inženiertehnisko darbu veikšanas, ēdināšanas un daudzi citi pakalpojumi).

It īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad šādi MTL un pakalpojumi nav nepieciešami NBS regulāri, bet tikai mobilizācijas gadījumā.

Tāpat Krievijas sāktā karadarbība Ukrainā parāda, ka jebkāda veida militāra rakstura apdraudējums prasa ievērojamus resursus tā pārvarēšanai, tāpēc ir svarīgi piesaistīt atbalstu no tautsaimniecības.

Līdz ar to mobilizācija kalpo kā efektīvs mehānisms, kas nodrošina iespēju piesaistīt no privātā sektora noteiktus materiāltehniskos līdzekļus, kas nav nepieciešami ikdienas uzdevumu veikšanai, bet būtu nozīmīgi valsts apdraudējuma pārvarēšanai.

Kāds likums to nosaka?

Latvijā jautājums par komersantu un privātpersonu materiāltehnisko līdzekļu pārņemšanu valsts apdraudējuma pārvarēšanai ir noteikts Mobilizācijas likumā.

Mobilizācija ir mērķtiecīgi plānoti un sagatavoti valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumi valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos (t.sk. transporta) un finanšu resursus.

Likuma mērķis ir noteikt tiesiskos un organizatoriskos pamatus NBS un valsts civilās aizsardzības sistēmas mobilizācijas sagatavošanai un īstenošanai, kā arī NBS un civilās aizsardzības uzdevumu izpildei nepieciešamo MTL un pakalpojumu nodrošināšanu.

No Mobilizācijas likuma izriet vairāki Ministru kabineta noteikumi (par mobilizācijas plāniem (Nr. 714), par mobilizācijas pieprasījumiem (Nr. 873), par mobilizācijas gatavības pārbaudēm un mobilizācijas mācībām (Nr. 837) un citi.)

Vispārēja mobilizācija tiek izsludināta tikai izņēmuma stāvokļa vai kara gadījumā, pakļaujot visus mobilizācijas resursus un izmantojot tos valsts aizsardzības vajadzībām mobilizācijas plānos noteiktajā apjomā.

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu