Mīti un patiesība par valsts aizsardzības dienestu

Apollo.lv
Mīti un patiesība par valsts aizsardzības dienestu
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Nacionālo Bruņoto spēku karavīrs Krāslavas novada Robežniekos, kur uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek uzstādīts Slovēnijas Aizsardzības ministrijas dāvinātais pagaidu žogs.
Nacionālo Bruņoto spēku karavīrs Krāslavas novada Robežniekos, kur uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek uzstādīts Slovēnijas Aizsardzības ministrijas dāvinātais pagaidu žogs. Foto: Evija Trifanova/LETA

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā arvien aktuālāks kļūst jautājums par katras valsts iespējām cīnīties pret iespējamajiem ģeopolitiskajiem draudiem. Ziņas par Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) lēmumu rosināt piecu gadu laikā pakāpeniski ieviest valsts aizsardzības dienestu (VAD) raisījušas dažādas diskusijas. AM apkopojusi populārākos mītus par valsts aizsardzības dienestu, atspēkojot tos.

Militāro ziņu portāls "Sargs.lv" skaidro, ka valsts aizsardzības dienests ir moderna atbilde uz mūsdienu ģeopolitiskajiem draudiem. Tas ir veids, kā valsts aizsardzībā iesaistīt pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu, sniedzot tai militārās pamatiemaņas un apziņu par savas valsts vērtību.

Izstrādājot šo ideju, Aizsardzības ministrija ir analizējusi citu valstu, sevišķi Somijas un Zviedrijas kolektīvās aizsardzības modeli.

Taču jāņem vērā, ka valsts aizsardzības dienests vēl ir izstrādes stadijā – par to būs jālemj Ministru kabinetam un Saeimai. Ja tiks pieņemts pozitīvs lēmums ieviest valsts aizsardzības dienestu, tad atbildīgajām ministrijām būs jāizstrādā savi piedāvājumi alternatīvajam dienestam.

Aizsardzības ministrija atspēko populārākos mītus par valsts aizsardzības dienestu.

Mīts Nr. 1

Valsts aizsardzības dienests ir atgriešanās pie padomju stila obligātā militārā dienesta.

Patiesība

Valsts aizsardzības dienests būs Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa. Latvija ir veidojusi un attīstījusi savus bruņotos spēkus un virsnieku un instruktoru korpusu pēc NATO noteiktajiem standartiem un principiem. Valsts aizsardzības dienesta virzītājspēks būs profesionāli virsnieki un instruktori.

Mīts Nr.2

Valsts aizsardzības dienests nav nepieciešams, jo mums ir profesionālā armija un Latvija ir NATO dalībvalsts.

Patiesība

Latvijai nepieciešams darīt visu, lai sasniegtu aizsardzības spēju maksimumu.

Jā, Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas ir augstas. Latvijas karavīru sagatavotība, aprīkojums un morāle atbilst visaugstākajiem standartiem, kā arī mūsu valsts ir pasaules vēsturē spēcīgākās militārās alianses sastāvā. Un kopš Krievijas uzbrukuma Ukrainā NATO valstis ir demonstrējušas nesatricināmu vienotību un gatavību aizstāvēt Latviju.

Bet Krievijas necilvēcīgā stratēģija karā pret Ukrainu nozīmē to, ka Latvijai jādara viss, lai sasniegtu mūsu aizsardzības spēju maksimumu neatkarīgi no tā, cik liels sabiedroto skaits ir Latvijā un cik ātri ierodas sabiedroto papildspēki. Šobrīd Latvijas aizsardzības spēju celšanai vienīgais šķērslis ir personāla skaitliskais apjoms.

Mīts Nr.3

Valsts aizsardzības dienests tikai sagatavos "lielgabalu gaļu".

Patiesība

Nē, jo valsts aizsardzības dienestā dienējošajiem pilsoņiem tiks nodrošināta tāda pati apmācība kā Nacionālo bruņoto spēku profesionālajā dienestā un Zemessardzē. Viens no Latvijas armijas stūrakmeņiem ir uzstādījums - karavīru dzīvības ir visaugstākā vērtība. Karavīru apmācība un valsts aizsardzības stratēģija ir veidota tā, lai, aizstāvot Latviju, par "lielgabalu gaļu" kļūst mūsu ienaidnieks.

Mīts Nr. 4

Latvija nevar atļauties kvalitatīvu valsts aizsardzības dienestu.

Patiesība

Valsts aizsardzības dienesta ieviešana ir pakāpenisks process. 2023. gadā plānots iesaukt 1000 karavīrus, un šādam personāla pieaugumam resursu pilnībā pietiek. Karavīra apmācības procesā pats būtiskākais ir kompetenti un pieredzējuši instruktori. Un Nacionālie bruņotie spēki var lepoties ar savu instruktoru kvalifikāciju un spējām, ko ir augstu novērtējuši arī Latvijas sabiedrotie.

Valsts aizsardzības dienesta mērķis ir vairot mūsu valsts aizsardzības spējas ar mūsdienu NATO standartiem atbilstoši apmācītiem karavīriem, kas nozīmē, ka apmācību kvalitāte, nevis kvantitāte, ir prioritāte. Pakāpeniski pieaugot NBS kapacitātei, pieaugs arī instruktoru un jauniesaukto skaits un Latvijas spēja nosargāt savu teritoriju un neatkarību.

Mīts Nr. 5

Gads valsts aizsardzības dienestā negatīvi ietekmē karjeru

Patiesība

Citu valstu pieredze, kurās ir mūsdienu standartiem atbilstošs dienests kādā no dažādajiem formātiem, norāda uz to, ka iedzīvotāju profesionālie sasniegumi dzīves gaitā drīzāk pieaug, nevis sarūk iegūto apmācību rezultātā.

Arī alternatīvā dienesta iespējas šobrīd ir apspriešanas stadijā. Kā potenciālie risinājumi dalībai valsts drošībā profesionāļiem, kuriem ir būtiski bez pārtraukuma turpināt savas darba gaitas, varētu būt dienests Zemessardzē vai civilajā dienestā, kur tiktu apgūtas prasmes, kas nepieciešamas valstij krīzes gadījumos.

Izvairīšanās no dienesta, citu valstu pieredze un kļūdas

Piemēram, Somijā par izvairīšanos no dienesta tiek piemēroti dažādi sodi. Visbiežākais sods, līdz pat 173 dienām, ir mājas arests. Tiek piemērots arī ierobežojums pilsoņu pases derīguma termiņam. Bet no dienesta mēģina izvairīties vien daži desmiti somu gadā, jo tā nepieciešamība un dienesta ieguvumi somu sabiedrībā ir pašsaprotami.

Plānojot valsts aizsardzības dienesta izveidi, Somiju daudzos aspektos redzam kā optimālo modeli. Sodu sistēmas pamatā gan vienmēr ir efektivitātes princips, kas nozīmē, ka tiks piemeklēti risinājumi, kas būtu mūsu sabiedrībai piemēroti un saprotami.

Savukārt Izraēlā ir viens garākajiem obligātā militārā dienesta periodiem pasaulē.

Izraēlas armija ir starp pasaulē spēcīgākajiem un attīstītākajiem bruņotajiem spēkiem. Valsts aizsardzībā ir iesaistīta visa tauta, un obligātais dienests ir garš – 24 mēneši sievietēm un 35 mēneši vīriešiem, tāpēc Izraēla ir sasniegusi ļoti augstu aizsardzības spēju līmeni.

Valsts aizsardzības dienests tiek veidots, par piemēru ņemot Somijas modeli, jo daudzējādā ziņā esam līdzīgā situācijā, un plānotais dienesta ilgums ir 11 mēneši. Ar Somiju mūs vieno arī galvenais iemesls, kāpēc valsts aizsardzības labā jādara visu iespējamo.

Būtiskākais, kas jāzina par VAD

Jau ziņots, ka valsts aizsardzības dienestā tiks aicināti iesaistīties vīrieši, Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 27 gadiem, taču, ja jaunietis 18 gadu vecumā vēl mācās vidusskolā vai profesionālās izglītības iestādē, tad viņš uzaicinājumu saņems pēc mācību iestādes absolvēšanas.

Pirmo piecu gadu laikā plānota šīs jaunās sistēmas pakāpeniska ieviešana. Šajā periodā Aizsardzības ministrija aicina šīs vecuma grupas pilsoņus, gan vīriešus, gan arī sievietes, pieteikties dienestam brīvprātīgi. Veselības stāvokļa prasībām jābūt analogām Zemessardzei.

Dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties arī sievietes. Tomēr pie atbilstoša finansējuma dienests varētu būt obligāts sievietēm, norāda AM runasvīrs Kaspars Galkins.

Lai arī šobrīd AM rosinājusi VAD ieviest tikai vīriešiem un sievietes varēs pieteikties brīvprātīgā kārtā, ministrija neiestājas kategoriski pret to, ka šis dienests nebūtu obligāts jaunietēm. Piedāvājums par stiprā dzimuma iesaukšanu pamatā ir saistīts ar finansiālajiem apsvērumiem, jo arī visus vīriešus noteiktajā vecuma grupā nav iespējams uzreiz iesaukt.

Ministrija iestājas par dzimumu līdztiesību un, ja VAD jautājuma izskatīšanas gaitā valdība un Saeima ir gatavas piešķirt papildu finansējumu, kas nepieciešams, lai iesauktu un apmācītu divkārt lielāku pilsoņu skaitu uzreiz, tad šo uzstādījumu būtu iespējams mainīt.

VAD attieksies arī uz ārvalstīs dzīvojošajiem pilsoņiem, kuri atbilst iesaukuma vecumam. Šis ir arī kritiski svarīgi, lai pašos pamatos tiktu novērsta iepriekšējā obligātā militārā dienesta pieļautā nosacītā segregācija, ka dienestā tika iesaukti tie, kuri nemācēja vai nezināja, kā no tā izvairīties.

Latvijas sabiedrībai ir jāmaina domāšana un jāpieņem tas, ka dienests valsts armijā ir goda lieta un katra pienākums, kā tas ir, piemēram, Somijā, nevis sods. Līdzšinējā pieredze liecina, ka arī ārzemēs dzīvojošie pilsoņi, kuri ir iestājušies Zemessardzē, atgriežas no savas mītnes zemes uz mācībām un piedalās tajās regulāri.

Ieguvumi apmācības izgājušajiem

Protams, ka tūlītējie materiālie ieguvumi kā sociālās garantijas un dienas nauda, ir noderīgi. Un pašsaprotami, ka galvenais ieguvums ir atturēšanas spēks - valsts aizsardzības spēju pieaugums, kas samazina kara iespējamību Latvijā.

Bet personīgs un ļoti vērtīgs ieguvums, ko sniedz dienests, ir rūdījums. Tas uzlabo dzīves kvalitāti, iespējams, vairāk nekā jebkurš cits faktors. Izturība, spēja pārvarēt grūtības, turpināt izpildīt savus pienākumus stresa un noguruma apstākļos, psiholoģiskā noturība un spēja palīdzēt biedriem, kad pašam nav viegli, - tās ir veiksmīgai dzīvei neatņemamas rakstura īpašības.

Mūsdienās daudzi cilvēki maksā par treniņiem un kursiem, lai sevī atmodinātu un attīstītu šīs spējas. Valsts aizsardzības dienestā šīs iemaņas varēsi iegūt bez maksas.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu