Pārtikas ražošana un bads. Pētījumā atklāj, kuras divas valstis kodolkara ietekmē varētu ciest vismazāk

Apollo.lv
Pārtikas ražošana un bads. Pētījumā atklāj, kuras divas valstis kodolkara ietekmē varētu ciest vismazāk
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 6
Foto: Vadim Sadovski/Shutterstock

Gadu desmitiem pētnieki ir modelējuši kodolkara sekas. Viens no globāli postošākajiem kodolkara iznākumiem ir kodolziemas iespējamība - iespējamas ilglaicīgas plaša kodolkara sekas, kas izraisītu atmosfēras piesārņošanos, ilglaicīgu temperatūras pazemināšanos un leduslaikmeta iestāšanos. Pētnieki žurnālā "Nature Food" ir publicējuši jaunāko pētījumu par kodolkara ietekmi uz pārtikas ražošanu, atklājot, kuras divas valstis varētu tikt skartas vismazāk.

Kvēpu izplūšana un klimata pārmaiņas

Pētnieki jaunākajā pētījumā skaidro: "Kodolieroči, kas tiktu mērķēti uz pilsētām un industriālajiem rajoniem, izraisītu vētras, iepludinot atmosfēras augšējos slāņos lielu daudzumu kvēpu, kas izplatītos visā pasaulē un ātri atdzesētu planētu.

Šāda kvēpu izplūšana smagi ietekmētu Zemes klimatu desmitgades laikā, kas ietekmētu pārtikas ražošanas sistēmas uz zemes un okeānos."

Lai gan termins "kodolziema" tika ieviests 1980. gados, tas ir tikpat sens kā kodolieroči. Jau 1947. gadā zinātniskās fantastikas autors Pols Andersons savā stāstā "Tomorrow’s Children" spekulēja par globāla kodolkara iespējamību, kas izraisītu jaunu ledus laikmetu.

Mūsdienās, kad klimata modelēšana ir kļuvusi sarežģītāka, pētnieki ir spējuši veikt sarežģītākas simulācijas, lai izpētītu, kāda veida ietekmi uz vides apstākļiem visā pasaulē varētu radīt iespējamā kodolziema. Šis jaunais pētījums piedāvā līdz šim detalizētāko modelēšanu, pētot, kā kodolkarš varētu ietekmēt globālās pārtikas piegādes.

Pētījumā tika simulēti seši kodolkara scenāriji, no kuriem katrs stratosfērā rada atšķirīgu kvēpu līmeni.

Pieci scenāriji modelēja dažādus Indijas un Pakistānas kodolkara mērogus, bet sestais modelis simulēja globālu kodolkaru starp ASV un Krieviju.

Katrā scenārijā tika izvērtēta ietekme uz klimatu, ko rada kvēpu ieplūšana atmosfērā. Pēc tam šīs klimata izmaiņas tika iekļautas lauksaimniecības modeļos, kas izstrādāti, lai aprēķinātu samazinājumu galvenajās augkopības, piemēram, kviešu, rīsu un kukurūzas, ražošanā.

Miljoniem nāvju un bads

Galu galā pētnieki varēja novērtēt, cik cilvēku hipotētiski tiktu pakļauti badam pēc kodolkara.

Pētījumā modelētais sliktākais scenārijs aplūkoja 150 miljonu metrisko tonnu kvēpu ieplūšanu stratosfērā nedēļu pēc globālā kodolkara. Lai gan tiek lēsts, ka kodolkara laikā aptuveni 360 miljoni cilvēku nomirtu, ieroču ietekme uz klimatu izraisītu teju 90% pārtikas ražošanas samazināšanos.

Aplēses liecina, ka divus gadus pēc kodolkara modelēšanas aptuveni pieci miljardi cilvēku nomirtu bada dēļ. "Lai gan šāda kara iespējamība ir maza, globālā atdzišana par 14,8 grādiem notiktu viena līdz divu gadu laikā pēc kodolsprādzieniem," skaidro vides zinātnieks Dīpaks Rejs.

"Pat tad, ja puse no mājlopu barības pārtikas tiktu novirzīta un patērēta kā cilvēku pārtika, autori lēš, ka šajā galējā scenārijā pārtikas deficīts ir teju 74%," viņš piebilda.

Tomēr modelēšana liecina, ka pēc kodolkara ne visas valstis saskarsies ar līdzīgu pārtikas trūkuma pieredzi. Ekstremālākajā scenārijā tiek paredzēts, ka visa starptautiskā pārtikas tirdzniecība tiks pārtraukta, tāpēc katrai valstij būs jāpaļaujas uz savu spēju saražot pārtiku saviem iedzīvotājiem.

Divas visdrošākās valstis

Pētījumā noskaidrots, ka valsts, kas šķiet visvairāk aizsargāta no modelēšanā paredzētās globālās katastrofas, ir Austrālija. Pētnieki lēš, ka kviešu ražošanu Austrālijā lielā mērā neietekmē ar kodolkaru saistītās klimata pārmaiņas, ļaujot valstij efektīvi saražot pietiekami daudz pārtikas, lai uzturētu iedzīvotājus.

Arī kaimiņvalsts Jaunzēlande tika modelēta kā relatīvi droša ekstrēmākajā modelētajā scenārijā. Protams, pētījums norāda - tas nenozīmē, ka Austrālija ir pilnībā aizsargāta, ja galu galā īstenotos tāds scenārijs kā šis.

Pētnieki secina, ka valstis ar pastāvīgām pārtikas piegādēm, piemēram, Austrālija un Jaunzēlande, visticamāk, piedzīvos ievērojamu bēgļu pieplūdumu no tuvējām Āzijas valstīm, kuras saskartos ar badu.

Simulētie scenāriji koncentrējas tikai uz kodolziemas ietekmi uz pašreizējo pārtikas ražošanu. Lai gan šo pārtikas deficītu nevar kompensēt ar lopkopību, pētnieki spekulē par iespējamu alternatīvu pārtikas avotu ieviešanu, piemēram, pāriet uz tādas pārtikas ražošanu, kurai nepieciešams maz saules gaismas vai nemaz.

Visbeidzot, pētījuma līdzautors Alans Roboks, kurš gadu desmitiem modelējis kodolkara ietekmi uz klimatu, sacīja, ka potenciālās cilvēku bojāejas dēļ ir jāaizliedz kodolieroči.

"Ja kodolieroči pastāv, tos var izmantot, un pasaule vairākas reizes ir pietuvojusies kodolkaram. Kodolieroču aizliegšana ir vienīgais ilgtermiņa risinājums. Piecus gadus veco ANO līgumu par kodolieroču aizliegumu ir ratificējušas 66 valstis, bet neviena no deviņām kodolvalstīm," uzsvēra Roboks.

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu