VP: Nav pamata uzskatīt, ka protesta akcija pret padomju pieminekļa nojaukšanu neizraisītu nemierus

Policijas pārstāve uzskata, ka LKS plānotais pasākums pakļāva sabiedrību pārāk lieliem riskiem, piemēram, lielākie riski ir saistīti ar to, ka pasākums tika pieteikts pie paša pieminekļa un netika izslēgtas provokācijas, kā arī pastāvēja bažas, ka tādā veidā būtu iespējama pieminekļa demontāžas vilcināšana, kā arī padomju simbolikas izmantošana.

"Tieši šobrīd redzams, ka katru dienu notiek nesaskaņota cilvēku pulcēšanās, naida kurināšana un provokācijas. Tiek traucēta policijas darbība," uzsver Mironova.

Tāpat policijai nebija šaubu, ka pasākumā ierastos lielāks cilvēku skaits, nekā tas tika norādīts pieteikumā.

Policijas pārstāve uzskata, ka LKS nav tiešas atbildības par pašlaik notiekošo pie pieminekļa Pārdaugavā, tomēr gan LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs, gan Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka 23.augustā bija ieradušies pie pieminekļa, filmējot video, kuru vēlāk publicēja arī sociālajos tīklos, kurā pauda nožēlu par pieminekļa demontāžu.

Tādā veidā politiķi netieši sekmēja pulcēšanos Pārdaugavā, uzskata Mironova.

Jau vēstīts, ka šodienas tiesas sēdē tiesnese Dace Ābele paskaidroja, ka tiesa nevar lemt par administratīvā akta atcelšanu pilnībā, bet gan varēs vērtēt vien Rīgas domes lēmuma tiesiskumu.

Mitrofanovs tiesai piekrita un sacīja, ka ar šo tiesas sēdi LKS vēlas panākt, lai turpmāk šāda veida pasākumi netiktu aizliegti bez argumentācijas.

Administratīvā rajona tiesa šodien vērtē Rīgas domes lēmumu neļaut LKS rīkot protesta akciju pret padomju armijas karavīru pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā.

LKS līdzpriekšsēdētājs bija iesniedzis pieteikumu par protesta akcijas rīkošanu pirmdienas novakarē. Pasākums iecerēts Uzvaras parka galā, laukumā aiz pieminekļa. Protesta akcija pieteikta, jo šajās dienās sākās priekšdarbi pieminekļa nojaukšanai.

Rīgas dome šo pasākumu nesaskaņoja. VDD vērtējumā, Pārdaugavā izvietotā Latvijas okupāciju slavinošā pieminekļa demontāžas laikā nav izslēdzamas provokācijas, tajā skaitā prokremliski noskaņotu personu centieni apturēt vai aizkavēt pieminekļa nojaukšanu.

VDD pastāvīgi seko līdzi aktivitātēm, kas saistītas ar pieminekļa demontāžu. Lai apzinātu riskus valsts drošībai, VDD vērtē ar demontāžu saistītās norises gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.

5.augustā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja atbalstīja lēmumu par finansējuma piešķiršanu padomju armijai veltītā pieminekļa demontāžai.

Pieminekļa demontāžas būvnieks tika izraudzīts slēgtā aptaujas procedūrā. Lai gan būvnieks ir izvēlēts un darbi jau sākti, pagaidām tā vārds netiek atklāts, lai izvairītos no iespējamiem provokācijas riskiem.

Kopumā pieminekļa nojaukšanai paredzēts tērēt ap 2,1 miljonu eiro.

Pieminekļa demontāžai plānots izlietot arī sabiedrības ziedojumu vākšanas akcijā iegūtos 268 383 eiro. Šo finansējumu plānots izmantot, lai sakoptu teritoriju pēc pieminekļa demontāžas. Tāpat paredzēts, ka valsts finansēs līdz 50% no kopējām demontāžas attiecināmajām izmaksām.

Ņemot vērā pieminekļa demontāžai atvēlēto laiku, būvnieks neizmantos konvencionālo nojaukšanas metodi. Visticamāk, ka piemineklis tiks demontēts, to nogāžot.

Vairāku gadu garumā pie pieminekļa 9.maijā pulcējās tūkstošiem cilvēku - bijušajās Padomju Savienības teritorijās pēc atsevišķām iniciatīvām tika organizētas svinības Sarkanās armijas uzvarai pār pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Arī Latvijā joprojām daļa sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr jau izsenis šis datums Austrumeiropā tiek identificēts ar Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā.

Jautājums par to, vai Latvijā ir vieta padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā, īpaši aktualizējās līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Diskusijas par šiem jautājumiem ir noslēgušās, Saeimai pieņemot likumu, kas nosaka, ka līdz rudenim Latvijā jānovāc visi ar kapavietām nesaistītie padomju režīmam veltītie pieminekļi.