Kāpēc netiks pārdēvēts Uzvaras parks Pārdaugavā? Iepazīsti tā stāstu
Unikāli kadri - pieminekļa krišanas brīdis no putna lidojuma Foto: Valsts policija
Kāpēc netiks pārdēvēts Uzvaras parks Pārdaugavā? Iepazīsti tā stāstu
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 4

Uzvaras parkā kopš 22. augusta norisinājās padomju pieminekļa demontāža. Aizvadītās nedēļas sākumā tika nogāztas trīs padomju karavīru statujas un sievietes statuja, savukārt 25. augustā krita pēdējais pieminekļa kompleksa elements - 79 metrus garais obelisks. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā aktuāls kļuva jautājums, vai varētu pārdēvēt padomju pieminekli Uzvaras parkā un pašu parku. Kāds ir Uzvaras parka stāsts un kā radies tā nosaukums? 

Uzvaras parks ir vairāk nekā 100 gadu sens. To sāka veidot 1909. un pabeidza 1910. gadā. To dēvēja par Pētera parku par godu Krievijas imperatoram Pēterim I.

Tikai pēc kāda laika tas ieguva nosaukumu Uzvaras parks. Tā kā tajā atradās tā dēvētais Uzvaras piemineklis, var šķist, ka nosaukums radies pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) varas okupācijas 1940. gadā.

Patiesībā parks tā nosaukts 1923. gadā. Atzīmējot 4. gadskārtu uzvarai pār Bermonta karaspēku, parku pārdēvēja par Uzvaras laukumu. Tieši Pārdaugavā tika izcīnītas vissīvākās Latvijas brīvības cīņas.

Parka dienvidu pusē tika rīkotas militārās parādes, kā arī 1938. gada vasarā IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki.

Valsts prezidents Kārlis Ulmanis iecerēja veidot monumentālu stadionu ar 25 tūkstošiem sēdvietu Dziesmu svētkiem, Uzvaras torni un aleju, tomēr Otrais pasaules karš pielika punktu šiem plāniem.

Pēc Latvijas okupācijas, 1946. gada 3. februārī padomju varas iestādes parkā izpildīja nežēlīgu nāvessodu, publiski pakarot septiņus vācu armijas un SS virsniekus.

1961. gadā parks tika nosaukts par Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) XXII kongresa parku. Ņikita Hruščovs 22. PSKP kongresā pasludināja komunisma celtniecību PSRS, tādēļ parkā tika izveidots dīķis, zālieni un stādīti koki.

Uzvaras parks.
Uzvaras parks. Foto: Edijs Pālens/LETA

Pēc gandrīz 40 gadiem, 1985. gada 5. novembrī vietā, kur tika pakārti virsnieki, atklāja 79 metrus augsto obelisku, zināmu kā padomju pieminekli Pārdaugavā.

Tā oficiālais nosaukums ir "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem". Tā parks atkārtoti tika pie nosaukuma Uzvaras parks.

Ņemot vērā, ka parka vēsturiskais nosaukums ir par godu uzvarai pār Bermonta karaspēku, tā nosaukuma maiņa netiek plānota, apstiprina Rīgas dome.

Rīgas domes Pieminekļu padome 29. aprīlī atbalstīja ideju  pārdēvēt padomju pieminekli Uzvaras parkā, taču ilgstoši nenāca klajā ar priekšlikumiem par jauno nosaukumu. 16. jūnijā Saeima pieņēma likumu, kas paredz totalitāros režīmus slavinošus objektus demontēt līdz 15. novembrim.

Procesu pavirzīja uz priekšu valdības 14. jūlija paustais atbalsts 69 padomju un nacistisko režīmu slavinošu pieminekļu, piemiņas zīmju, piemiņas vietu un citu objektu demontāžai Latvijas teritorijā.

Divus mēnešus vēlāk, 22. augustā, sākās Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa kompleksa demontāža.

Rīgas dome iepriekš bija informējusi, ka otrdien tiks sākta smagās tehnikas ievešana objekta teritorijā, taču pieminekļa brucināšana noritēja diezgan strauji. Pieminekļa kompleksa skulptūru demontāža sākās otrdien ar trīs padomju karavīru statuju nogāšanu un turpinājās trešdien ar sievietes tēla noņemšanu.

Foto: Ovāciju pavadībā nogāzts padomju pieminekļa obelisks

25. augusta pēcpusdienā Uzvaras parkā tika galīgi nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis.

Tas tika nogāzts pulksten 16.43 pēc aptuveni septiņu stundu ilga darba, nokrītot ar skaļu blīkšķi un augstām ūdens šļakatām no kompleksu iekļaujošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.

Pēc obeliska nogāšanas policija ātri atjaunoja transporta satiksmi pa tuvējām ielām, bet gājēju pārvietošanās joprojām ir būtiski ierobežota un pietuvoties pieminekļa drupām nav iespējams.

Foto: Pieminekļu ansamblim Pārdaugavā demontē karavīru skulptūras

Kas pieminekļa vietā atradīsies turpmāk?

Pēc iespējas drīzāk tur iecerēts izveidot rotaļu un atpūtas laukumu bērniem un jauniešiem, 25. augustā preses konferencē pavēstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Galvaspilsētas mērs skaidroja, ka tas ir īstermiņa plāns un ka atpūtas laukumu varētu izveidot nākamā gada laikā, līdzko pašreizējie būvnieki noslēgs viņiem uzticētos darbus.

Savukārt par ilgtermiņa plāniem šai vietai vēl gaidāma diskusija, norādīja politiķis.

Staķis uzsvēra, ka Saeimas pieņemtajā likumā dotais uzdevums par pieminekļa demontāžu līdz 15. novembrim jau ir izpildīts. Atbrīvotā teritorija pēc likuma jāsakārto līdz 2023. gada 30. jūnijam, reizē Rīgas mērs pieļauj, ka šie darbi noslēgsies agrāk.

Politiķis arī izteica pateicību sabiedrībai, kura visu dienu bijusi izturīga, sekojot līdzi nojaukšanas procesam, kā arī visiem iesaistītajiem, tajā skaitā iedzīvotājiem, kuri pieminekļa nojaukšanu atbalstīja ar ziedojumiem, Saeimai, kura pieņēma attiecīgo likumu, un medijiem par vēsturisko kadru iemūžināšanu.

Staķis akcentēja, ka uzslavē būvniekus, kuru paveiktais darbs esot iespaidīgs un kuri doto uzdevumu izpildījuši, pēc viņa teiktā, nevainojami. Rīgas mērs pateicības vārdus veltīja arī būvuzraugiem un policijai un citiem tiesībsargiem, kuri esot bijuši uzdevumu augstumos.

Pilsētas izpilddirektors Jānis Lange pastāstīja, ka piepildījās sākotnēji plānotais, ka pieminekļa strēle jeb obelisks gāzīsies uz baseina pusi - tas perfekti nokritis tieši cerētajā virzienā.

Saistībā ar to, kam vajadzētu atrasties pieminekļa vietā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atzīmēja, ka ir uzklausījis dažādus viedokļus, tomēr, viņaprāt, idejai vajadzētu ļaut stabilizēties, lai lielākais vairākums sabiedrības piekristu izvēlētajam risinājumam. Kariņš uzsvēra, ka šajā gadījumā iespējas būs plašas, tomēr galvenais ir fakts, ka tā būs Latvijas izvēle, nevis "okupācijas varas diktāts".

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu