"Kā ir būt sievietei mežizstrādē?" Rovena Ločmele par darbu nozarē un amizantām situācijām

Sapnis, kas kļuva par realitāti

Rovena jau studiju gados zinājusi, ka vēlas darboties tieši šajā nozarē. Par sākotnējiem mērķiem un sapņiem viņa saka: "Jau skolas laikā sapratu, ka vēlos darboties meža nozarē. Kad visi centās izlemt, kur studēt, es jau zināju, ka studēšu Latvijas Lauksaimniecības universitātes meža fakultātē. 

Man ģimenē neviens nav saistīts ar šo nozari, taču bija apkārt cilvēki, kas mani iedvesmoja un ieinteresēja.

Kad aizgāju mācīties, sapratu, ka tā ir joma, kurā vēlos būt. Jau sākotnēji sapratu, ka nevaru iedomāties sevi diendienā ofisā. Meža nozare mani ieinteresēja, jo var samērīgi savienot darbu ārā un iekštelpās.

Jau studiju laikā sapratu, ka mani vairāk interesē mežizstrādes process, jo tas šķita sarežģītāks un atbildīgāks. Sākotnēji strādāju par mežkopības meistari, kur darbs vairāk bija saistīts ar meža atjaunošanu un kopšanu, bet šobrīd, esot mežizstrādes meistare, varu teikt, ka esmu īstajā vietā."

Rovena Ločmele ir absolvējusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes meža fakultāti, lai varētu sasniegt izloloto mērķi. Paralēli studijām, sieviete 2019. gadā sākusi darboties Latvijas mežzinātnes institūtā "Silava", veicot dažādus pienākumus. Gadu vēlāk, 2020. gada jūlijā, Rovena Ločmele sāka strādāt AS "Latvijas valsts meži".

Darbs birojā un mežā

"Šobrīd esmu mežizstrādes meistare. Varētu teikt, ka organizēju mežizstrādes procesu, dodu darba uzdevumus pakalpojuma sniedzējam, kontrolēju darba izpildi mežizstrādes jomā.

Paralēli ir jāveic visa veida saskaņošnas darbi, piemēram, par krautuves vietām pie autoceļiem un elektrolīnijām, par mežizstrādes darbiem elektrolīniju tuvumā, par nepieciešamību izveidot krautuves vietu uz privātā īpašnieka zemes. Darba dienas aizrit gan birojā, gan mežā, bet lielākoties darbojos mežā.

Viņa atklāj, ka laikietilpīgākais no pienākumiem ir tieši saskaņošanas darbi. Rovena stāsta: "Sarežģīti ir veikt saskaņojumus tieši ar privātajiem īpašniekiem, jo bieži ir grūti atrast zemju īpašniekus un vienoties par plānotajiem darbiem. Tas aizņem daudz laika."

Tāpat laikietilpīgi ir arī saskaņošana ar valsts un pašvaldību autoceļiem, jo ir jāgaida apstiprinājumi un jāveic saskaņošana."

Vaicājot par to, vai sākotnējais sapnis par darbu meža jomā nav mainījies, mežizstrādes meistare uzsver: "Kad es sāku studēt un piedalījos praksē, man stāstīja, ka mežizstrādē teju neviena sieviete nestrādā. Taču uzreiz iedomājos, ka vēlos strādāt tieši mežizstrādē. Tā arī esmu šeit nokļuvusi."

Amizantas situācijas

Rovena regulāri saņem jautājumu, kā ir būt sievietei mežizstrādē. "Manuprāt, tas lielākais satraukums ir par to, ka sievietei ir grūtāk būt stingrai. Taču pēc manas pieredzes tā nav. Jau kopš paša sākuma ir bijis viegli komunicēt un sastrādāties ar darbiniekiem mežā.

Cilvēki ir priecīgi, ka mežā var satikt arī sievieti. Nav tā, ka man būtu kāds sarežģītāks vai grūtāks darbs, nekā vīriešiem," viņa norāda.

Kliedējot bažas par smagu priekšmetu pārnešanu, viņa norāda, ka šajā jautājumā palīdz vīrieši. Šo gadu laikā mežizstrādes meistare ir saskārusies arī ar amizantām situācijām: "Interesanta situācija bija tad, kad tik tikko biju sākusi strādāt mežkopības meistares amatā. Es gāju uz mežu kopā ar kolēģi pie pakalpojuma sniedzējiem.

Pakalpojuma sniedzējs zvanīja citam kolēģim, lai noskaidrotu, kura no sievietēm ir jaunā darbiniece. Viņi bija domājuši, ka kolēģe atnākusi kopā ar savu meitu. Bet tā biju es.

Arī februārī pakalpojuma sniedzējs bija redzējis mani apmācībās un nodomāja, ka kāds no kolēģiem paņēma līdzi savu meitu, lai laicīgi sāk mācīties par meža nozari."

Vaicājot par to, vai sievietes arvien vairāk darbojas meža jomā, viņa skaidro: "Manuprāt, ka sievietes meža nozarē sāk strādāt arvien vairāk. Šobrīd jau studentu vidū meitenes ir diezgan daudz. Nozarē kā tādā sievietes ir un strādā."

Rovena aicina ikvienu sievieti nebaidīties no darba meža nozarē. "Ir jāsaprot, ka ikdiena šajā jomā nebūs ar kleitām un svārkiem, bet gan ar gumijas zābakiem un biksēm," viņa piebilst.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.