Zinātnieks nāk klajā ar pētījumu, kurā iegūti satraucoši dati par sugu masveida izmiršanu

Vairāk nekā reizi pēdējo 540 miljonu gadu laikā Zeme ir zaudēju lielāko daļu savu sugu salīdzinoši īsā ģeoloģiskā laika posmā.

Tos dēvē par masveida izmiršanas notikumiem, un tie bieži cieši seko klimata pārmaiņām.

Kad Kunio Kaiho mēģināja kvantitatīvi noteikt Zemes vidējās virsmas temperatūras stabilitāti un planētas bioloģisko daudzveidību, viņš atklāja lielākoties lineāru efektu. Jo lielākas temperatūras izmaiņas, jo lielāks ir izzušanas apjoms.

Globālās atdzišanas laikā lielākā masveida izmiršana notika, kad temperatūra pazeminājās par aptuveni septiņiem grādiem. Taču globālās sasilšanas laikā Kaiho atklāja, ka lielākā masveida izmiršana notika pie aptuveni deviņu grādu sasilšanas.

Iegūtie dati liecina, ka temperatūra ir daudz augstāka nekā iepriekšējās aplēses, kas liecināja, ka sasilšana par 5,2 grādiem izraisītu lielu jūras masu izzušanu.

Kaiho secināja, ka līdz gadsimta beigām mūsdienu globālās sasilšanas ietvaros temperatūra varētu paaugstināties pat par 4,4 grādiem.

"Sliktākā scenārija gadījumā globālā sasilšana par deviņiem grādiem neparādīsies antropocēnā vismaz līdz 2500. gadam,”"prognozē Kaiho.

Viņš uzsver, ka daudzi izmiršanas gadījumi uz sauszemes un jūrā jau notiek klimata pārmaiņu dēļ. Tomēr sugas apdraud ne tikai klimata pārmaiņas. Ātrums, kā mainās klimats, ir ļoti svarīgs.

Pirms aptuveni 250 miljoniem gadu lielākā masveida izmiršana uz Zemes nogalināja 95% tajā laikā zināmo sugu. Taču mūsdienu sasilšana notiek daudz īsākā laika posmā.

Viņš secināja, ka masveida izmiršanas laikā bojā ies vairāk sugu nevis tāpēc, ka ir klimata sasilšana, bet gan tāpēc, ka izmaiņas notiek tik ātri, ka daudzas sugas nevar pielāgoties.