Pk, 2.12.2022.

Vai Latvija apkures sezonā cīņā pret Krievijas gāzi var izmantot savus mežus?

Apollo.lv
Vai Latvija apkures sezonā cīņā pret Krievijas gāzi var izmantot savus mežus?
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls Foto: Valdis Skudre/Shutterstock

Kā zināms, Krievijas dabasgāze ir ne tikai svarīgs energoresurss, bet arī spēcīgs politisks instruments, ar ko iespējams manipulēt. Tomēr Latvija pret šo instrumentu var cīnīties ar savu svarīgāko dabas resursu jeb mežu. Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks sarunā ar "Apollo.lv" skaidro, kā šādu ieceri būtu iespējams īstenot dzīvē.

Latvijai apkures sezonā būtu visas iespējas cīnīties pret Krievijas gāzes izmantošanu. Atliek "tikai" labāk apgūt resursu, kas mums jau ir gadiem ilgi. 

Muižnieks norāda, ka, protams, nav runa par augstas kvalitātes koksnes izmantošanu siltumapgādē.

"Protams, šī te kurināmā šķelda. Kurināmās šķeldas ražošanai neaiziet vērtīgākā jeb resnākā koka daļa. Šķeldā izmantotā koksnes daļa parasti ir tievās galotnes, mazkvalitatīvas stumbra daļas, zari, cirsmas atliekas. Bet, protams, viss atkarīgs no tirgus. Ja cena par mmalku sasniegs tā sauktās papīrmalkas līmeni, tad mežu īpašnieki šo sortimentu, visticamāk, pārdos kā malku," par apkurē izmantojamo koksnes sortimentu stāsta Muižnieks.

Tāpat granulu ražošanā tiek izmantotas arī skaidas, kas rodas, sazāģējot apaļos kokmateriālus izstrādājumos ar lielāku pievienoto vērtību, piemēram, dēļos.

Protams, ja lielāks uzsvars tiks likts uz koksnes izmantošanu apkures nodrošināšanā, rodas jautājums, kas notiks ar eksportu. 

"Ko mēs eksportējam? Pārsvarā tas ir papīrmalkas sortiments, jo mums īsti nav šādas koksnes pārstrādes iespēju. Jā, ir OSB rūpnīca Bolderājā. Bet, protams, ja papīrmalkai cena nokritīs līdz līmenim, kad to var izmantot apkurei, tad ietekmēts tiks arī eksports. Arī vietējā tirgū - ja cena par kurināmo šķeldu būs pietiekami konkurētspējīga, eksports samazināsies," skaidro eksperts.

Neskatoties uz to, ka Latvijai ir dabīgais resurss, lai īstenotu pāreju uz citu apkures sistēmu, siltuma nodrošināšanai Latvijas namos ar to vien nav gana.

"Protams, katlumājām ir jāveic iepirkumi atbilstoši normatīvajiem aktiem. Pašvaldībām tam ir nepieciešami līdzekļi. Bet es nedomāju, ka visi un visur pāries uz koksnes izmantošanu. Uzskatu, ka ir arī kombinētās iespējas," norādīja Muižnieks, piebilstot, ka pāreja uz koksnes izmantošanu apkurei, protams, nav nedēļu un pat mēnešu jautājums.

Eksperts gan skaidro, ka ir apsvērumi, kas var ietekmēt arī kurināmās šķeldas apjomu.

"Pirmkārt, cik lielas platības ir saimnieciskajiem mežiem. Zinām, ka Eiropas zaļā kursa uzstādījumi paredz 30% aizsargātas meža teritorijas un 10% stingri aizsargātas teritorijas. Līdz ar to mums būs jāaprobežo lielas [mežu] platības. Un tad process var iet pretējā virzienā - kurināmās šķeldas pieejamība samazināsies," sacīja eksperts.

Eiropas zaļais kurss gan nav vienīgais potenciālais šķērslis koksnes izmantošanai apkurē. Latvijā pašlaik ir arī milzīgs pāraugušo saimnieciski mazvērtīgo koku sugu audžu apjoms, piemēram pieaugušu un pāraugušu baltalkšņu audzēs atrodas apmēram 23 miljoni kubikmetru koksnes. Muižnieks norāda, ka koksnes iegūšanai daļā no šādām audzēm ir nepieciešams darbs ar motorzāģi jeb roku darbs. Un ar to šobrīd esot problēmas.

"Varētu šķist, ka šis ir īstais brīdis, kad privāto mežu īpašniekiem vajadzētu mesties iekšā šajās baltalkšņu audzēs un tās cirst, bet man ir informācija no meža īpašniekiem, ka nepietiek mežizstrādes jaudas. Šīs pāraugušo baltalkšņu cirsmas ir tādas, kurās lielā daļā būtu jāiet strādāt cilvēkiem ar motorzāģiem, nevis harvesteram. Līdz ar to ir skaidri redzams darbaspēka trūkums un cilvēku nevēlēšanās strādāt fiziski grūtu darbu. Tāpat arī hārvesterus cenšas nodarbināt cirsmās ar lielu krāju un vērtīgiem sortimentiem," turpina Muižnieks.

Latvijai neizbēgami ir jāsāk domāt par kokmateriālu izmantošanu apkures nodrošināšanai. To veicina gan ģeopolitiskā situācija, gan arī ekoloģiskā situācija visā pasaulē. Svarīgi ir tas, ka izmantojot koksni, nauda paliek Latvijā, bet, pērkot gāzi, lielākā daļa aiziet citu valstu virzienā. Bet vai pēc pieciem vai desmit gadiem nenāksies noraut avārijas bremzi?

"Tehnoloģijas jau attīstās. Protams, nākotnē apkuri varbūt varēs nodrošināt ar lētāku elektroenerģiju darbināmiem siltumsūkņiem vai kādu citu tehnoloģiju. Bet no resursu [koksnes] pietiekamības perspektīvas skatoties, problēmām nevajadzētu būt. Tāpat nepagūtu koksnes materiālu ir arī grāvjmalās un nekoptās lauksaimniecības zemēs.

Gribu apgalvot, ka meži Latvijā būs tik ilgi, cik būs zeme. Skaidrs, ka nākotnē koksnes dedzināšana nebūtu pats labākais risinājums, jo noteikti iemācīsimies arī mazvērtīgo koksni izmantot jaunu produktu radīšanai, bet šeit nav runa par pieciem līdz desmit gadiem. Ja mēs runājam, par, piemēram, 2050. gadu, tad es pilnībā piekrītu, ka koksni vajadzētu izmantot produktiem ar augstāku pievienoto vērtību," nobeigumā noteic Muižnieks.

Latvijā mežu platība, salīdzinot ar pagājušā gadsimta 20. gadiem, ir dubultojusies, bet mežos augošais koksnes apjoms ir trīskāršojies. Kā arī koksne ir klimatneitrāls materiāls, kura izmantošana enerģētikā nav pretrunā ar klimata mērķiem, jo tā aizstāj fosilās izejvielas.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu