"Es nevaru ciest vasaru, cik vien sevi atceros. Bērnībā ģimenes kopīgajās brīvdienās nedēļu slēpos zem pludmales dvieļa, lai neredzētu sauli," savu sezonālās depresijas stāstu atklāj Rebeka, vēsta medijs "Insider".
"Es nevaru vien sagaidīt aukstāku, tumšāku laiku." Sieviete, kura cieš no vasaras sezonālās depresijas
Arī paliekot vecākai, sieviete izvairījās no ballītēm karstos džakuzi un lūdza savus draugus rezervēt galdiņu restorānā, nevis terasē.
"Es izvairos valkāt sandales, ienīstu sauļošanās krēma smaržu un atsakos valkāt apģērbu ar vasarīgu ziedu apdruku. Es nesaskatu pievilcību apdegušā grila ēdienā un lapseņu iznīcināšanā piknika laikā," viņa raksta.
Tomēr, sākoties septembrim, viss mainās. Rudens viņā vieš cerību, sieviete izbauda tumšās naktis, lietu, mirgojošās gaismas un paslēpšanos zem segas. Viņai ir sezonālā depresija. Lai gan ierasts, ka daudziem tā sākas gada tumšākajos mēnešos, taču viņai depresija izpaužas tieši vasarā.
Vasaras garajās un gaišajās diennakts stundās viņa jūt skumjas, nogurumu un nervozitāti, kā arī gaisa mitruma dēļ zaudē apetīti.
Sarunās ar svešiniekiem sieviete cenšas maskēt savus simptomus un runāt par saulaino laiku, tādējādi izliekoties, ka ir tāda pati kā visi pārējie.
"Patiesība ir tāda: es ienīstu vientulību, kad atsakos no ielūgumiem dzert parkā proseko vai izbaudīt kino vakaru brīvā dabā. Es zinu, ka izbojāju ballītes, bet man labāk patīk atrasties mājās vilnas zeķēs un aiz aizvērtām žalūzijām. Es nevaru vien sagaidīt aukstāku, tumšāku laiku, lai visi pārējie man pievienotos," stāsta sieviete.
Sievietes prioritāte ir miega kvalitāte, tādēļ viņa iet pie miera pirms pusnakts iestāšanās un ir iegādājusies aptumšojošās žalūzijas. Vasarā viņa meklē patvērumu vēsākās un tumšākās vietās, piemēram, kinoteātros, boulinga zālēs vai iepirkšanās centros — jebkur, kur ir gaisa kondicionieris. Lai gan Rebekas draugi un ģimene viņas diagnozi līdz galam neizprot, taču iejūtīgi viņu uzklausa.