Pujāts: Pārmetumi Latvijai par sliktu izturēšanos pret migrantiem balstīti uz apgalvojumiem bez pierādījumiem

Kā pastāstīja Pujāts, "Amnesty International" darbinieki tikušies ar virkni valsts iestāžu pārstāvju, kas snieguši izsmeļošu informāciju par situāciju uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, taču organizācijas ziņojumā nekas no šīs informācijas nav parādījies un bijusi tikai vienpusēja nostāja.

Ziņojumā figurē atsevišķu migrantu apsūdzības par Latvijas rīcību, bet nav savākti un uzrādīti nekādi pierādījumi, kas tās apstiprinātu, uzsvēra robežsardzes vadītājs, norādot, ka uz Latvijas robežas nav konstatēts neviens smagi cietis vai bojāgājis migrants.

Pujāts pauda pārliecību, ka konkrētā migrantu kustība ir Baltkrievijas režīma apzināti radīts apdraudējums mūsu valstij, turklāt tas varētu būt apzināts Eiropas patvēruma sistēmas graušanas mēģinājums, lai būtu grūtāk sniegt palīdzību kara bēgļiem no Ukrainas.

VRS vadītājs atzīmēja, ka līdz ar augustu redzams, ka Latvija atkal ir izraudzīta par organizētās migrantu kustības mērķa valsti. Pirms tam tā bija Lietuva, bet tur bijis vērojams, ka migrantus Baltkrievija lēnām virzīja no dienvidiem uz ziemeļiem, līdz tie tagad atkal nonākuši līdz Latvijas robežai.

Mums ir informācija, ka Baltkrievija organizē un apzināti virza migrantus nelikumīgai nonākšanai Latvijā un palīdz pārkāpējiem, piemēram, pārgriežot žogus, piebilda Pujāts.

Pašlaik VRS šo robežu pastiprināti uzrauga viena, bet ir lūgta palīdzība Valsts policijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), no kuriem policija jau atbildējusi, ka palīdzēs, bet no NBS atbilde vēl tiek gaidīta.

Kā ziņots, "Amnesty International" izplatītajā ziņojumā pausts, ka Latvija ir slikti izturējusies un pat spīdzinājusi no Baltkrievijas nākošos migrantus, vairākus mēnešus turot viņus mežā.

Latvija jau aptuveni gadu veic pasākumus, lai valstī neielaistu migrantus no Baltkrievijas. Migrantu kustību pārsvarā veido cilvēki no Tuvajiem austrumiem. Kā uzsver Latvijas puse, šo cilvēku kustību pār robežu mērķtiecīgi ir organizējis Baltkrievijas valdošais režīms kā hibrīdkara operāciju pret mūsu valsti. Latvija uzsver, ka atbilstoši starptautiskajām tiesībām šiem migrantiem ir iespējams pieprasīt patvērumu jau pirmajā drošajā valstī, kurā viņi nokļuvuši - Baltkrievijā.

Tikmēr "Amnesty International" paziņojumā jūlija beigās kritizēja Latvijas nostāju. Organizācija atzīmēja, ka Latvija plāno pagarināt ārkārtas situāciju uz Latvijas austrumu robežas līdz šī gada novembrim. Organizācija pauda uzskatu, ka šāda Latvijas valdības pieeja apdraud patvēruma meklētāju cilvēktiesības uz patvēruma pieprasīšanu. Plašāks ziņojums par Latviju bija solīts augusta otrajā nedēļā, taču organizācija tā publiskošanu atlika.

Latvijai bažas par iespējamiem migrantu cilvēktiesību pārkāpumiem uz robežas ar Baltkrieviju izteikusi arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre Duņa Mijatoviča, aicinot Latvijas varasiestādes rūpīgi izmeklēt šos gadījumus.