P, 26.09.2022.
"Atvaļinājumu laiks būs beidzies!" Kāda Covid-19 situācija Latvijā varētu būt gaidāma rudenī un ziemā?
Foto: Sunny studio/Shutterstock
"Atvaļinājumu laiks būs beidzies!" Kāda Covid-19 situācija Latvijā varētu būt gaidāma rudenī un ziemā?
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 1

Pēdējās nedēļās novērota satraucoša tendence saistībā ar straujo Covid-19 saslimstības pieaugumu. "Apollo.lv" centās skaidrot, vai iedzīvotājiem ir pamats bažām un vai būtu nepieciešams sākt domāt par drošības pasākumu ieviešanu.

Kā ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), aizvadītajā nedēļā, no 11. līdz 17. jūlijam, jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 42% - no 3867 līdz 5493 gadījumiem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu, vidēji dienā reģistrēti 785 gadījumi. Stacionāros nedaudz pieaudzis pacientu skaits, stacionēti vidēji 19 pacienti dienā.

Visās vecuma grupās pieaug jaunatklāto gadījumu skaits, saglabājot pieaugošu tendenci sociāli aktīviem cilvēkiem vecuma grupā no 20 līdz 69 gadiem. Covid-19 gadījumu pieaugums novērojams visā Latvijā, tomēr saslimstība virs Latvijas vidējā rādītāja ir Rīgā un Vidzemē.

Šobrīd vērojams neliels Eiropas Savienības un Eiropas ekonomikas zonas vidējais rādītāja samazinājums, kas no jūnija sākuma pieauga, tomēr Latvijas saslimstības rādītāji ir būtiski zemāki par ES vidējo.

"Apollo.lv" uzklausīja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoru Juriju Perevoščikovu, kurš skaidroja situācijas nopietnību.

Vai eksperti varētu rekomendēt ierobežojumu ieviešanu tuvākajā laikā?

Perevoščikovs norāda: "Saistībā ar to, ka rudenī atkal veidosies bērnu un pedagogu kolektīvi skolās, kā arī cilvēki vairāk pavadīs laiku iekštelpās, būs arī papildu riska faktori. Atvaļinājumu laiks būs beidzies."

Tas omikrona variantam dos vēl lielākas iespējas ātrāk un straujāk izplatīties. Gadījumā, ja tiks saņemti signāli par situācijas pasliktināšanos slimnīcās, tiks veiktas attiecīgās darbības.

Epidemiologs atklāj, ka situācijas pasliktināšanās gadījumā primāri būtu jāveic minimālie pasākumi, kas ierobežotu infekcijas strauju izplatību. 

"Es nedomāju, ka šie primārie pasākumi būtu tādi paši kā iepriekšējos gados. Tas ir saistīts ar to, ka vismaz pagaidām dominējošais omikrona variants nav tik klīniski bīstams kā iepriekšējie varianti," skaidro Perevoščikovs.

Eksperts min, ka, saņemot informāciju no veselības aprūpes iestādēm par krīzes situācijas veidošanos, varētu atkal ieviest sejas maskas un respiratorus. 

Vaicājot par mājsēdes ieviešanu, epidemiologs norāda, ka šobrīd tam neesot pamata, jo jau iepriekš esam pārdzīvojuši lielākas krīzes saistībā ar omikrona izplatību pavasarī.

Tiesa, pēkšņu un strauju ierobežojumu ieviešanu izslēgt nevar. Eksperts norāda, ka ierobežojumu pastiprināšana notiku tad, ja parādītos jauns vīrusa paveids, kas būtu lipīgāks un klīniski smagāks.

Eksperts atzīst, ka jautājums par to, kad būtu pēdējais brīdis ieviest ierobežojumus, ir ļoti sarežģīts un neprognozējams.

"Mums noteikti nevajadzētu gaidīt tik ilgi, kā tas notika iepriekšējos līmeņos - 1500 hospitalizētie. Es domāju, ka nevajadzētu gaidīt, kad hospitalizēto skaits sasniegs pat 1000."

Perevoščikovs gan norāda, ka kopumā tiek vērtēts ne tikai pacientu skaits, bet arī slimības gaitas smagums.

Kad Latvijā varētu tikt sasniegts saslimstības pīķis?

Eksperts norāda, ka Latvija nav pirmā valsts, kurā saslimstības rādītāji kāpj. Pirmā valsts, kurā tas noticis, bija Portugāle.

"Aplūkojot šī vīrusa paveida uzliesmojuma tendences Eiropā, patlaban ir cerības, ka šis vilnis nebūs ilgstošs un ļoti liels. Līdz šim valstīs, kurās bija novērojams straujš uzliesmojums, šobrīd saslimstība jau samazinās," skaidro Perevoščikovs.

Epidemiologs gan piebilst, ka pagaidām tas ir tikai novērojums un tuvākās nedēļas parādīs reālo situāciju.

Tiesa, Perevoščikovs atzīst, ka pašlaik vīruss sabiedrībā izplatās nekontrolējami, cilvēki slimo vieglā formā, taču inficēšanās risks ir ļoti augsts.

Veselības ministrijas izstrādātie scenāriji

Gatavojoties nākamajam Covid-19 vilnim, Eiropas līmenī ir paredzēti pieci scenāriji, Latvijā - trīs.

Pirmais scenārijs paredz, ka Covid-19 būs sezonāla infekcija, sabiedrībā vāja imunitāte un atkārtota inficēšanās. Šajā gadījumā ir būtisks smagu saslimšanas gadījumu un nāvju pieaugums riska grupās, taču kopumā veselības aprūpes kapacitāte nav pārsniegta un tā var strādāt ikdienas režīmā.

Otrs scenārijs paredz, ka otrajā pusgadā Covid-19 infekcija varētu kļūt grūti kontrolējama, kā rezultātā sabiedrībai nav imunitātes un pieaug gan smagi hospitalizēto pacientu skaits, gan nāvju skaits.

Arī šajā gadījumā nav pārsniegta veselības aprūpes kapacitāte, taču nepieciešamības gadījumā būtu nedaudz jāsamazina stacionāro pakalpojumu skaits.

Savukārt trešajā scenārijā Covid-19 var izvērsties par nekontrolējamu infekciju, tādēļ ir nozīmīgs stacionēšanās gadījumu skaits. Pie šī scenārija varētu būt pārsniegta veselības aprūpes sistēmu kapacitāte, tādēļ būtu nepieciešams ierobežot stacionāros veselības pakalpojumus, jo slimnīcās paredzēto gultu skaits nevar pārsniegt 3300.

Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka skaidroja, ka gan pirmajā, gan otrajā scenārijā slimnīcu pārslodze ir minimāla, līdz ar to pietiktu ar riska grupu vakcināciju, savukārt smagākos gadījumos jau būtu jāsāk ierobežojošie pasākumi.

"Pie sezonālās infekcijas vakcinētu cilvēkus riska grupās - pacientus virs 60 gadiem, pacientus ar hroniskām slimībām un tos, kuriem ir augsta riska darbs, piemēram, sociālās aprūpes centros, slimnīcās.

Grūti kontrolējamas infekcijas gadījumā vakcinācija notiktu ne tikai pie ģimenes ārstiem, ārstniecības iestādēs, vakcinācijas kabinetos, bet arī darbavietās, izbraukumos un tirdzniecības centros, vakcinējot tos, kuriem ir kontakts ar cilvēkiem.

Savukārt nekontrolētas infekcijas gadījumā būs nepieciešama plaša sabiedrības vakcinācija," stāstīja Janka.

Visos scenārijos diagnostika notiks ar PĶR testiem, skrīnings - ar antigēna testiem vai paštestiem, savukārt otrajā un trešajā scenārijā tiks nodrošināta papildu testēšana augstās riska vietās, piemēram, skolās.

Janka norādīja, ka pirmā Covid-19 izplatības scenārija gadījumā inficētie saņems informāciju no SPKC par iespējamajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem, taču netiks veikta aktīva kontaktpersonu apzināšana. Tas tiks darīts pie otrā un trešā scenārija, savukārt pie plašas inficēšanās nodrošinās arī riska grupas izmeklēšanu.

Izolācija tiks noteikta augsta riska vietās, rekomendējot strādāt attālināti un lietot medicīniskās maskas vai FFP2 respiratorus.

Janka skaidroja, ka jau vasarā tiks saglabāta testēšana pret Covid-19, turpināsies pozitīvo testu sekvencēšana, lai noteiktu celmu vai vīrusa paveidus, kā arī turpināsies notekūdeņu monitorings.

Vienlaikus tiem pacientiem, kuri pārslimojuši Covid-19 delta variantu un kuriem šī iemesla dēļ tika neatgriezeniski vai atgriezeniski traucēta dažādu orgānu darbība, tiks veikta dinamiska novērošana, apkalpojot ārpus pacientu rindām.

Tāpat vasaras laikā Nacionālais veselības dienests sagatavos ģimenes ārstiem sarakstu ar to pacientu virs 60 gadiem un to, kuriem ir hroniskas slimības, skaitu, kuri nav veikuši vakcināciju pret Covid-19. VM plāno turpināt senioru un riska grupu vakcināciju pret Covid-19.

Runājot par SPKC gatavību jaunajam Covid-19 vilnim, Janka atzina, ka ir svarīgi līdz tam pabeigt visus informācijas tehnoloģiju risinājumus, lai nodrošinātu savlaicīgu brīdināšanu un epidemioloģisko monitoringu. Tāpat ir jānodrošina pietiekama respiratoru pieejamība un citas būtiskas nianses, viņa piebilda.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu